Pedagogu klusuma kliedziens: pildiet normatīvos aktus un priekšvēlēšanu solījumus!

Izglītība

20. martā pie Saeimas nama Rīgā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais pikets, kurā piedalījās arī teju simts mūsu novadu pedagogi. 18. martā uz Talsu starpnovadu arodorganizācijas ārkārtas padomes sēdi Talsu Valsts ģimnāzijā bija ieradusies LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. «Piketā iestāsimies ne jau tikai par naudu, bet par attieksmi un to, ka spēkā esoši likumi šai valstī ir jāpilda,» viņa pauda.
Talsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inta Libreiha sēdes sākumā atklāja, ka vēlme sastapt I. Vanagu izskanējusi padomes sēdē februārī. «Analizējām situāciju un runājām arī par algu paaugstināšanas grafiku un draudiem to nepildīt. Padomes sēdē visi vienādi sapratām, ka piketa dienā būsim Rīgā, un šo pārstāvniecību mēs arī vairāk vai mazāk esam nodrošinājuši. Problēmas, protams, rodas ar attieksmi. Ir kolēģi, kuri ir tikai tērētāji: «Lai četros no rīta pieceļas un sešos uz autobusu aiziet citi! Darba algas paaugstinājumu gan es noteikti gribēšu saņemt savā makā, bet nekādu aktivitāti es neizrādīšu.» Ar šo problēmu mēs saskaramies, runājam, izsakām arī nosodījumu. Patīkami nav, kad vienotība un saliedētība dažbrīd pazūd. Varam runāt atsevišķi par pirmsskolām, pamatskolām, augstskolām, bet šis jautājums skar pilnīgi visas izglītības pakāpes,» atgādināja I. Libreiha.
Padomes sēdē runāts par nākamo iespējamo soli — streiku. Arī tajā neiztikt bez pedagogu vienotības. «Neviens no mums nevēlas, lai mūsu profesionālo dzīvi saplosa asiņainos gabalos no vienām vēlēšanām līdz nākamajām. Nāk jauna valdība, neko nezina par to, ko pieņēmusi iepriekšējā, ir apmulsusi, un tā mēs dzīvojam savu profesionālo darba dzīvi neziņā un mūžīgās pārmaiņās, kas mūs sabeidz un rada arī negatīvu attieksmi pret augstāko politisko varu šeit, Latvijā,» sprieda I. Libreiha.

«Nedaudz bēdīgi, ka mums jātiekas,
pirms ejam kārtējā cīņā,» vērtēja I. Vanaga un atzina, ka pirms piketa dažādos veidos tikusi pārbaudīta LIZDA kuplās saimes saliedētība. «Prieks, ka piketa dienas priekšvakarā nav neviena signāla par to, ka būtu kāda vieta, kur arodbiedrības biedri nebūtu noturējuši mugurkaulu,» viņa sacīja.
Tomēr I. Vanaga arī neslēpa, ka arodbiedrībai vispirmām kārtām nākas pastāvēt skeptisko kolēģu priekšā. «Ko tad tur tā arodbiedrība? Atkal iziesiet ielās, padejosiet, padziedāsiet, pasvilpsiet…» dažs mēdzot sacīt. «Ironijas deva ir tik… Tajā brīdī gribas iedot mazu lapiņu ar LIZDA kontu un teikt: «Ieskaiti, ja tev nevajag!» Bet neviens nav ieskaitījis. No 1. septembra visi saņem [lielāku algu], bet turpina pukstēt: LIZDA tāda un šitāda…» viņa atklāja. Pat arodbiedrības iekšienē gadoties piedzīvot, ka pirmorganizācijas vadītājs pauž: «Vanagas kundze, mēs biedru naudas maksājam? Maksājam! Līdzīgi kā apdrošināšanā — es samaksāju, un, ja ar mani kaut kas notiek, apdrošinātājs situāciju risina.» Kā liecināja I. Vanagas sniegtais ieskats arodbiedrības paveiktajā, LIZDA to tiešām arī dara. «Tomēr ir brīži, kuros, tāpat kā ģimenē, visiem ir jāpieceļas kājās,» viņa uzsvēra.
Pikets notika, lai prasītu Saeimai
pildīt Izglītības likumā noteikto un 2018. gadā Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz palielināt pedagogu minimālo darba algas likmi no 710 eiro uz 750 eiro no 2019. gada 1. septembra. Tāpat mērķis bija panākt, lai grafiks tiktu pildīts arī turpmāk, paredzot, ka 2020. gada septembrī minimālā darba algas likme būs 790 eiro, 2021. gada septembrī — 830 eiro, bet 2022. gada septembrī — 900 eiro. Izglītības nozarē strādājošajiem mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gadā bijusi par 151 eiro mazāka par vidējo darba samaksu valstī.
«Piketa prasība ir: pildiet spēkā esošus normatīvos aktus un priekšvēlēšanu solījumus! Izglītības likumu neviens nav atcēlis, neviens nav grozījis, bet tas pamatos nosaka to, ka šādam grafikam ir jābūt. Nevienu partiju nepiespiedām parakstīt sadarbības līgumus ar LIZDA pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet piecas parlamentā pārstāvētās partijas ir to parakstījušas, divas ir mutiski pateikušas, ka atbalsta grafika realizāciju, tāpēc pikets ir atgādinājums. Valdība pagājušā gada janvārī apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku, un mēs prasām to īstenot tādā laika ietvarā un apmērā, kā valdība apstiprināja,» skaidroja I. Vanaga.
Amatpersonas gan mēdzot sacīt,
ka «grafiks ir indikatīvs». «Un tad viņi sāk minēt četrus nosacījumus, kuriem būtu jāizpildās, lai mēs būtu pelnījuši tos 40 eiro. Atvainojos, ka runāju ar zināmu ironijas devu, bet dažbrīd tas liekas tik pazemojoši! Tālāk vairs nav kur, jo tas notiek augstākajā politiskajā līmenī. Īsumā: viens no nosacījumiem ir, ka valstī jābūt ekonomiskajai izaugsmei. Valstī ir ekonomiskā izaugsme! Rādītāji par to liecina. Nākamais kritērijs ir skolu tīkla optimizācija. Mēs uzreiz brīdinājām, ka skolu tīklu optimizācija nekad neiedos grafika pildīšanai vajadzīgo naudu. Lai mums palielinātu algas līdz 900 eiro, vajadzīgi papildu 117 miljoni eiro. Šobrīd mērķdotācija algām ir 360 miljoni. Tad cik skolu Latvijā jāaizslēdz? Ceturto daļu?! Trešais kritērijs ir izglītības procesa efektivizācija. Mēs jautājam, kas vēl ir vajadzīgs izglītības procesa efektivizācijā, un norādām, ka pamatizglītības vadlīnijas ir pieņemtas un tās sāks īstenot no 1. septembra; pamatizglītības standarts ir pieņemts, to sāks īstenot no nākamā gada 1. septembra; vidējās izglītības standarts drīz tiks pieņemts, to arī 10. klasēm sāks īstenot no nākamā gada 1. septembra. Profesionālajā izglītībā ir pāriets uz moduļu apmācības sistēmu; 15 internātskolas ir slēgtas, un bērni no tām ir pārgājuši uz «parastajām» skolām, tātad iekļaujošās izglītības jomā arī ir reformas; četras speciālās izglītības programmas no 2020. gada vairs nevarēs īstenot speciālajās izglītības iestādēs, bet «parastajās» skolās. Augstākās izglītības jomā visas sešas augstskolas, kas īsteno pedagoģijas programmas, tajās ievieš izmaiņas… Ko vēl efektivizēt? Pasakiet, lūdzu, ko! Un tad ir klusums. Vai atbilde, ka kvalitāte esot par zemu. Gribat teikt, ka visi šodienas pedagogi slikti strādā? Ņemot vērā, kāds atbalsta mehānisms ir šodienas skolās… Ceturtais avots ir valsts un pašvaldību budžets. Par ko viņi uz mums apvainojas, kad ejam un prasām naudu no valsts budžeta?» aicināja aizdomāties I. Vanaga.
Viņai radies priekšstats,
ka arī plašsaziņas līdzekļos apzināti tiek radīts iespaids par pedagogiem kā tādiem, kuri paši nav izpildījuši «mājasdarbu», bet grib tikai iet ielās. Pat Valsts prezidents Raimonds Vējonis pedagogiem veltījis piezīmi, ka vispirms esot jārunā un jācenšas citam citu pārliecināt. «Tad tiešām sirds kūleni apmet. Tāda sajūta, it kā mēs līdz šim neko nebūtu darījuši, bet uzreiz ar piketu, ar streiku, ar ultimātiem… Tomēr vispirms vienmēr ir cenšanās izskaidrot un pārliecināt. Ja nedzird, tad ir piecelšanās kājās, kas arī nenotiek ar smaidu uz lūpām: «O, cik forši, ka varam iet atkal paprotestēt!» Nu, nav tas mūsu mentalitātei raksturīgi!» pamanījusi I. Vanaga.
Tomēr iziešana ielās lielākoties sniedzot gaidīto rezultātu. Katrā šādā reizē galvenais mērķis esot atgādināt, ka skolotājs ir vērtība, kas pelna cienīgāku attieksmi. «Neviens jau mūsu valstī diemžēl nenāk ar domu, ka vajadzētu cilvēku novērtēt un ieviest darba samaksas pieauguma grafiku, jo pēdējo grafiku apstiprināja 2005. gadā, bet krīzes laikā pārtrauca to īstenot. Līdz 2018. gadam bija jāpaiet padsmit gadiem, lai mēs panāktu, ka atkal ir pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks,» I. Vanaga norādīja. Tāpat viņa neslēpa, ka savā labā nākoties izmantot arī priekšvēlēšanu laiku. «No vienas puses, nav patīkami tādus brīžus izmantot, bet, no otras — ja citādāk nesaprot, ja gadu gadiem ir jārunā par to, ka likums ir spēkā…» I. Vanaga salīdzināja. Ja skolotājus nesaprot, kad viņi runā «normālā» valodā, tad nākoties dažkārt pielietot spēka un LIZDA biedru skaita «valodu».

Piketā piedalījās ap 2000 dalībnieku. Pēc LIZDA pārstāvju sarunām ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Saeimas deputātiem jau ir atrasti 1,7 miljoni eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei no 1. septembra, bet vēl nepieciešamos aptuveni deviņus miljonus eiro nolemts meklēt kopīgā LIZDA un politikas veidotāju sadarbībā. Valdības un parlamenta pārstāvji nedēļas laikā aicināti sagatavot priekšlikumus grozījumiem 2019. gada valsts budžetā, parādot skaidrus vēl nepieciešamā finansējuma avotus līdz šī gada maija vidum. 27. martā LIZDA padome ārkārtas sēdē izvērtēs no valdības un parlamenta pārstāvjiem saņemto piedāvājumu, vajadzības gadījumā lemjot par pedagogu streika pieteikumu.