Fotokluba biedri un fotomākslas mīļotāji apgūst jaunas zināšanas

Kultūra

Talsu fotoklubam šis pavasaris ir ļoti aktīvs. Ne tikai tādēļ, ka vēl nesen nosvinēta divdesmitā pastāvēšanas un radošas darbības jubileja, kuras laikā atklātas divas izstādes — Talsu tautas namā un novada muzejā —, bet arī tā iemesla dēļ, ka fotokluba biedri apgūst jaunu pieredzi un zināšanas dažādos radošos iedvesmas semināros.
Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga atzina, ka šī radošo un vispārizglītojošo pasākumu sērija veltīta fotokluba jubilejai.
23. februārī Talsu tautas nama
Tornīša zālē fotokluba dalībnieki un ikviens, kam tuva fotografēšana tikās ar kāzu fotogrāfi Intu Lankovsku seminārā «Kāzu fotogrāfijas solījums». Tajā bija iespēja uzzināt, kāpēc kāzu fotogrāfs ir kas daudz vairāk nekā tikai kāzu dienas tehniskais dokumentētājs; kā radīt jēgpilnu un uz izaugsmi vērstu karjeru kāzu fotogrāfijā, nepazaudējot savu individuālo rokrakstu; kā izveidot emocionālu saikni ar kāzu pāri un vēl daudz ko citu.
Inta Lankovska ir divkārtēja Latvijas labākā kāzu fotogrāfa titula ieguvēja un «Junebug Weddings» konkursa «Best of the Best Wedding Photography 2018» laureāte. Pieredzes savā lauciņā viņai netrūkst, bet, kā pati saka — «galvenais ir sava balss un vīzija; solījuma pašam sev un savam klientam, kāds fotogrāfs tu esi vai vēlies būt». I. Lankovska uzsvēra, ka sākumā vajag saprast, kas tie ir par cilvēkiem, ar kuriem fotogrāfs vēlas strādāt jeb tā sauktais ideālais pāris. «Ņēmu savu piezīmju kladīti un sāku domāt. Un ļoti konkrēti domāt. Sapratu, ka mans ideālais pāris ir ceļotāji, no viņiem viens vai abi strādā, viņi novērtē labu kino, viņiem patīk iet uz kino, abiem ir kaut kur ap trīsdesmit, viņi dzīvo Rīgas centrā, abiem patīk labi paēst, viņiem katram ir kāds hobijs, bet pats svarīgākais — viņi mīl viens otru kā traki,» fotogrāfe aprakstīja ideālo kāzu pāri, ar kuru viņa izvēlas strādāt un iemūžināt stāstu viņu īpašajā dienā.
«Nav jābaidās no konkrētības. Ir labi saprast un formulēt cilvēkus, ar kuriem tu kā fotogrāfs vēlies strādāt. Tas noder jebkurā karjeras posmā — esi iesācējs vai jau nodarbojies ar to kādu laiku, un tas neattiecas tikai uz kāzu fotogrāfijas jomu, bet uz jebkuru fotogrāfijas sfēru, kurā vēlies strādāt,» skaidroja I. Lankovska. Viņa gan piebilda, ka viena lieta ir domāt par emocionālo, bet otra — par to, kā attīstīt sevi kā zīmolu, jo tā ir nākamā svarīgā lieta. «Varbūt skan baigi biznesīgi, bet par to ir jārunā, ja mēs gribam strādāt kāzu industrijā,» atzina fotogrāfe.
«Fotogrāfs ir tāds uzņēmuma vadītājs. Tev ir jāmāk fiziski visu nofotografēt, bet otrs ir aizmugure — jāsakārto nodokļi, jāuztur mājaslapa, sociālie profili interneta vietnēs, jābūt ideālai komunikācijai, jāprot skaisti rakstīt. No paša sākuma ir grūti saņemties tam visam, jo liekas, ka tas ir nenormāli daudz. Tāpēc es izvēlos koncentrēties uz trim lietām, tās ir — portfolio, komunikācija un pati fotografēšana. Uzturot šīs trīs lietas ideālā kārtībā, uz pārējo var nedaudz pievērt acis, un to pat neviens nepamanīs,» skaidroja I. Lankovska.
Vēl fotogrāfe uzsvēra, ka «kvalitāte ir labāka par kvantitāti». Gan sava portfolio izveidē, gan tajā, kā plānot laiku, lai reāli fotografētu. Piedāvājumu esot daudz, bet tad talkā nākot tas, ka esi noformulējis sev, ar kādiem pāriem vēlies strādāt, un ir vieglāk pateikt «nē» tiem, kas tevi kā fotogrāfu un cilvēku varbūt vienkārši neuzrunā.
I. Lankovska lekcijai bija sagatavojusi arī divus fotogrāfiju slaidšovus: vienu ar kāzām, lai parādītu, kāds izskatās gala rezultāts, ko ierauga pāris, kad pirmo reizi redz fotogrāfijas; otru — ar sev mīļākajām pašas uzņemtajām fotogrāfijām.
Lekcija «Vizuālās uztveres īpatnības un geštalts»
notika 5. marta vakarā Talsu fotokluba radošajā telpā tautas nama Radošajā sētā. Tās lektors bija fotogrāfs, pētnieks, uzņēmējs un publicists Arno Marnics.
A. Marnicam ir divdesmit gadu pieredze fotografēšanā, un jau desmit gadus viņš strādā par pedagogu.
Šīs lekcijas mērķis bija iepazīstināt ar uztveres īpatnībām, par kurām parasti mazāk tiek runāts fotogrāfijā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, — populārākajām kompozīcijas metodēm, formāta priekšnosacījumiem un geštalta teoriju.
«Nav noslēpums, ka pastāv būtiska atšķirība starp vārdiem «redzēt» un «skatīties». Skatāmies mēs visi, bet redzam tomēr atšķirīgi. Tas, ko mēs redzam un kā mēs redzam, arī ir tas, ko mēs zinām par vizuālo uztveri,» skaidroja A. Marnics. Viņš atklāja, ka pastāv divi dažādi viedokļi par to, vai vispār nepieciešams apgūt kompozīciju. «Vieni saka — jā, noteikti vajag, jo tas palīdz un stiprina zināšanas. Otri — nē, tas pilnībā nav nepieciešams, jo grauj un ierobežo radošumu.»
Lekcijā tika apskatīta arī zelta griezuma pielietošana fotogrāfijā. Zelta griezums, kas arī pazīstams ar nosaukumiem «zelta šķēlums» un «dievišķā proporcija», ir matemātiska konstante, kuru izgudrojis sengrieķu matemātiķis un ģeometrijas pamatlicējs Eiklīds. «Bieži vien zelta griezumu mēģina interpretēt kā kompozīcijas iekškadra konstruēšanas metodi, kaut gan es vēlos atgādināt, ka Eiklīds savos pētījumos pētīja tikai malu attiecību. Par iekškadra montāžu viņš neko vispār nerunāja,» skaidroja A. Marnics.
Sīkāk lekcijas gaitā tika apskatīts arī geštalts, kas no vācu valodas tulkojumā nozīmē forma, veids, struktūra, un geštalta principi. A. Marnics skaidroja, ka šie principi, tāpat kā iemācītais un iepriekšējā pieredze, veido cilvēka ikdienas uztveri, tajā skaitā — redzes uztveri. Savukārt priekšnojautas tikpat aktīvi vada cilvēku jeb foto vērotāja sajūtu interpretāciju. Iespēju gūt uztveres veselumu un sakārtotību sniedz geštalta principi.
Nākamā radošā meistarklase
notiks sestdien, 23. martā, 12.00 Talsu tautas nama Tornīša zālē, un tajā par klusās dabas kompozīciju un gaismošanu stāstīs fotogrāfe Silvija Danelsone, fotokluba «Rīga» biedre, kura lasa fotokluba organizētos kursus «Fotogrāfija iesācējiem». Fotogrāfei bijušas vairākas personālizstādes — Tukumā, Varšavā, Rīgā, Ludzā —, kā arī viņa piedalījusies vairākās grupu izstādēs un 2012. gadā saņēmusi Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP titulu AFIAP.