Vandzenē sapulci apmeklē plašs interesentu loks

Talsu novads

19. marta vakarā Vandzenes tautas namā notika iedzīvotāju sapulce, kas pulcēja plašu interesentu skaitu. Noklausoties Talsu novada pašvaldības pārstāvju prezentācijās un teiktajā, iedzīvotāji vērsa uzmanību uz ceļu slikto stāvokli un to uzturēšanu, gājēju ietves izveidi uz skolu un centrā, dīķa attīrīšanu, Talsu tirgus projekta izmaksām, jaunā bērnudārza būvniecību, sociālajiem jautājumiem, aptiekas izveidi un citiem jautājumiem.
Uz iedzīvotāju tikšanos no Talsu novada pašvaldības bija ieradies Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols, deputāti Almants Kalniņš, Lauris Pīlēģis, Ilva Norenberga un Tabita Kalniņa, izpilddirektors Modris Jaunvalks un Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja Marika Grohjacka. Sapulcē piedalījās arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa priekšnieks Mārcis Pētersons.
Informē par nozīmīgākajiem projektiem
Tikšanās sākumā Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols un pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko iepazīstināja ar informāciju par novadu: iedzīvotāju un domē ievēlēto deputātu skaitu, pašvaldības simboliku un struktūru, lielākajiem projektiem, kas iesākti (Talsu Galvenās bibliotēkas rekonstrukcija, Raiņa ielas pārbūve Talsos, Firksu-Pedvāles muižas ēkas un sinagogas atjaunošanu Sabilē, iesākta arī izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Talsu 2. vidusskolā, Talsu Valsts ģimnāzijā, Talsu un Sabiles pamatskolā) un plānoti (Talsu tirgus rekonstrukcija, pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Sabilē un Vandzenē), uzņēmējdarbības vidi, minot, ka pašlaik novadā ir 1063 bezdarbnieki, iespējamo pašvaldības atbalstu uzņēmējiem un šogad pieņemto novada budžetu. Domes priekšsēdētājs, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, vai un kā reģionālā reforma ietekmēs novadu, teica, ka Talsu novads ir otrs lielākais novads Latvijā, tas izturot visus kritērijus, tāpēc novada teritoriju gaidāmajā reformā nav pamats sadalīt mazākās teritoriālās vienībās.
Uzsvars uz drošību
Pirms padarītajiem un šogad plānotajiem darbiem pagastā esošo iestāžu vadītāji iepazīstināja ar savu darbību. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt par notiekošo un piedāvāto Vandzenes tautas namā, Vandzenes un Uguņu bibliotēkā, pirmsskolas izglītības iestādē, pamatskolā, kā arī jauniešu centrā. Stāstot par pērn Vandzenē paveikto un šogad plānoto, pagasta pārvaldes vadītāja M. Grohjacka pauda, ka nākamajos divos gados uzsvaru liks uz drošības jautājumu sakārtošanu, uz ko norādījušas kontrolējošās valsts iestādes savos pārbaudes aktos.
Uzskaitot pagājušajā gadā paveiktos darbus, pārvaldniece minēja, ka izremontēta Uguņciema bibliotēkas lielā zāle, atjaunots žogs pirmsskolas izglītības iestādē, uzstādīts ielas apgaismojums pie Vandzenes skolas, kā arī ceļa zīmes atbilstoši «Latvijas Valsts ceļu» norādījumiem, organizēta tikšanās ar sporta entuziastiem, vecākiem ar bērniem, bijusi tikšanās Mērsraga saieta namā, lai noskaidrotu Upesgrīvas iedzīvotāju vajadzības, organizēta arī darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana.
Šogad Vandzenē plānota ūdens ņemšanas vietas sakārtošana, ceļa zīmju uzstādīšana, ēku tehniskā stāvokļa apsekošana, kas jāveic sabiedriskajām ēkām, kā tautas nams, «Rezidence», pirmsskolas izglītības iestāde, jo to prasa Būvniecības valsts kontroles birojs. Plānots izstrādāt arī tehnisko projektu basketbola laukumam, iegādāties jaunus krēslus Vandzenes tautas namam, kur lielajā zālē atjaunos arī grīdu. Remonti gaidāmi arī pirmsskolas izglītības iestādē (PII) «Zīlīte», kur jāsakārto apkures sistēma. Vandzenes pamatskolas sporta zālē iecerēts apgaismojuma un ģērbtuvju remonts. Tikšanās reizē PII «Zīlīte» vadītāja Selga Moldavčuka pauda, ka, domājot par jauna bērnudārza būvniecību Vandzenē, daudz līdzekļu esošajā ēkā pašlaik netiek ieguldīti. «Kritiskā stāvoklī ir laukums, daļa no nojumēm ir nojauktas un vēl jaucamas, bet centīsimies šo vidi sakārtot, lai tajā varētu uzturēties,» viņa pauda.
Pagājušā gada beigās Heraldikas komisija apstiprinājusi arī jauno pagasta ģerboni, kurā ir sudraba vanags ar trīs sudraba pieclapu rozēm. Pārvaldniece skaidroja, ka pēc Heraldikas komisijas ieteikumiem ne ozolzīles, ne ozolu un tās lapas izmantot vairs ģerboņos nevar, tāpēc izvēle bijusi par labu sudraba vanagam. Jauno pagasta simbolu iespējams ikvienam apskatīt tautas namā. To plānots arī noaust.
Pagasts ir lielu izaicinājumu priekšā
Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks minēja, ka tuvāko pāris gadu laikā pagasts būs lielu izaicinājumu priekšā. «Pēc prezentācijām redzu, ka bērnu šeit ir. Jautājums, kur viņi tālāk tiek skoloti?
Diezgan daudz bērnu, kas beidz šeit bērnudārzu, nepaliek vietējā skolā, un katram ir savi apsvērumi, kāpēc tā. Tuvāko pāris gadu laikā šeit ir jābūt jaunam bērnudārzam, jautājums ir arī par skolu. Deputāti ir lēmuši dot laiku pārdomām vecākiem, lai pamatskola šeit būtu, jo rezultāti valsts pārbaudes darbos, eksāmenos rāda, ka ar izglītības kvalitāti šeit viss ir kārtībā, arī bērnu skaits pagastā ir pietiekams, lai te būtu pamatskola,» jaunos izaicinājumus iezīmēja domes izpildvaras vadītājs.
Runājot par jauna bērnudārza būvniecību, viņš minēja, ka pašlaik meklējot labāko risinājumu, kāds tas varētu būt — vai nu bērnudārzs tiktu būvēts kā moduļa tipa ēka, vai tā arī būs viena jaunbūve. Katram risinājumam ir savi plusi un mīnusi, bet pie rezultāta esot jānonāk. Vandzenē tam visi apstākļi ir, arī pašvaldības zeme, kur projektu var attīstīt, sacīja M. Jaunvalks.
Iedzīvotāji jautāja,
kā tiek uzturēti pagasta ceļi, jo tie ir sliktā stāvoklī un grūti izbraucami. Zināms, ka 2019. un 2020. gadā ikdienas ceļu uzturēšanas darbus pagastā veiks «Latvijas Autoceļu uzturētājs» un, tiklīdz laikapstākļi ļaus, notiks ceļu greiderēšana. Interese bija, kas un kā plāno jaunu ceļu būvniecību pagastā un to atjaunošanu. Iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka arī atjaunotie ceļi pēc pāris gadiem ir sliktā stāvoklī, bet jaunie izbūvētie ceļi nenodrošina drošu satiksmi. Kā uzturēt servitūta ceļus, kas netiek greiderēti? Cilvēki pie tiem dzīvo, bet ceļu stāvoklis ir ļoti neapmierinošs. Jautājums bija arī par gājēju celiņa būvniecību uz Vandzenes pamatskolu un infrastruktūras sakārtošanu pagasta centrā, kur būtu nepieciešamas gājēju ietves, dīķa atjaunošanu un teritorijas labiekārtošanu pagasta centrā.
Sanākušie interesējās arī par PII būvniecību; kāds rosināja bērnudārzu iekārtot «Rezidencē». Pašvaldības deputāte Ilva Norenberga norādīja, ka tad telpas nāktos pielāgot PII specifiskajām prasībām. Izskanēja bažas, ka, ņemot aizņēmumu bērnudārzam, līdzekļi nepietiks citiem darbiem. Domes vadītājs atbildēja, ka kredītu ņem novads un līdz šim dzīvots pietiekami taupīgi, lai tādu varētu ņemt. «Mēs neesam pietuvojušies tai robežai, ka nedrīkstētu aizņemties. Mums kredītportfelis atļauj šādiem kredītiem paņemt naudu,» sacīja D. Karols.
Iedzīvotāji interesējās, kur paliek viņu nodokļos nomaksātā nauda, ja pagasta budžets ir mazliet vairāk par vienu miljonu eiro (1 056 821 eiro) un šī summa gadu no gada būtiski nepieaug. Vai kāds ir pievērsies sociālajiem jautājumiem un apzinājis, kā dzīvo vientuļie cilvēki laukos, vai viņi ir siltumā un paēduši? Vai pašvaldībai ir iespējams atlaist nekustamā īpašuma nodokli un to nepiemērot vienīgajam mājoklim? Kas notiks ar ēkām, ja tajās vairs nebūs bērnudārza un skolas? Pašvaldības pārstāvji atbildēja, ka novadā ir piemēri, kur agrākās skolas telpas veiksmīgi izmanto pagasta kultūras dzīvē, Laidzes pamatskolas filiālē, kur šogad ir beidzamais mācību gads, darbosies Sarkanais Krusts. Iedzīvotāji interesējās arī par aptiekas atvēršanu pagastā, kas, iespējams, atrastos «Rezidencē». Pārvaldniece skaidroja: «Ir apzināts iespējamais aptiekas veidotājs, bet, tā kā tā ir specifiska uzņēmējdarbība, lai piedāvātu šim cilvēkam telpas, nepieciešams sakārtot vajadzīgo dokumentāciju. Un šis nav vienīgais uzņēmējs, kas vēlētos attīstīties «Rezidences» telpās. Nevaru solīt šo jautājumu atrisināt pāris mēnešu laikā. Provizoriski visus nepieciešamos dokumentus varētu sakārtot līdz gada beigām, jo arī uzņēmējam nav zudusi vēlme aptieku atvērt.»
Viens no sapulces pēdējiem jautājumiem
bija par Talsu tirgus projekta attīstību, jo no kāda iedzīvotāja izskanēja jautājums, cik nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik iztērēti projektam, cik plānots tērēt vēl un vai pašvaldība tam redz lietderību? D. Karols atbildēja, ka Talsu tirgu redz citādā veidolā. «Finanšu līdzekļi, kas pieejami tirgus vietas sakārtošanai ir iezīmēta tieši Talsu novadam — degradētās teritorijas sakārtošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai. Tas bija arī viens no mērķiem, lai sakārtotu arī tirgu. Pašlaik tirgus projektēšanai iztērēti ap 100 000 eiro. Ar projektētāju negāja viegli, un līdz pat šim brīdim projekts līdz galam nav pabeigts. Šiem strīdiem ir pieliks punkts, un pēc 23. marta varēsim sludināt jaunu iepirkumu projektēšanai. Ceram, ka līdz novembrim projektu pabeigsim,» sacīja domes vadītājs. Jāpiemin, ka šogad novada budžetā būvprojekta izstrādei projektam «Talsu tirgus pārbūve» atvēlēti 70 000 eiro.
Deputāte I. Norenberga komentēja teikto, ka no šiem 100 tūkstošiem 89 tūkstoši ir maksāti avansā par projektēšanu, kur rezultātus neesam saņēmuši. «Bijušais izpilddirektors Aldis Vilsons samaksāja nepilnus 90 tūkstošus eiro par darbu, kas jo­projām nav saņemts,» sacīja deputāte, aicinot izpilddirektoru Modri Jaunvalku komentēt šo absurdo situāciju, ka maksājam par kaut ko, ko neesam joprojām saņēmuši. «Jā, projekts nav gatavs, bet daļēji izstrādāts. Ir noaktēts tas, kas izdarīts. Tālākais process ir sekojošs. Tiks izsludināts konkurss uz projektēšanu, lai šo projektu turpinātu un pabeigtu. Konkursā varēs pieteikties projektētāji, arī tie, kas šo projektu iesāka. Projektēšanas uzdevums ir izstrādāts, un tas ir jāpabeidz. Šis projekts gājis kā pa celmiem. Bija dažādi nosacījumi, strīdi starp ģenerāluzņēmēju un to, kas praktisko darbu darīja, ko mēs nevaram ietekmēt. Vairākkārt ir mainīti projekta izvirzītie uzdevumi, kas arī ir iekavējis projekta virzību. Pēc konkursa mēs zināsim, cik atlicis maksāt. Es ceru, ka projekts tiks novests līdz galam. Tas, ka liela nauda jau ir aizgājusi, jā, tā tas ir,» skaidroja M. Jaunvalks. Turpināja izskanēt jautājumi, kas par to ir atbildīgs un vai pašvaldības pārstāvis var nosaukt kādu konkrētu uzvārdu. Atbildē tā arī nevienu uzvārdu nenosauca. Uz jautājumu, kam pieder zeme teritorijai, kur atrodas tirgus, skanēja atbilde — pašvaldībai.
Iedzīvotāju sapulce Vandzenes tautas namā ilga vairāk nekā divas stundas, jo interese par paveikto un plānotajiem darbiem iedzīvotājiem bija liela. Pārvaldes vadītāja tikšanās noslēgumā aicināja ar interesējošiem jautājumiem, kas rodas ikdienā, vērsties pārvaldē, lai rastu tiem risinājumus.