Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē

Talsu novads

Otrdien, 12. martā, turpinot sapulču ciklu Talsu novada pilsētās un pagastos, pašvaldības pārstāvji tikās ar vietējiem iedzīvotājiem Lubes pagastā. Šajā teritorijā nav daudz iedzīvotāju — deklarēti 465 cilvēki. Neraugoties uz to, tikšanos apmeklēja vairāki vietējie, kuri izteica savas galvenās bažas.
No Talsu novada pašvaldības bija ieradušies vairāki pārstāvji: domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, vairāki deputāti, SIA «Talsu ūdens» valdes priekšsēdētājs, kā arī vietējās pagasta pārvaldes vadītājs, sekretāre, kultūras darbinieces u. c.
Sākotnēji cilvēkiem tika sniegta prezentācija domes priekšsēdētāja Daiņa Karola un pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītājas Initas Fedko izpildījumā. Tajā bija informācija par Talsu novadu, tā karogu, ģerboni, pašvaldības struktūru, par šī gada novada pašvaldības budžetu — kas un kāpēc veido lielākās ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Tāpat bija iespējams uzzināt par lielākajiem iesāktajiem un tuvākajā laikā plānotajiem projektiem, piemēram, Talsu Galvenā bibliotēka, Sabiles sinagoga, Pedvāles mākslinieku rezidence, Raiņa ielas pārbūve, nākotnē iecerēts jauns Talsu tirgus, bērnudārzi Vandzenē un Sabilē u. c. Stāstot par uzņēmējdarbības vidi, priekšsēdētājs atklāja, ka Talsu novads uz Kurzemes fona bezdarba līmeņa ziņā neizskatās slikti (31. janvārī bezdarbnieku skaits bija 1063 jeb 6,1%, Kurzemē — 7,9%). Turpinot tēmu, I. Fedko informēja, kādu atbalstu pašvaldība sniedz uzņēmējiem un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Paveiktie darbi Lubes pagastā
Pagasta pārvaldes vadītājs An­dris Grīnbergs atklāja, ka šogad Lubes pagasta pamata budžets sastāda 61 052 eiro, speciālais budžets 26 182 eiro, savukārt prioritāšu finansējums — 14 461 eiro (salīdzinājumam: 2018. gadā tie bija 3648 eiro). Stāstot par pērn paveikto, A. Grīnbergs minēja jauno pagasta ģerboni, dīķa norobežošanu, kas atrodas Anužu centrā, un ceļa posma «Dižgali—Sārkaste» rekonstrukciju, kam tika piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi.
Savukārt nākamgad plānots sakārtot apgaismojumu kultūras namā, kā arī šajā ēkā veikt remontdarbus koridorā un iegādāties žalūzijas bibliotēkas telpām. «Nekādus lielus kalnus neesam gāzuši,» secināja pats pārvaldnieks.
Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks, uzrunājot klātesošos, sacīja: «Jūs atrodaties novada malā, bet ceru, ka nejūtaties aizmirsti, esot nomalē. Manuprāt, tā nav. Procesi šeit un tepat netālu esošajā Valdemārpilī notiek. Cik budžets atļauj, tik arī tiek darīts. Lubes pagasta priekšrocība ir tā, ka šeit dzīvo deputāts Alfons Spēks, tā ka varat vērsties arī pie viņa, ja jums ir kādi jautājumi,» mudināja M. Jaunvalks.
Iedzīvotājus uzrunāja arī deputāti, tajā skaitā A. Spēks, kurš, vēršot uzmanību uz slikto ceļa seguma stāvokli posmā «Valdemārpils—Anuži», aicināja pēc sanāksmes uzrakstīt un iedzīvotājus parakstīt petīciju, ko iesniegt Satiksmes ministrijai.
Iedzīvotāju neapmierinātība
Visvairāk bažu no cilvēkiem izskanēja par ceļu stāvokli. «Kāpēc mēnešiem jālūdzas, lai pie mums nogreiderētu ceļus? Kādreiz, kad nebijām pie Talsu novada, situācija bija krietni labāka. Tagad ceļi aizlaisti postā. Nekas netiek pielabots, ir milzu apmales un bedres,» sacīja pagasta iedzīvotājs, pārējiem piebalsojot. A. Grīnbergs skaidroja, ka pērn situācija slikti izvērtusies tāpēc, ka par ceļu uzturēšanu atbildējis uzņēmums SIA «Kandavas ceļi», kuriem neklājoties viegli ne ar tehniku, ne darbiniekiem. Tas gan neizskaidro situāciju, kas radusies vairāku gadu garumā… Domes priekšsēdētājs norādīja, ka pārvaldes vadītājam būtu nepieciešams uz vietas kontrolēt un sekot līdzi, cik kvalitatīvi uzņēmums veic savu darbu, turot roku uz pulsa.
Vairākkārt atgriežoties pie pērn rekonstruētā grants ceļa posma «Dižgali—Sārkaste», kas ir sliktā stāvoklī, iedzīvotāji aicināja pārvaldi un pašvaldības vadību rast risinājumu. A. Grīnbergs un domes vadība skaidroja, ka ceļa posms ir nodots ekspluatācijā un atbilst visiem normatīvajiem aktiem, par ko iedzīvotāji vien smējās un bija neizpratnē, kā ceļu tādā stāvoklī var nodot. D. Karols solīja aicināt novada būvvaldi apskatīt minēto ceļa posmu, jo, ja viņi konstatēs kādas neatbilstības, varēšot būvniekam pieprasīt veikt labojumus par saviem līdzekļiem, jo ceļa posma garantija ir divi gadi.
Vairākas neskaidrības un jautājumi bija arī par ūdens un kanalizācijas jautājumiem, uz kuriem atbildēja SIA «Talsu ūdens» valdes priekšsēdētājs Igors Kude.
Tika uzdoti jautājumi un spriests par kultūras dzīvi, pasākumiem kultūras namā un atpūtas iespējām jauniešiem, kā arī noskaidrots, ka šogad tiks uzstādīts jauns ziņojumu dēlis netālu no veikala (futbola laukuma virzienā), kur cilvēki ikdienā staigā garām, kā arī tuvākajā laikā uzstādīs divas jaunas pamatnes stārķu ligzdām, kas pirms dažiem mēnešiem tika nojauktas. Izskanēja neapmierinātība par jauno pagasta ģerboni, ka iedzīvotājiem nav vaicāts viedoklis, ko tajā atainot, un tajā esošā ķirzaka asociējoties ar pamestību, jo tās parasti dzīvo un ieperinās pamestās vietās. A. Grīnbergs gan skaidroja, ka pie tā izveides piesaistīti pagasta ļaudis, tajā skaitā māksliniece Baiba Kalna, un jāņem vērā, ka, lai izveidotu ģerboni, jāvadās pēc ļoti stingrām vadlīnijām, kas ļoti ierobežo izvēli.
Kultūras dzīves organizētāja Sigita Līdaka pateicās visiem iedzīvotājiem par aktivitāti un iesaistīšanos pasākumos un aicināja līdzdarboties arī turpmāk, informējot, ka pagasta svētki šogad, visticamāk, notiks 29. jūnijā, savukārt rudenī būs kolhoznieku balle.
Noslēgumā D. Karols pauda cerību, ka nākamgad iedzīvotāju sapulcē nebūs jārunā par to pašu (jo sevišķi nelieliem saimnieciskiem jautājumiem, kas atrisināmi), bet jāņem vērā, ka ne visu iespējams ātri realizēt.