Sieviete dzemdībās sadeg kā fēnikss, lai pēc tam atdzimtu

Veselība

Februāra noslēgumā talseniece, dūla Jana Biezā sarīkoja tikšanos ar Latvijā pazīstamās grāmatas «Gaidības un radības ar prieku» un pērn iznākušās «Dziedinošas dzemdības» autori, dūlu Lindu Rozenbahu. Viņa sirsnīgā un drošā atmosfērā dalījās ar zināšanām un sajūtām par spēcinošām dzemdībām, kā līdz tādām nonākt un kā dziedināties pēc emocionāli sāpinošas radību pieredzes.
Uz tikšanos ieradās krietns pulciņš sieviešu (pārsvarā gaidībās esošās, bet arī citas, kurām, piemēram, jau ir bērni vai interesē tēma).
Katra sieviete, grūtniecība un dzemdības atšķiras
L. Rozenbaha ir dūla un trīs bērnu mamma (pašlaik gaida ceturto bērniņu). Viņa sākotnēji sacīja, ka galvenais tikšanās mērķis bija sievietēm iedot izjūtu par dzemdībām, kas spēcina, kur justies droši, mīlēti un spēkpilni. Savukārt pēc dzemdībām justies piepildīti ar sajūtu, ka gribas dot — gan bērniņam, gan pārējai ģimenei, un varbūt pat vēl plašāk, jo ir mīlestības uzlādes pilna izjūta. «Protams, ka ne visas nonāk līdz šādām dzemdībām. Ir sievietes, kuras līdz tam nonāk pakāpeniski, iespējams, ar otro vai trešo bērniņu. Par šāda veida pieredzi iespējams lasīt arī manā grāmatā,» sacīja autore. Viņa klātesošajām sniedza nelielu ieskatu, nolasot vairākus fragmentus no grāmatas.
Sarunu tēmas tikšanās reizē bija ļoti dažādas, jo katra sieviete, kura bija ieradusies, sākotnēji iepazīstināja ar sevi un dalījās ar to, kas viņu uztrauc vai interesē. Tad nu par katru tēmu L. Rozenbaha arī centās sniegt ieskatu. Pieredze bija ļoti dažāda: kādai no topošajām māmiņām gaidāms pirmais bērniņš, citai jau otrais vai trešais. Dažām līdz šim bijušas vieglas dzemdības, citām — traumējošas.
Daži no jautājumiem, kas tika apspriesti plašāk: par dzemdību izaicinājumu vīriem; mans ķermenis pieder man — varu dzemdēt, kā vēlos (protams, ja nepastāv jau zināmi medicīniski riski); neapstāties pie pirmā ārsta viedokļa, jo tie par vienu jautājumu (piemēram, par ieilgušu grūtniecību) var ļoti atšķirties; ko darīt, lai dzemdības sākas pašas; par spēcīgām attiecībām starp māmiņu un gaidāmo bērniņu; par bērniņa guļu (piemēram, pirms dzemdībām sarunāt ar mazulīti, lai viņš ieņem vajadzīgo pozu); izjūtu pierakstīšana grūtniecības laikā, grūtniecības plāna sastādīšana; dzemdību plāna sastādīšana; par pozitīvi reālistisku stāstu uzņemšanu, esot gaidībās (tomēr ne pārskaistināti, jo dzemdībās ne viss var būt skaisti); par baiļu un emociju izrunāšanu, kā arī daudziem citiem aspektiem.
Sieviete ir radīta dzemdībām
L. Rozenbaha mudināja sievietes aizdomāties par šo Dieva dāvanu — spēju iznēsāt bērniņu, dot viņam dzīvību. Autore sniedza salīdzinājumu, ka sieviete dzemdībās sadeg kā fēnikss, bet pēc tam atdzimst (fēniksa gadījumā — no pelniem). Ar praktisku nodarbību L. Rozenbaha deva ieskatu, kā iespējams atslābināt ķermeņi, kas var lieti noderēt dzemdību laikā. Jo vairāk ir baiļu, jo lielāks sasprindzinājums, jo vairāk sāp. Šī iemesla dēļ grūtniecības laikā ir būtiski praktizēt prasmi relaksēties. Tas ir regulārs treniņš, kas ļoti noderēs kontrakciju laikā. Lai varētu atslābināties, palīdz kustības. Un, kad tuvojas kārtējā kontrakcija, būtiski identificēt, kur veidojas saspringums. Ja, piemēram, tas ir plecos, sprandā, ir jākoncentrējas, lai šīs ķermeņa vietas atslābinātu. «Nav ideālu pozu, tāpēc mums, sievietēm, dzemdību laikā ir vajadzīga pozu brīvība. Ir ļoti būtiski sekot savām sajūtām un reaģēt uz bērniņu, lai viņš zinātu, ka viņu te gaida droša pasaule. Protams, sāpju sliekšņi ir ļoti dažādi, tāpēc būtiski zināt sāpju nozīmi, lai saprastu, ka šīs sāpes ir labas, tās ved pie bērniņa un palīdz viņu izjust, bet, tā kā mēs, sievietes, esam radītas, lai dzemdētu, mēs to nereti instinktīvi sajūtam un saprotam,» pauda L. Rozenbaha.
Mūsdienās sievietei pieejams ļoti plašs informācijas un atbalsta loks, «drošības spilveni», piemēram, dūla, vecmāte. Tomēr, neskatoties uz to, visvairāk sievietei jāuzticas pašai sev. Un, lai saprastu, kāda gaisotne un atbalsts (piemēram, vīra klātbūtne un fizisks atbalsts ar glāstiem un apskāvieniem) katrai vislabāk der, L. Rozenbaha lika katrai izvēlēties kādu pavisam citu, grūti paveicamu fizisku aktivitāti (kā piemērs tika minēts kāpšana kalnos) un vai, to darot, sievietei patīk un viņa grib, ka vīrs pienāk klāt un palīdz, vai tas tieši traucē un gribas visu paveikt pašai. Tieši tāda atmosfēra un attieksme viņai palīdzēs arī dzemdību laikā.
J. Biezā noslēgumā minēja, ka arī turpmāk plāno rīkot dažādus pasākumus saistībā par un ap dzemdību tēmu Talsos, Kalna ielā 4.