Lietas, kas «nepāriet»

Viedokļi

«Nuja, zāle taču jādedzina!» pārtikas preču veikaliņā pasmejas kāda sieviete, kad cits pircējs pārdevējai palūdzis saviem pirkumiem pievienot sērkociņu kastīti. «Tev tokš vis’ priekš’ jau ir nosvilinat!» paziņai atsmej cita mutīga pircēja, pēc brīža precizējot: «Otrpus grāvim.» Tā nu tas ir, latviešu nacionālās īpatnības — kūlas dedzināšanas — laiks ir sācies, jo, kā trešdien informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, šogad Latvijā dzēsti 42 kūlas ugunsgrēki. Ceturtdienas rītā jau redakcijas e-pastā bija atrodama nākamā VUGD informācija, kas liecināja, ka ugunsdzēsējiem bijis izsaukums vēl uz pieciem kūlas ugunsgrēkiem.
Jā, ir lietas, kas «nepāriet», — kā gadu no gada pavasari ievada pērnās zāles svilināšana, tā laiku pa laikam par savām tiesībām saņemt pienācīgu atalgojumu pie valdības sirdsapziņas nepagurstoši klauvē pedagogu saime. Pirmais skolotāju streiks notika pirms 25 gadiem — 1994. gadā, kad izglītības jomas pārstāvji streikoja piecas dienas, streikā iesaistoties 73 procentiem skolu. Šonedēļ trešdienā notikušais izglītības darbinieku pikets gan ir kā brīdinājums iespējamajam streikam, kas varētu norisināties, ja pedagogi saskaņā ar iepriekšējās valdības izveidoto grafiku jau 1. septembrī nesaņems 750 eiro par likmi, kā bija solīts. Lai gan solīts makā nekrīt, jaunajai valdībai te tomēr būtu iespēja pierādīt savu varēšanu atrisināt šo jautājumu un līdzekļus skolotājiem rast. Jau tā valsts naudas dalītājiem palaimējies, ka tik aktīvi savās prasībās ir vienīgi pedagogi, jo iemesla piketiem būtu vēl virknei citu profesiju pārstāvju. Tomēr jāatzīst, klusuma kliedziens nebija velts, jo kā tā atbalss izskan ziņa, ka 1,7 miljoni eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei jau atrasti un vēl tikai kopīgiem spēkiem jāsameklē atlikušie deviņi miljoni…
Reģionāli teritoriālā reforma — vēl viena lieta, kas nepāriet. Visas pārmaiņas notiekot aiz viena iemesla — lai iedzīvotājiem būtu labāk. Likvidēja rajonus, saprecināja teritorijas, izliekoties nedzirdot laulājamo «nē» vēlamā «jā» vārda vietā. Rezultātā — vai nu pēc laika laulība tika šķirta, vai arī ar varu salaulātie turpina kašķējoties dzīvot kopā. Tagad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem ir plāns līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā īstenot jaunu teritoriālo reformu ar mērķi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam — neatkarīgi no viņa dzīvesvietas saņemt labus pašvaldības pakalpojumus. Ka tikai nu ātrumā nesastrebj karstu un cerētās labklājības vietā iedzīvotājiem atkal nenāktos dzīvot kā komunālā dzīvoklī ar nevēlamiem kaimiņiem, kad saimnieki ir visi un neviens.
Trešdien, braucot uz darbu, priecājos redzam atgriezušos stārķu pāri uz Valdemārpils pilsētas domes ēkas jumta. Laimīgie! Šiem gan nav problēmu ne ar nevēlamiem kaimiņiem (jo citādi taču viņi gadu no gada neatgrieztos vienā un tai pašā vietā), ne ar finansēm un valdību… Ja nu vienīgi raizes varētu sagādāt kūlas dedzināšana, kas nepatīkami samazinātu sortimentu putnu ēdienkartē.