Biatlons māca koncentrēties un sekot saviem mērķiem

Sports

Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks savulaik atzinis, ka svarīgs priekšnosacījums labiem panākumiem nākotnē ir pēctecība. Šo principu, sekojot tēva un vecākā brāļa pēdās, ņēmis vērā arī talsenieks Renārs Birkentāls, kurš pavisam nesen atgriezās no 14. Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādes.
Ar biatlonu Renārs sāka nodarboties 1. klasē un, kā pats smejas, darījis to brīvprātīgi piespiedu kārtā. Biatlons ir komplicēts sporta veids, bet tam ir arī savi plusi. Visvairāk jaunieti šajā sporta veidā aizrauj neparedzamā daba — biatlonu veido ļoti daudz dažādu faktoru, un nekad nevar paredzēt, cik liela nozīme būs veiksmei.
Pirmos rezultātus Renārs guva
salīdzinoši vēlu — 12, 13 gadu vecumā. Startējot kopā ar vecākiem dalībniekiem, rezultāti izpalika, bet, nokļūstot savā vecuma grupā, ieguldītais darbs atmaksājās un sportists no pēdējās vietas iekļuva trijniekā. «Ja tu sevī esi ielicis darbu, bet nav rezultātu, morāli ir diezgan grūti. Vairākas reizes ir bijis tā, ka es kaut ko daru, bet pats īsti nezinu, kāpēc. Par laimi, tas ir pārejošs periods. Atpūšos, nedaudz atslābinos, un viss nokārtojas. Kādreiz pirms sacensībām man bija liels uztraukums, bet tagad esmu pie tā pieradis. Izdaru savu darbu, un satraukums mazinās. Mēģinu atslābināties un daudz par to nedomāt,» skaidro Renārs.
Sezonas laikā viņš piedalās sacensībās gandrīz katru nedēļu. Februārī jaunietis atgriezās no Bosnijas un Hercegovinas pilsētas Sarajevas, kur piedalījās Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē — lielākajā kompleksajā sporta forumā jauniešiem. Gan pēc sporta veidu klāsta, gan ceremoniju ziņā Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiāde līdzinās olimpiskajām spēlēm. Sacensībās savu sportisko meistarību pārbaudīja 1600 jauno atlētu no 46 Eiropas valstīm. Individuālajā distancē Renārs izcīnīja 37. vietu, sprinta distancē — 30. vietu, bet jauktajā stafetē — 15. vietu. Biatlonists startējis arī pasaules čempionātā un pirms diviem gadiem vasaras biatlonā izcīnījis uzvaru Baltijas čempionātā.
Ir interesanti pavērot,
kā sportisti trenējas citviet un kā dažādās valstīs atšķiras treniņu apstākļi, atzīst Renārs. Latvijā iespēju ziņā priekšplānā ir izvirzījusies Madona, kur veiksmīga ģeogrāfiskā novietojuma dēļ gandrīz vienmēr ir sniegs. Arī Talsos ir viss nepieciešamais — kalni, šautuve un slēpošanas trase, taču dažreiz tās kvalitāte nav pietiekami augsta. Diemžēl konkurence katru gadu samazinās un biatlonistu vecākajās grupās paliek arvien mazāk. Viens no iemesliem ir finansējuma trūkums — biatlons ir dārgs sporta veids, kurā ar sporta skolas atbalstu vien ir par maz.
«Nozīme ir gan talantam, gan darbam. Sportisti, kuriem nav talanta, citreiz iegulda lielu darbu, bet rezultāti izpaliek. Ir arī tādi, kuri, salīdzinot ar citiem, dara ļoti maz, bet rezultāti ir augsti. Tas ir veiksmes faktors. Man sasniegt uzstādītos mērķus ir palīdzējusi mērķtiecība — ja kaut ko vēlos, cenšos darīt visu, lai to iegūtu. Protams, dažreiz ir jāmāk piekāpties, taču nevajag padoties un pārdzīvot. Liela nozīme ir arī sadarbībai starp audzēkni un treneri. Dažreiz liekas, ka kaut ko varētu darīt citādāk, bet ir jāuzticas trenerim. Man ir daudz padomdevēju gan sporta skolā (galvenais treneris — Jānis Neimanis, fiziskās sagatavotības treneris — Kārlis Vanags), gan ģimenē,» atklāj Renārs. Lielu paldies par atbalstu braucieniem uz treniņnometnēm un inventāra nodrošināšanu viņš vēlas teikt Talsu novada sporta skolai.
Šobrīd jaunietis trenējas
sešas reizes nedēļā — brīvdienās pat divas reizes dienā. Vasarā viņš pārsvarā skrien, nodarbojas ar riteņbraukšanu, apmeklē treniņnometnes, nodarbojas ar rollerslēpošanu un uzspēlē komandu sporta spēles, bet ziemā cenšas uzturēt sevi formā un gatavojas sezonai. Lai sasniegtu augstus rezultātus, jānodarbojas ne vien ar fiziskām aktivitātēm, bet arī jāseko līdzi uzturam. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir saprast, ko ķermenis uzņems un pret ko protestēs.
«Tagad ir sanācis tā, ka skolu lieku otrajā plānā. Varu visu apvienot, bet tas prasa daudz laika un enerģijas. Lai paliktu sportā, ir jābūt labam. Ir vērts palikt, trenēties un uzstādīt jaunus mērķus, ja biatlonists redz sevi pieaugušo sportā. Citādi tam nav jēgas. Diemžēl Latvijā biatlons nav attīstīts pietiekami augstā līmenī un atbalsts nav tik liels, cik gribētos un vajadzētu.
Brīvajā laikā piedalos arī riteņbraukšanas sacensībās. Pagājušajā gadā tiku uzņemts komandā «SUBARU AD REM Auto MTB» un piedalījos gan «SEB MTB», gan «Vivus MTB» maratonā. Biju pārsteigts par to, cik labi man veicās — «SEB MTB» maratona kopvērtējumā savā grupā izcīnīju uzvaru. Vasarā droši vien atkal piedalīšos «SEB MTB» un «Vivus MTB» maratonā, bet ziemā ceru pierādīt sevi pasaules čempionātā,» atklāj sportists.