Vai Vandzenes pamatskola kļūs par sākumskolu?

Izglītība

11. martā Vandzenes «Rezidencē» uz tikšanos bija aicināts ikviens, kuram nav vienaldzīga Vandzenes pamatskolas nākotne. Vietējā bērnudārzā šopavasar izlaidumu svinēs 15 bērni. Ja viņi skolas gaitas sāktu Vandzenes pamatskolā, nebūtu iemesla raizēm, tomēr ir pamats domāt, ka vairākums bērnu papildinās Talsu skolu audzēkņu skaitu. Jāpiebilst, ka uz tikšanos neviena topošā pirmklasnieka vecāki nebija ieradušies.
«Mēs varam daudz, tomēr visu vieni paši ne. Mums jāzina — esam vai neesam vajadzīgi,» atzina Vandzenes pamatskolas direktore Jana Jaņpētere. Viņa ieskicēja skolas mācību darbu un ikdienas norises, minot virkni interesantu akcentu, kas arī psiholoģei Jolantai Ūsiņai pēc prezentācijas vispirms lika atzīt, ka no Rīgas skolu skatupunkta šī izglītības iestāde pretendē uz prestižo statusu «laba privātskola». «Rīgā ļoti daudz vecāku vēlas bērnus laist mazās, alternatīvās skoliņās. Vide, kurā aug mūsu skolēns, ir ļoti svarīga,» viņa atgādināja. Viesojoties Vandzenes pamatskolā, J. Ūsiņa redzējusi ne vien ģimenisku vidi, bet arī skolotājus, kuri vēlas savu darbu veikt arvien labāk un profesionālāk.
Strādājot dažāda lieluma skolās, psiholoģe zina arī, kāda ir situācija tur, kur klasē mācās, piemēram, 34 skolēni.

«Kas tur notiek? Vecāki mājās mācās! Jo skolotājs nevar katram bērnam individuāli pieiet klāt. Un vecāki dodas pie psihologa, jo viņi — nevis bērni! — netiek ar visu galā,» J. Ūsiņa atklāja. Viņa uzskata, ka klasēs nevajadzētu būt vairāk par 15 skolēnu. Uzskaitījusi bērnu vajadzības, psiholoģe minēja dažādus aspektus par labu mazai skolai, piemēram, lielā skolā grūti pamanīt, ka labākais ir kautrīgākais skolēns, nevis skaļākais, un lielā skolā vispār daudzi skolēni paliek nepamanīti. J. Ūsiņa arī aicināja vecākus atturēties no bērnu pārgurdināšanas daudzos pulciņos. Viņas praksē nācies strādāt ar bērnu, kurš septiņu gadu vecumā ticis sūtīts astoņos pulciņos, toties nav pratis to, kas viņa vecumā tiešām būtu jāprot: spēlēties… «Bērni ir noguruši jau no tā vien, ka ir pirmklasnieki — no jaunajām prasmēm, ko viņi apgūst. Tāpēc vienmēr iesaku 1. klasē vēl nesūtīt bērnus nevienā pulciņā,» J. Ūsiņa sacīja.
Esam jau informējuši par to,
kādā situācijā Vandzenes pamatskola atrodas šobrīd: 28. februārī Talsu novada domes sēdē deputāti lēma par iespēju, ka no 2020. gada 1. septembra šī izglītības iestāde varētu kļūt par sākumskolu, kas nodrošinātu mācības no 1. līdz 6. klasei. Vandzenes pagastā bērnu skaits ir pamatskolai pietiekams, bet liela daļa vecāku jau vairākus gadus saviem bērniem izvēlas skolas Talsos vai citviet ārpus Vandzenes. «Sākumskolai ar 1.—6. klasi nebūtu nekādas vainas, bet mūsu un šeit ieradušos vecāku kreņķis ir, ka šī lēmuma dēļ vēl vairāk vecāku var izvēlēties bērnus sūtīt skolās, kur iespējams mācīties visus deviņus vai pat 12 gadus,» skaidroja J. Jaņpētere.
Iemesli, kādēļ vecāki izvēlas apiet Vandzenes pamatskolu, esot dažādi: daļa tā lemj, jo paši strādā Talsos, citi — jo Talsos bērniem ir plašākas iespējas apmeklēt pulciņus. Vecākiem arī šķietot, ka lielajās skolās labāk tiek galā ar nedisciplinētiem skolēniem. Vandzenes pamatskolu sasnieguši vēl citi iemesli, tostarp — vecākiem esot pretenzijas pret skolotājiem brieduma gados. Tāpat klīstot runas, ka šejienes skolotāji šķirojot skolēnus. «Bet mums skolēnu ir pārāk maz, lai šķirotu! Mēs strādājam ar tiem, kas ir,» atgādināja J. Jaņpētere. Vēl kādi vecāki netiekot pāri negatīvai pieredzei, ar kādu saskārušies laikā, kad paši bija skolēni, un nav gatavi noticēt, ka skola kopš tā laika ir ievērojami mainījusies.
Skolas absolvents Dzintars Legzdiņš,
kurš Vandzenes pamatskolas skolēnus uz labākiem mācību sasniegumiem jau sen motivē ar prēmiju palīdzību, atzina, ka, gadiem ejot, sācis citām acīm skatīties pat uz sliktajiem skolotājiem, saprotot, ka viss, ko viņi darījuši, noticis, labu vēlot. «Vajadzētu vienoties par to, ko varam darīt, lai šī skoliņa rullē arī turpmāk. Man šķiet, ka viens no pagasta dzīves veidotāju — viņu skaitā ietilpst arī skolotāji — uzdevumiem ir pa vienam topošo pirmklasnieku vecākus izķert un runāt ar katru individuāli par to, kādi ir viņu iemesli sūtīt bērnus uz Talsiem,» viņš rosināja. Lielākais šoks esot par apziņu, ka ne tik sen Vandzenē bijusi vidusskola ar teju 350 skolēniem. «Bet nu jau ir runa par sešgadīgo skolu. Tamdēļ visiem kopā jācīnās par to, lai skoliņa mums būtu! Ja nebūs, tas, man šķiet, būs skumji. Ko ar to ēku darīs, kad tā paliks tukša?» minēja Dz. Legzdiņš. Tiesa gan viņam nācās piebilst, ka arī pats savu atvasi ik rītu ved Vandzenes pamatskolai garām uz Talsiem…
No klātesošajiem izskanēja ieteikums atrast veidu, kā vecākiem parādīt, ka skolā daudz kas ir mainījies, tostarp ir izremontētas visas klašu telpas, tiek domāts par jēgpilnām starpbrīžu aktivitātēm un citām lietām. «Lai viņi vienu dienu mācās kā pirmklasnieki! Parādiet viņiem, kā tas notiek!» kāda skolas absolvente ieteica. Nācās gan reālistiski spriest, ka diez vai izdotos kaut desmit bērnu vecākus sapulcēt vienā vietā un laikā. Tomēr tikšanās dalībnieki uzstāja, ka jāturpina viņus uzrunāt. «Varbūt jāsāk strādāt jau ar piecgadniekiem, jārīko viņiem kādas aktivitātes, lai iepazīst skolas vidi, cilvēkus, kuri tur strādā, un tad bērns vecākiem sacīs, ka grib šo pazīstamo vidi,» sprieda kāda sieviete. «Visi, protams, zina, ka Vandzenē ir skola, tāpat kā zina, ka Vandzenē ik gadu notiek koncerts «Dziesma visām paaudzēm» un tajā ir jāpiedalās, bet vienalga taču katrs ir uz to jāvelk,» salīdzināja cita sieviete.
«Varbūt Talsos ir domājoši vecāki,
kuri saredz, ka viņu bērniem tieši nāktu par labu mazākas skoliņas apmeklēšana,» ieminējās vēl kāda sapulces dalībniece. Vandzenes pirmsskolas izglītības iestādes «Zīlīte» vadītāja Selga Moldavčuka piekrita, ka arī bērnudārza ikdienā jau varot redzēt, kurš bērns ir vairāk piemērots mācībām mazākā kolektīvā, kur skolotāji var vairāk ar viņu pastrādāt individuāli, un kam zināšanas ir pamatīgākas, lai spētu iekļauties lielākā kolektīvā.
Labā pieredzē dalījās vairākas mammas. Kāda no viņām izteica gatavību doties runāt ar topošo bērnudārza absolventu vecākiem. Savulaik viņa pati bijusi viena no mammām, kura gribējusi raustīt savus bērnus, vedot uz attālāku skolu, bet paklausījusi dēlu vēlmei un ir ļoti priecīga par šo izvēli. «Ja man tagad būtu vēl kāds mazais, es noteikti vismaz līdz 6. klasei ļautu viņam mācīties Vandzenes pamatskolā, lai viņš te sasmeļas drosmi iet tālāk,» viņa apliecināja.
Kāda skolotāja norādīja — ja nākamgad Vandzenes pamatskolā būs pēdējais 9. klases izlaidums, pastāv risks, ka aizies prom arī tagadējie 7. klases skolēni, lai pēdējā pamatskolas klasē nebūtu jāmaina skola, lai gan viņi labprāt gribētu 9. klasi pabeigt Vandzenē. «Uldis vai Pēteris te nepabeigs 9. klasi — nav starpības. Ja šajā ģimenē bērnu nekļūs vairāk, kādam vienalga būs sāpīgi,» atgādināja Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.
Šo ģimeni vairot var ne tikai pirmklasnieki — protams, pievienoties var skolēni jebkurā no pamatskolas klasēm. «Tas ir līdzīgi kā ar veikalu: ja braucam uz «Maximu» Talsos, nevis iepērkamies vietējā veikalā, tad pēc kāda laika veikala īpašnieks saka: «Ziniet, kas ir, — man laikam neatmaksājas veikalu turēt.» Tāpēc nākam atpakaļ, paliekam Vandzenē, būs pietiekams bērnu skaits un iemesls griezties pie deputātiem, lai teiktu: «Lemjam citādāk!» Man tiešām ir sāpīgi zināt, ka Vandzenē bērnu netrūkst, bet skolā viņu nav gana,» atzina U. Katlaps.