Valsts prezidents ar kundzi ieauda savu stāstu Talsu novadā

Ziņas

Piektdien, 22. martā, Talsu novadā viesojās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni. Visas dienas garumā saspringta grafika laika rāmī tika paveikts daudz — tikšanās ar uzņēmējiem, deputātiem, novada radošajiem ļaudīm un vairāku izglītības iestāžu saimēm.
Prezidents šādās reģionālajās vizītēs dodas regulāri, šoreiz bija pienākusi Talsu kārta. R. Vējonis «Talsu Vēstīm» skaidroja, ka šādi apmeklējumi sniedz iespēju daudz tuvāk iepazīt un redzēt, kas notiek konkrētajā pašvaldībā, kādi ir galvenie jautājumi, problēmas, kas nodarbina vietējo prātu, tādējādi labāk saprotot, kā konkrētajos gadījumos valsts var palīdzēt.
Jau no paša rīta Valsts prezidents
Talsu tautas namā tikās ar novada domes deputātiem un pagastu un pilsētu pārvalžu vadītājiem. Pēc tam — ar novada uzņēmējiem un dažādu organizāciju pārstāvjiem. Kamēr prezidents tikās ar augstāk minētajiem pārstāvjiem, I. Vējone viesojās pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis», kur apskatīja izglītības iestādi, vēroja bērnu priekšnesumus un līdzdarbojās nodarbībās. Vizīte aizritēja ļoti gaišā noskaņojumā, ņemot vērā bērnu dabiskumu un atvērtās sirsniņas.
Talsu tautas nama Radošās sētas apskatē prezidentam ar kundzi tika sniegta ekskursija, ko vadīja tautas nama vadītāja Dace Obodovska.

Stāstiem par Talsu pakalniem un tautas nama vēsturi un pašlaik notiekošajām aktivitātēm Radošajā sētā, delegācija apskatīja gan to, kā strādā un veicas rokdarbniecēm, audējām, fotoklubam un Andrim Vikainim ar radošajām nodarbībām, gan ādas darbnīcas uzņēmuma «StoneHill» apņēmīgajiem īpašniekiem, jaunajai ģimenei, gan «Patrepes» radošajām dāmām. Katrs nedaudz pastāstīja par to, ko viņi dara un kā ikdienā klājas. Māksliniece Antra Auziņa-Bajāre pamanījās uzdot delegācijai praktisku uzdevumu ar dziju, kā rezultātā tapa atslēgu piekariņi. Daudzviet tika arī lūgts veikt ierakstus viesu grāmatās un sniegt autogrāfus. Prezidents ar kundzi ar patiesu interesi klausījās, vēroja un uzdeva visiem jautājumus. Jo īpaši «Talsu Vēstīm» palika prātā I. Vējones sacītais, ka «mūsu cilvēki ir zelta vērtē».
Īpašs mirklis bija Vējoņu pāra stāsta ieaušana
Talsu novada Baltajā galdautā, ko var izdarīt jebkurš iedzīvotājs, un pašlaik noausti jau vairāk nekā divi metri. I. Vējones kundze atzina, ka šī bija viņas pirmā reize stellēs, savukārt prezidents ne tik vienkāršo procesu paveica ar nebeidzamu humora piedevu. Pēc tam neizpalika ieraksta veikšana Talsu pilsētas Goda grāmatā un fotografēšanās.
Tālāk prezidents devās uz Talsu Valsts ģimnāziju, kurai šogad aprit 100 gadu, un šis arī bija viens no iemesliem, kāpēc tika apmeklēta tieši šī skola.
Pēc skolas himnas izpildīšanas un deju kolektīva «Delveri» priekšnesuma direktors Gundars Sebris sacīja: «Atrodamies starp diviem nozīmīgiem notikumiem — 2018. gada 18. novembrī Latvijas valsts svinēja savu simtgadi, bet šī gada 21. jūnijā mūsu skola organizēs Talsu Valsts ģimnāzijas Simtgades saulgriežu salidojumu. Gadsimta garumā ir tapusi un caur grūtībām rūdījusies Latvijas valsts. Arī mūsu skola šajā laika posmā kļuvusi nemainīgi stipra garā un zināšanās.» Direktors mudināja un uzsvēra, cik būtiski zināt un izvēlēties savu nākotnes profesiju, ko savā uzrunā pieminēja arī Valsts prezidents. R. Vējonis arī akcentēja brīvības nozīmi, un mudināja jauniešus vērties nākotnē ar mērķtiecīgu skatu un apgūt visas zināšanas, ko sniedz skola. Tajā pašā laikā pilnveidojot sevi ārpusstundu aktivitātēs, piemēram, dejošanā, dziedāšanā, mākslā u. c., kā arī neaizmirstot par līdzcilvēkiem blakus. «Skolas biedri, vecāki, ļaudis gados, sabiedrība kopumā. Jūs visi esat sabiedrības locekļi, tāpēc ir būtiski, lai jūs prastu cits citu atbalstīt, jo tas dod spēku ne tikai jums, bet arī tiem, kuriem palīdzat. Novēlu jums būt spēcīgiem cilvēkiem, kas veido stipru sabiedrību un spēcīgu Latviju!» sacīja R. Vējonis. Un, dāvājot skolai dāvanu, grāmatas, aicināja būt Latvijas patriotiem.
Interesanta dienas sastāvdaļa
bija Talsu Valsts ģimnāzijas audzēkņu jautājumi prezidentam, uz kuriem viņam nācās turpat atbildēt. Jautājumi bija dažādi, piemēram, kādi ir R. Vējoņa vaļasprieki (atbilde — basketbols un kopā būšana ar ģimeni); vai pēc prezidentūras beigām viņš gribētu atgriezties skolotāja darbā (atbilde — lai arī agrāk strādājis par bioloģijas pasniedzēju, visdrīzāk viņš sevi vairs nesaredz to darām lielās birokrātijas dēļ, kas pedagogiem ikdienā jāveic); kādi ir ieguvumi, ieņemot prezidenta amatu (atbilde — iespēja ietekmēt politiskos procesus); ko domā par to, ka daudzi studenti izvēlas studēt ārvalstīs, nevis Latvijā (atbilde — tas ir labi, bet pēc tam jauniešiem vajadzētu atgriezties dzimtenē) u. c.
Pēc svinīgā pasākuma Valsts prezidents tikās ar skolas pedagogiem, lai pārrunātu aktuālas tēmas, galvenokārt — par jaunajiem pedagogiem un jauno izglītības saturu.
Līdztekus Valsts prezidenta vizītei skolā I. Vējone apmeklēja ģimeņu un bērnu attīstības centru «Brīnumiņš», bet pēc kopējām delegācijas pusdienām «Kuršu krogā» I. Vējone devās uz Talsu novada muzeju, savukārt R. Vējonis — uz kompāniju SIA «Brabantia Latvia» Ģibuļu pagastā.
Tam sekoja uzņēmuma SIA «Green Hive»
apmeklējums Laidzes pagastā, kur prezidentam tika izrādītas ražošanas telpas un sniegta plašā medus produkcijas klāsta degustācija. Sarunu gaitā R. Vējonis atklāja, ka atminas šos produktus no izstādes «Riga Food», par ko saimnieks Aivo Krūmiņš jutās gandarīts. Viņš prezidentam pastāstīja gan to, kā radās uzņēmums un ideja par konkrēto produkciju, gan to, kā viņiem klājas pašlaik un kādi ir nākotnes plāni.
Pāris kilometru tālāk, «Rugājos», R. Vējonis ar kundzi tikās ar maizes cepēju Ainu Šteinbergu (viņa šo vizīti nodēvēja par «gadsimta notikumu» un jutās ārkārtīgi pagodināta un pacilāta) un citiem novada mājražotājiem. Delegācijai sēžot pie bagātīgi klāta galda un baudot neskaitāmos A. Šteinbergas maizes veidus, savā stāstījumā dalījās vairāki mājražotāji, pastāstot par izveidoto kooperatīvu, to, kā viņiem veicas un kādi ir ikdienas darba izaicinājumi.
Atsevišķā sarunā «Talsu Vēstis»
vaicāja Valsts prezidentam viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu. «Lai realizētu jebkuru nākamo reformu kārtu, pirmkārt nepieciešams realizēt iepriekšējo reformu. Galvenais, lai uzlabojas cilvēku dzīve, tajā skaitā izglītības un veselības aprūpes sniegto pakalpojumu kontekstā,» pauda R. Vējonis.
Aicinot sniegt vērtējumu par aizvadītajiem gadiem prezidentūrā, viņš sacīja, ka četri gadi aizskrējuši ļoti ātri: «Tie bija ļoti dinamiski. Ir daudz strādāts pie jautājumiem, ko izvirzīju kā prioritātes. Galvenokārt, drošību: gan ekonomisko, gan sociālo, un sadarbībā ar valdību un pašvaldībām ir paveikti darbi, kas ved uz dzīves uzlabošanu valstī kopumā.» R. Vējonis uzskata, ka Valsts prezidentam ir jābūt savas valsts patriotam. Cilvēkam, kurš rūpējas par savas valsts iedzīvotājiem.
«Talsi man nav sveša pilsēta, te esmu bijis pietiekami bieži, līdz ar to bijusi iespēja novērtēt, kā viss attīstās. Prieks, ka tas notiek, tajā skaitā veidojas infrastruktūra. Tas ir ļoti svarīgi, lai būtu atbalsta centrs, kur jaunieši pēc studijām varētu atgriezties un atrast darbu. Redzu, ka Talsi strādā šajā virzienā. Protams, ir vēl daudz darāmā, bet virziens un lēmumi, kas pieņemti, ir vērsti uz to, lai mēs nākotnē dzīvotu labāk,» pauda R. Vējonis.
Kāda, pēc prezidenta domām, ir cilvēku dzīve laukos, reģionā, ņemot vērā, ka Rīga no pārējās valsts dažādos rādītājos ļoti atšķiras? «Diemžēl ir šis centra, «ūdensgalvas» efekts, ka pamata aktivitāte norit Rīgā un ap to. Tas nav pareizi no reģionālās attīstības aspektiem, jo valstij jāattīstās vienmērīgi. Šajā jautājumā ir vēl ļoti, ļoti daudz darāmā. Protams, dzīvot laukos nav vienkārši, un tāpēc ir jādomā, lai reģionos būtu darbavietas un iespējas piesaistīt investīcijas. Ja nebūs jauniešu, saimnieciskās aprites, tad dzīve laukos pamazām iznīks. Protams, ir arī virkne citu problēmu, kas pašvaldībām jārisina sadarbībā ar valsti, piemēram, ceļu jautājums, lai cilvēki, kuri izvēlējušies dzīvot laukos, varētu nokļūt pie tiem labumiem, kas ir pilsētniekiem,» uzskata Valsts prezidents R. Vējonis.