Neiekrist kā circeņiem karstos pelnos

Ļaujiet man runāt

Ui, kā cepās! Lielpilsētā vairs citu runu nedzird, kā tik par vienu tēmu. Ļautiņi tiekoties vairs nejautā, kā klājas, bet prasa — zaļais rāmis vai sarkanais tev ticis? Kas par rāmjiem, kas par cepienu? Nu skaidrs tak — kuram atpakaļ, kuram jāpiemaksā, ieejot tais datoros, jau var redzēt: ja cipars ar sarkanu rāmīti — jādod atpakaļ, ja ar zaļo — vari gaidīt maciņā. Nodokļi, mīļie, nav nekāda joka lieta, īpaši, ja izrādās — tev tiek dots laiks līdz jūnijam, lai atmaksātu valstij to, kas pienākas.
Es gan līdzi nedziedāšu. Visvairāk mani pārsteidz tā lielā nezināšana par to, ka kaut kas tāds gaidāms. Kā rīdzinieki ik gadu nezina, ka ziema nāks un uz ielām slīdēs, tā Latvijas iedzīvotāji neko nav dzirdējuši, neko nav redzējuši par šādu sistēmu. Un es taču nevaru tagad katram vicināt vēl pagājušā gada sākumā no žurnāla «Ieva» izgrieztos pamācību rakstus par šo tēmu. Draudzene atrūc: «Es to žurnālu nelasu!» Ziņas arī neskatījies? Nu kauč vienu vienīgu reizi, jo runāts par to tika gana daudz un plaši. Bet mēs, kā allaž, domājam, ka ar aizbildināšanos — man neviens nepateica, es neko nezināju, es nesapratu — varēs kaut kā izkruķīties, iežēlināt un tikt vaļā no šīm saistībām. Tiesa, ne visi tik gudri kā mana paziņa — sadzirdēja šo ziņu laikus, lika pa mazām naudiņām nost, lai būtu ko samaksāt. Un, re kā, izrādās, nemaz nevajadzēs — zaļais rāmis! Tad nu saplusos ar to, ko valsts atgriež un pirks sev jaunu televizoru! Lai sadzirdētu labi skaļi — ko vēl valdība plāno darīt uz nākamo gadu, no kā vēl var sākt bīties.
Krustmāte saka: «Kam ir, tam tiks dots, kam nav — ņemts.» Tas jau vēl Bībeles laikos esot bijis skaidrs. Es saku, pirmkārt, Bībeles laiki jau nav pazuduši, tie ir arī tagad. Otrkārt, man tika mācīts, ka tas par prāta spējām teikts — kas cenšas saprast, tam tiks dots saprast. Varbūt vajadzētu pamēģināt? Izklausās augstprātīgi? Bet nu tiešām, mīļie, varbūt ir vērts ne tikai snauduļot pie televizora ekrāna, bet pamēģināt saprast, ko tur saka! Un, ja nesapratāt, prasīt bērniem, mazbērniem, radiem, kaimiņiem, avīzītes darbiniekiem, lai paskaidro tā, ka beidzot ir skaidrs! Jo arī nākamajam gadam ir vērts sagatavoties, pārbaudot, vai esat izdarījuši visu, lai neiekristu kā circeņi karstos pelnos.

Vizma Pilsētniece