«Atcerēties traģēdiju, ko mēs kā tauta esam piedzīvojusi»

Talsu novads

Pirmdien, 25. martā, pieminekļa «Koklētājs» pakājē pulcējās ļaudis, kas bija ieradušies pieminēt komunistiskā genocīda upurus — cilvēkus, kuri 1949. gadā tika izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.
Pēc valsts himnas izpildīšanas klātesošos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. «Šajās dienās mēs īpaši uzsveram un atceramies to, kādēļ varam sanākt kopā. Man šajās dienās ir svarīgs jautājums — kas mums dod spēku? Zinot vēstures līkločus, okupācijas, karu, deportācijas, mēs apzināmies, ka tas tika darīts ar vienu mērķi — lai mūs padarītu vājus, nespējīgus un lai mūs varētu sist. Kas mums dod spēku? Tā ir spītība un cerība. Cilvēkiem bija jāizdzīvo par spīti visam ar cerību: kādreiz viņi varēs atgriezties Latvijā. Cilvēki, kuru cerība piepildījās, deva cerību citiem, ka, neskatoties uz apstākļiem, apkārt ir arī labi cilvēki. Šajās dienās novadā esam piedzīvojuši dažādus notikumus, taču zvērīgā dubultslepkavība, kas notika pirms pāris dienām, apliecina, ka, neskatoties uz brīvību, ir gļēvuļi, kas atļaujas pacelt roku un izdarīt zvērīgas neģēlības pret cilvēkiem, kuri mums ir bijuši tuvi, kuri ir nesuši Latvijas vārdu. Lai mēs justos droši, mums jārūpējas gan par savu sētu, gan novadu, gan Latviju kopumā,» uzsvēra D. Karols.
Septītās dienas adventistu Talsu draudzes mācītājs Tālivaldis Vilnis atzina, ka 25. marts mūsu tautas vēsturē ir sāpju, ciešanu un traģēdijas diena. «Ja mēs paskatāmies Bībelē, ir tāda lielvalsts kā Asīrija, kas arī centās izsūtīt vietējos cilvēkus un tur iesūtīt okupētāju valsts pārstāvjus, lai salauztu tautas gribu, cieņu un alkas pēc neatkarības, taču pat šīs smagās izsūtīšanas nesalauza mūsu vēlmi pēc brīvas valsts. Bībele saka — katrs cilvēks ir vērtība un personība. Aiz katra no šiem stāstiem slēpjas sāpes, traģēdijas un ciešanas. Mana māmuļa kādreiz dzīvoja Valkas pusē, un viņa kā skolniece atceras to dienu, kad no skolas sola tika paņemti 47 bērni.

Kad citi bērni gribēja viņiem palīdzēt, kaut ko iedot, izsūtītāji teica — neuztraucieties, viņiem vairāk to nevajadzēs. Tā visiem šiem bērniem bija traģēdija. Bībele saka — Kristus nāca šajā pasaulē, lai būtu kopā ar mums mūsu priekos un bēdās, mūsu ciešanās, veiksmēs un neveiksmēs, jo arī Viņš tika netaisni notiesāts, nicināts un pazemots. Arī Viņš gāja šo ceļu un spēj saprast katru cilvēku, kas ir sāpēs un ciešanās. Bībelē teikts — ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Mēs redzam mūžīgo tiesu, mūžīgo atbildību — katram cilvēkam, kas ir darījis tādas zvērības, būs jāatbild Dieva priekšā. Tā būs viņa atbildība par to, ko viņš ir darījis šajā pasaulē, šajā dzīvē. Mūsu uzdevums ir atcerēties traģēdiju, ko mēs kā tauta esam piedzīvojusi,» norādīja T. Vilnis.
Latvijas Politiski represēto apvienības Talsu nodaļas vadītājs Vilis Ieviņš aicināja palūkoties 70 gadus senā pagātnē, kad daļa no klātesošajiem bija tikai bērni — cits gadu vecs, cits dažus mēnešus vecs, bet cits dienas gaismu ieraudzīja dažas diennaktis pēc 25. marta. «Nelūkosimies pagātnē ar ļaunumu, lūkosimies nākotnē ar labestību. Es esmu pateicīgs Talsu novada domes priekšsēdētājam Dainim Karolam par to, ka pēdējā laikā notiek vērienīga sadarbība, lai pēc mums paliktu patriotiski noskaņoti cilvēki. Tas ir ļoti liels izaicinājums, bet ceru, ka tas būs mūsu valsts nākotnes pamats. To, ko nevar izdarīt ģimenes un skolas, to var izdarīt attiecīgās sabiedriskās organizācijas. Jo tālāk mēs virzāmies, jo labāk redzam darba augļus. Lielākā vērtība ir savstarpējais sirds siltums, sapratne un tautas līdzdalība,» pārliecību pauda V. Ieviņš.