«Literatūra un stāsti pastāv, kamēr cilvēks spēj iztēloties»

Kultūra

Lai atzīmētu Latvijas novadu 18. Grāmatu svētkus, 22. martā Talsos pulcējās cilvēki, kuri mīl un novērtē labu literatūru. Interesenti visas dienas garumā sekoja līdzi sarunām, kas ne vien iedvesmoja un uzrunāja, bet arī rosināja pašam paņemt rokās grāmatu.
No 10.00 līdz 15.00 bija iespējams aplūkot Daces Judinas un Artura Nīmaņa izstādi «Noslēpumiem pa pēdām», Normunda Smaļinska izstādi «Ceļotprieks» un patukšot maciņa saturu grāmatu komercizstādē.
Pasākuma vadītājs Andžejs Beļevičs uzsvēra, ka nav romantiskāka un krāšņāka skaitļa par 18, tieši tāpēc šogad Grāmatu svētkus var uzskatīt par vēl īpašākiem. «Latviešu literatūrā garākais teikums ir 11 lappuses garš, bet garākajam romānam ir 13 000 lapu! Literatūra un stāsti pastāv, kamēr cilvēks spēj iztēloties, kamēr vien cilvēkam ir ko stāstīt un viņš grib stāstīt par sevi, par redzēto un pieredzēto citiem. Lasīt grāmatu ir kā aizbraukt pie draugiem — sākumā tu nesaproti, kas notiek, vēlāk nevari atvadīties. Cerams, ka šodien tā būs mums visiem!» vēlēja A. Beļevičs.
«Grāmatu svētki notiek ļoti skaistā dienā, skaistā datumā, skaistā laikā, kad Talsos viesojas arī Valsts prezidents. Ir sanācis tā, ka vietējā vara sarunājas ar prezidentu, bet mēs — tie, kuri mīlam grāmatu, tie, kuriem ir svarīgi rakstnieki un izdevēji, tie, kuriem ir svarīgi būt bibliotēkas lasītājiem un grāmatu pircējiem, — esam šeit. Ar mums kopā jau 18 gadu garumā ir arī «Latvijas Avīze» — mūsu pastāvīgais partneris. Tādā sastāvā šodien baudīsim visu, ko mums ir izdevies sarūpēt. Atbalstīsim rakstniekus un izdevējus, lai mums neaptrūktos, ko lasīt,» mudināja Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Vija Nagle.
Pēc atklāšanas norisinājās laikraksta «Latvijas Avīze» publiskā diskusija «Pa kādiem ceļiem un ar kādiem autobusiem varēsim aizbraukt pēc novadu reformas?», kurā piedalījās Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, uzņēmuma «Rīgas satiksme» bijušais pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss, kā arī uzņēmēju pārstāvji no pasažieru pārvadājumu nozares. Diskusiju vadīja «Latvijas Avīzes» galvenā redaktora vietnieks Ivars Bušmanis. 12.00 sanākušajiem bija iespēja baudīt pusdienas kurzemnieku gaumē, bet 12.30 tikties ar ceļotāju, fotogrāfu un vēstures pētnieku Normundu Smaļinski, kurš pastāstīja nedaudz vairāk par savu grāmatu «100 stāsti par Latviju».
«Pēc izglītības esmu radioinženieris, kādu laiku pastrādāju televīzijā un sapratu, ka varu darīt ne tikai inženiertehniskus darbus. Man vienmēr ir patikusi vēsture, un paralēli kaut ko esmu darījis šajā virzienā. 90. gados visi dūšīgi braukāja pa dažādām Latvijas vietām un meklēja iežus ar noslēpumainām rakstu zīmēm. Es biju drusku saslimis ar to visu, un man izdevās atrast šo to interesantu. Cilvēki pastāstīja lietas, kas akadēmiskajos vēstures rakstos nav iekļautas. Agri vai vēlu gribas visu apkopot, salikt kopā un padalīties, lai tas neaiziet postā. Grāmatā ir iekļauti dabas, industriālie un vēstures objekti, personības, upes, ezeri, pilsētas, muižas un pilis. Tā kā pagājušais bija simtgades gads, domāju par Latvijas vērtībām un valstiskuma simboliem. Grāmata ir ļoti bagātīgi ilustrēta — kopumā ap 600 fotoattēlu. Domāju, ka arī attēliem ir vērtība. Nezinu, cik daudz jūs pagājušajā gadā fotografējāt, bet visām bildēm, ko mēs pagājušajā gadā esam sadarinājuši un sataisījuši, ir liela vēsturiska vērtība, mēs tikai šobrīd to nesaprotam. Fotogrāfijai ir interesanta īpašība, tā ir kā vecs vīns — jo vecāka tā paliek, jo kļūst interesantāka. Fotogrāfija, manā skatījumā, ir savdabīga laika mašīna, kas iekonservē laiku. Tā ir viena no grāmatas papildu vērtībām,» skaidroja N. Smaļinskis.
Grāmatu svētku noslēgumā notika izdevniecību «Latvijas mediji» un «Zvaigzne ABC» dižošanās, kā arī detektīvu meistarklase ar lustēm un dziedāšanu (vadītāji — Dace Judina un Arturs Nīmanis). Bija padomāts arī par bērniem un jauniešiem, kuri varēja tikties ar ilustratorēm Gundegu Muzikanti un Ilzi Dambi.