Dzīve pēc vasaras laika

Viedokļi

Var teikt, ka ziema jau pieder pagātnei. Saule, kas rītos spīd aizvien spodrāk, nepārprotami liek sajust pavasara tuvošanos. Kaut vēl tikai pirms nedaudzām dienām apkārtni klāja sniega sega un sarma, pārmaiņas gada astronomiskajā ciklā ir samanāmas pat ar neapbruņotu aci. Rīti ir kļuvuši jūtami gaišāki, bet no pieredzes zinām, ka pavisam drīz notiks kārtējā pulksteņa pārbīdīšana par vienu iedaļu uz priekšu, tā saucamā pāreja uz vasaras laiku. Un tad, vismaz pirmajā brīdī, dažkārt liksies, ka esam pārmetuši teju vai kūleni un atgriezušies vairāku nedēļu vai pat mēneša senā pagātnē, kad, pieceļoties no rīta, saule nez kur paslēpusies un laukā nez kādēļ valda pelēcīgs pakrēslis. Atceros, ka vēl pusaudža gados, 80. gadu sākumā, Latvijā pirmo reizi notika pāreja uz vasaras laiku. Tas no tiesas likās kas īpašs, nepieredzēts, savā ziņā pat ūnikums. Kā jau toreiz bija parasts, šīs reformas īstenošana tika visādi cildināta un ekonomiski pamatots tās pozitīvais pienesums padomju tautsaimniecībai. Kā nekā dienasgaismas ilgums pieauga par veselu stundu, ko varēja izmantot ne vien ražošanas palielināšanai, bet arī savām vajadzībām. Par tādu nieku kā cilvēka bioloģiskais pulkstenis vai organisma adaptācijas problēmas neviens īpaši neraizējās. Pilnīgi pietika ar matemātiskiem aprēķiniem, ka tādējādi papildināsies valsts kase, lai par pārējo īpaši nediskutētu. Bet liekas, ka tolaik līdzīgi argumenti prevalēja arī vadošajās Eiropas valstīs, un padomju impērija vienīgi sekoja šīm «progresīvajām tendencēm». Taču tagad arvien skaļāk paceļas balsis ar pret­argumentiem šiem racionālajiem, it kā ekonomiski pamatotajiem apsvērumiem. Mūsu mediķi šajā sakarā min veselu virkni negatīvu momentu, kas, jādomā, balstīti uz ilgstošu novērojumu un pieredzes bāzes. Izrādās, ir ne mazums ļaužu, kuri šīs laika pārejas pavasaros un rudeņos izjūt īpaši negatīvi. Viņu organismam tas ir pamatīgs stress, jo tiek izjaukta agrākā dzīves kārtība, kas var atstāt nevēlamas sekas uz veselību vai pat saasināt hroniskas kaites. Daudzi kļūst nervozi, viegli aizkaitināmi, izjūt disbalansu un pašsajūtas pasliktināšanos. Pieļauju, ka vissmagāk tas skar tieši padzīvojušos ļaudis un mazus bērnus, kuri uz sava bioloģiskā pulksteņa izmaiņām reaģē jūtīgāk. Turklāt, kā aprēķinājuši Latvijas Ekonomikas ministrijas ierēdņi, kopumā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ nekādu vērā ņemamu ietekmi uz tautsaimniecību nerada. Tātad nav ne sevišķu ieguvumu, ne arī zaudējumu valsts ekonomikai. Ja reiz Eiropas Komisija atzinusi par nelietderīgu sezonālo laika maiņu, to turpmāk akceptēs arī Latvijā. Tas gan vēl nenotiks ne šogad, nedz arī nākamgad, bet kopš 2021. gada, kad mēs līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm dzīvosim tikai pēc vasaras laika. Pavisam drīz — 31. martā — mums atkal nāksies pārbīdīt pulksteņa rādītājus, bet rudenī to darīt vēlreiz. Tad atkal varēsim dzīvot ilūzijā, ka vienā naktī pasaule ir piepeši pārvērtusies un saule uzleks vai rietēs veselu stundu vēlāk nekā iepriekš. Tomēr savu bioloģisko pulksteni piemānīt nevaram — tas iet savu pierasto gaitu un dzīvo saskaņā ar dabisko lietu kārtību. Šo vienkāršo patiesību pēc vairākiem gadu desmitiem atskārtuši arī dažādu jomu speciālisti, un arī mēs drīz pievienosimies tam pasaules valstu vairumam, kas šādu laika maiņu nekad nav atzinušas un praktizējušas.