Diskutē, kā veidot stiprus un attīstītus reģionus

Lauksaimniecība

27. martā Talsu tautas namā notika Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkota konference «Stipri reģioni, stipra valsts!». Tā kopā pulcēja lauku uzņēmējus un citus interesentus no visas Kurzemes. Sanākušo izteiktās idejas uzklausīja un uz jautājumiem atbildēja arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
2020. gadā beigsies šis Eiropas Savienības plānošanas periods, kurā finansējums ir pieejams ne tikai lauku uzņēmējiem, bet arī pašvaldībām. Pašlaik nav skaidrības, kas notiks ar Lielbritāniju, kur referendumā cilvēki pauduši vēlmi izstāties no Eiropas Savienības, bet redzams, ka izstāšanās sarunas nerit tik raiti un parādās vēlme rīkot jaunu referendumu, jo briti vēlas palikt savienībā. Kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs, ko vēlēsim maijā? Neskatoties uz to, Eiropā notiek aktīvs darbs, lai noteiktu, kāds būs nākamais plānošanas periods no 2021. līdz 2027. gadam. Lai uzzinātu, kādas prioritātes būs Latvijai un kāds ir lauku uzņēmēju viedoklis, Zemkopības ministrija 27. martā uzsāka konferenču ciklu «Stipri reģioni, stipra valsts!». Šādas konferences notiks arī pārējos trīs vēsturiskajos Latvijas novados. Kurzemē konference notika Talsos, kas pulcēja plašu interesentu loku.
«Kurzemniekiem ir tas gods pirmajiem izteikt viedokli par to, kādas vēlamies redzēt saimniecības, reģionus un Latvijas laukus nākotnē,» sacīja konferences vadītājs, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Edgars Linde.
Uzrunājot sanākušos, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pauda, ka šī konference ir iespēja visiem kopā paskatīties uz kopējo ainu — kādi esam un vēlamies būt, lai nodrošinātu Latvijas lauku attīstību nākotnē. «Varam lepoties ar sasniegtajiem rezultātiem. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi atceras, ar cik daudzām un dažādām problēmām saskārāmies, cik grūti bija iziet tirgos. Šobrīd situācija ir būtiski uzlabojusies. Ja 2004. gadā tikai desmit procenti no Latvijas eksporta bija lauksaimniecības produkcija, šobrīd tie ir 20 procenti. Naudas izteiksmē pieaugums ir neaptverami liels. Taču mēs nevaram runāt par taisnīgiem tiešmaksājumiem, atbalstiem. Neesam ne tuvu sasnieguši to līmeni, kāds ir vecajās Eiropas Savienības valstīs un atsevišķās kaimiņvalstīs. Par to ir jādomā, jārunā un pie tā ir jāstrādā. Izaicinājums ir, lai mēs ar kopīgiem spēkiem nākamajā plānošanas periodā kļūtu vēl spēcīgāki,» pauda ministrs. Pēc viņa teiktā, Eiropā diskusijas ir notikušas. Šobrīd tiek izstrādāti pamata dokumenti, kuros skaidri būtu jānorāda rīcības lauksaimniecības politikai Latvijā, kas būtu pieņemami, saprotami, atbalstāmi un īstenojami nākamajā plānošanas periodā. «Manā skatījumā, lai katrs lauksaimniecībā strādājošais Latvijā gūtu cienījamus ienākumus, nodrošinot savu dzīvi vietā, kur izvēlējies saimniekot. Šobrīd mums situācija ir tāda, ka liela daļa saimniecību un cilvēku īsti nesaņem atbilstošu samaksu par savu darbu. Mums vajadzētu vairāk uzmanības pievērst tam, lai lauksaimnieki strādātu uz tirgu gan Eiropā, gan pasaulē, ko varam risināt ar kooperācijas palīdzību. Mums labi piemēri ir, bet ir arī neizmantotas iespējas,» turpināja ministrs.
Uzmanība nākamajā plānošanas periodā jāpievērš arī jauniešu ieinteresētībai saimniekot laukos, jo statistika rāda, ka laukos strādāt izvēlas maz jauno cilvēku.
Nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā kopējā lauksaimniecības politikā vairāk uzmanības būs pievērsts vides un klimata jautājumiem. «Pēdējos gados piedzīvotais sausums, lietavas, ugunsgrēki liek domāt, kāds būtu mūsu ieguldījums šajā kopējā lietā. Pašlaik Eiropas Savienības politika paredz daudz lielāku atbildību nodot dalībvalstīm, kas tiek sasaistīta ar konkrētu mērķu izpildi, par ko visiem kopā nāksies vienoties. Tāpēc šīs diskusijas ir svarīgas. Kopējā naudas pakete Eiropā ir samazinājusies. Latvijas gadījumā runājam par vairāk nekā trīs miljardiem eiro, kas tiks novirzīti lauku attīstībai nākamajos septiņos gados. Primāri jādomā, kā atbalstīt ražotājus. Laika nav daudz, jo 2019. un 2020. gadā jābūt skaidram, kā turpināsim attīstīties un dzīvot no 2021. līdz 2027. gadam,» sacīja K. Gerhards.
Pirms konferences
dalībniekiem bija iespējams nobalsot par prioritātēm, kas šķiet svarīgas: ekonomiskajiem mērķiem (investīcijas saimniecību attīstībā, platību maksājumiem, labāka sadarbība), vides un klimata mērķiem (saimniecību darbība ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un citi jautājumi), sociālekonomiskie mērķi (jauniešu iesaistīšanās lauksaimniecībā, infrastruktūras sakārtošana, augstas kvalitātes vietējā pārtika), kā arī zināšanas un inovācijas. Pēc darba grupām, kurās bija iespējams diskutēt par šiem mērķiem izskanēja vairāki ierosinājumi, kam nākotnē vajadzētu pievērst uzmanību.
Ekonomisko mērķu sasniegšanai: platību maksājumu novirzīšanā nepieciešams izvērtēt reģionu atšķirības (šeit vairāk domājot augsnes atšķirības un nevienādās iespējas iegūt ražu/peļņu); atbalsts ražojošajiem lauksaimniekiem, lielāks atbalsts lopkopībā strādājošajiem, stabili nosacījumi ilgtermiņā, atbalsts mazajām saimniecībām, kopējās sadarbības veicināšana, atbalsts meliorācijai un ceļu atjaunošanai, saņemamo atbalsta griestu lielums un atbalsta intensitāte.
Vides saglabāšanā nav viena risinājuma visām saimniecībām. Lauksaimnieki būtu gatavi vides saglabāšanas labā darīt tad, ja tas tiek kompensēts, saimniecības būtu gatavas strādāt, lai vide kļūtu tīrāka. Sociāli ekonomisko mērķu sasniegšanā: veicināt jauniešu interesi par lauksaimniecību, profesionālo skolu pastāvēšana, dzīvojamais fonds, īpašs atbalsts un atviegloti nosacījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos un citi pasākumi.
Vairākkārt konferencē izskanēja, ka šis ir tikai sākums diskusijām par to, kādiem mērķiem un atbalstam novirzīt finansējumu lauku attīstībai nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā. Nākamā diskusija plānota 5. aprīlī Jelgavā.