Darbu sāk Kolkas Lībiešu saieta nams

Dundagas novads

9. martā apmeklētājiem durvis vēra Lībiešu saieta nams Kolkā, kas atrodas atjaunotajā ēkā «Pastnieki». Atklāšanas brīdis nebija izvēlēts nejauši — tas vēl sakrita ar Meteņiem, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos. Meteņi jeb Vastālōva tradicionāli bija laiks, kad lībiešu zvejnieku domas jau nodarbināja zvejas sezona. Tas bija laiks, kad zvejnieki sanāca kopā, lai salīgtu laivas komandu un apspriestu darāmos darbus. Simboliski — jauna posma sākums.
Pirmās idejas par «Pastnieku» ēkas pārbūvi
radās drīz pēc Dundagas novada izveidošanas. Tapa dokuments «Lībiešu saieta nama Kolkā koncepcija», ko 2010. gada 26. maija domes sēdē apstiprināja, atbalstot «Pastnieku» ēkas izveidošanu par centrālo vietu Kolkā, kas reprezentē lībiešu darbību un piederību Kolkas pagastam. Toreiz projekts netika īstenots, jo tā līdzekļus pilnībā izlietoja Kolkas tautas nama rekonstrukcijai 2011. gadā. «Pastnieku» izmantošanas koncepcija nogūlās plauktā līdz 2015. gadam, kad Kultūras ministrija izsludināja projektu ideju konkursu ar mērķi saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus. Kolkas pagasta padomes un Dundagas novada attīstības nodaļas sagatavotais projekts guva atbalstu, kā arī spēja piesaistīt vēl divu lielu ar kultūrmantojuma saglabāšanu un tā iesaisti tūrisma apritē Eiropas programmu finansējumu. Sen iecerēto ideju varēja īstenot.
Lībiešu saieta nams Kolkas «Pastniekos» ir tapis ar trīs nozīmīgu Eiropas Savienības finansētu projektu un pašvaldības līdzdalību. 2017. gada septembrī sākās «Pastnieku» ēkas pārbūves darbi, īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu «Kolkas lībiskā un zemūdens mantojuma sinerģija ar vēstures un kultūras tūrisma apriti», kuri noslēdzās 2018. gada 27. jūnijā. Projekta mērķis ir novadam raksturīgā lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, popularizēšana un pieejamības veicināšana vietējam zemūdens mantojumam, izveidojot daudzfunkcionālu Lībiešu saieta namu un zemūdens mantojuma eksponēšanas vietu. Lībiešu saieta namā ir iekārtota ekspozīciju zāle un tūrisma informācijas punkts, konferenču zāle ar mūsdienīgu aprīkojumu, telpas Līvu savienības «LīvõdĪt» Kolkas lībiešu grupai un biedrībai «Domesnes», palīgtelpas un darba telpas.
Lībiešu saieta nams
ir viena no Kolkas vēsturiskajām ēkām, kuras vēsture sākās 1881. gadā, kad par Dundagas pagasta līdzekļiem te uzcēla skolas ēku. Tā bija pirmā oficiālā skola Kolkā, kas darbojās līdz 1929. gadam, kad Kolkas skolai piešķīra jaunu ēku, t. s. Balto māju jeb Kolkas pusmuižu. Skolā no 1903. gada (izņemot dažus Pirmā pasaules kara gadus) līdz aiziešanai mūžībā 1951. gadā strādāja lībietis Kārlis Bernšteins. Viņš izskoloja vairākas kolcenieku paaudzes. Turpmākais ēkas liktenis bija gana raibs. Vecā skolas ēka palika pagasta īpašumā un dzīvojamās telpas izīrēja. Pēc Dundagas pagasta valdes iedzīvotāju reģistrācijas kartītēm noprotams, ka telpas vecajā skolā bija mītne mazāk pārtikušiem, kā arī veciem ļaudīm. Tur bijis arī neliels veikals, kur tirgoti dažādi sīkumi.
Padomju laikos «Pastniekos» atradās dažādas iestādes. Bija gan klubs, gan krogs, saukts par Koreju, gan ēdnīca, gan pasts, gan krājkase, gan divi dzīvokļi pasta darbiniekiem. «Ilgdzīvotājs» šai ēkā bija pasts, kas tur ievācās 50. gados un tikai ap 2004. gadu pārcēlās uz veikala ēku Kolkas centrā. 2009. gadā, kad izveidoja Dundagas novadu, «Pastnieki» nonāca novada bilancē. Līdz pat «Pastnieku» mājas pārbūves uzsākšanai 2017. gadā, tur atradās divi dzīvokļi un SIA «Kolkas ūdens» biroja telpas. Ēkas dienvidu gals bija neapdzīvots. 52 gadus «Pastniekos» dzīvo kolceniece Biruta Freimane, kura zina daudz stāstīt, kā namam ilgajos gados klājies. Arī to, ka nama pārbūves laikā naktīs notikušas mīklainas lietas: kādi staigājuši, runājuši.

«Neviena nebija. Cēlos raudzīt, domāju zagļi, nekā. Arī mans kaķis bozās, savilkās bailēs. Kad veco ēku nojauca, trokšņi beidzās. Varbūt visi tie, kuri te bija bijuši, nāca raudzīt, kas notiek, apciemot savu vietu.»
Jaunais posms
senās ēkas dzīvē sākās 9. marta rītā ar lībiešu kopienai nozīmīgu semināru, kura tēma bija «Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautā «Lībiešu kultūrtelpa» pieteikuma prezentācija un diskusija par turpmākiem plāniem». Sarakstā «Lībiešu kultūrtelpa» ir iekļauta 2018. gada novembrī. Par lielo darbu, kas paveikts, lai «Lībiešu kultūrtelpa» nokļūtu minētajā sarakstā, stāstīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Dr. philol. Valts Ernštreits. Viņa labi strukturētais stāstījums izgaismoja problēmas, ar kurām bija jāsaskaras procesa gaitā, ieguvumus un izpratnes palielināšanos pašā kopienā un Latvijā kopumā. Viņš uzsvēra, cik nopietni vēl jāstrādā, lai Lībiešu kultūrtelpu tuvākajā nākotnē varētu iekļaut Pasaules UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Padarītā darba izcilo nozīmi visas Latvija kontekstā īpaši uzsvēra Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. «Lībiešu kultūrtelpas» pieteikums būtībā ir pamatdokuments, kas norāda veicamos mērķus un uzdevumus visai lībiešu kopienai un ir labs virziena rādītājs arī Lībiešu saieta namam turpmākajos ikdienas darbos. Savukārt par pārrobežu projektā «Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis» paveikto un turpmākajiem darbiem stāstīja projekta «UNESCO — tūrisms» vadītāja Dundagas novadā Ilze Šteine.
Lībiešu saieta namu svinīgi atklāja
pēcpusdienā. Kolkā ilgi nebija redzēts vienkopus tik liels ļaužu pulks. Nama pagalmā varēja iedzert karstu tēju un iepazīties ar biedrības «Domesnes» eksponētajiem seno kuģu vraku atlieku fragmentiem, kā arī ar Kolkas zvejnieka Daiņa Zvirbuļa izgatavoto stāvvada modeli. Savukārt Meteņu izdarībās klātesošos ievadīja lībiešu tradīciju zinātāja Julgī Stalte kopā ar Kolkas lībiešu ansambli «Laula». Lielu piekrišanu sanākušo vidū guva lībiešu rotaļas, kurās aizrautīgi iesaistījās liels un mazs, jauns un vecs. Tad Meteņu gājiens lībiešu dziesmu pavadījumā devās uz ēkas galveno ieeju. Jaunās mājas saimniece Ilze Iesalniece-Brukinga uz sliekšņa lika ziedojumus, lai māju sargātu labais gariņš un visi, kas tajā ienāktu, sajustu māju sajūtu, lai netrūktu čakluma, mīlestības, veiksmes, lai vienmēr būtu, ar ko dalīties un ar ko citus iepriecināt. Pēc kopīgi nodziedātas Latvijas un lībiešu himnas, tradicionālo lenti pārgrieza Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens un aicināja viesus ienākt Lībiešu saieta namā.
Īsu uzrunu teica Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts. Ar nama vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām iepazīstināja kolceniece Baiba Šuvcāne. Savukārt Aldis Pinkens paziņoja jaunāko notikumu nama vēsturē — konkursā «Latvijas būvniecības Gada balva 2018» nominācijā «Koka būve» ēkas «Pastnieki» un palīgbūves pārbūve ir ieguvusi trešo vietu, un balva pasniegta 7. martā.
Novēlēt Lībiešu saieta namam veiksmi
turpmākajā darbā bija ieradušies viesi no tuvākām un tālākām vietām. Gandarījumu par paveikto izteica ļaudis, kuru ieguldījums un atbalsts projekta īstenošanā bijis nozīmīgs. Bijušie Dundagas novada domes vadītāji Aldons Zumbergs un Gunārs Laicāns, biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» koordinatore un projektu vadītāja Gunta Abaja, bijušā Dundagas novada projektu vadītāja Baiba Reimane uzsvēra, ka Alda Pinkena spēja ticēt savam sapnim, spēja nenovirzīties no mērķa un nenolaist rokas, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem, kas gadījās ceļā, ļāva pabeigt šo gadsimta projektu Dundagas novadā. Veiksmi nama ikdienas darbā tās vadītājai Ilzei Iesalniecei-Brukingai vēlēja Tārgales pagasta pārvaldnieks Mārcis Laksbergs, Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa, Ventspils muzeja, Rojas muzeja, LU Lībiešu institūta, Līvu savienības, biedrības «Domesnes», Dundagas pils, Dundagas TIC, Kubalu skolas-muzeja, Dundagas mākslas un mūzikas skolas pārstāvji, Dundagas novada domes deputātes Andra Grīvāne un Tamāra Kaudze, SIA «Kolkasrags» izpilddirektors Jānis Dambītis un vēl citi. Aldis Pinkens īpaši uzsvēra būvnieku — projekta autora Mārča Pēterhofa, būvuzņēmēja Andra Rorbaha, būvuzrauga Andra Girniusa, būvdarbu vadītāja Māra Rorbaha — veikumu, par ko liecina arī tikko saņemtā balva, kā arī pateicās saviem kolēģiem un citiem domu un darba biedriem, bez kuru atbalsta, ticības, uzmundrinājuma projektu īstenot būtu grūtāk, vai varbūt nebūtu iespējams vispār.
Nama svinīgā atklāšana ritēja emocionāli ļoti pacilātā, sirsnīgā, pozitīvā gaisotnē. Sarīkojuma norisi kuplināja ansambļa «Laula» un Julgī Staltes muzicēšana lībiešu valodā. Viesus gaidīja arī garšīgs svētku cienasts. Bija iespēja iepazīties ar gleznu izstādi «Līvzeme 2018», kā arī noskatīties filmu par gleznu tapšanu. Pēdējie viesi devās mājup jau krietnā tumsā.
Svētki ir beigušies,
un sākas ikdienas darbs. Var novēlēt, lai nama saimniekiem izdodas iedzīvināt tos mērķus, kas ir izklāstīti Lībiešu saieta nama stratēģijā: «Lībiešu saieta nama darbība ir vērsta, lai uzturētu dzīvu lībisko identitāti etniskajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Ziemeļkurzemes jūrmalā, iekļaujot lībiešu kultūras vērtības, piekrastes tradīcijas, dabas un vēstures mantojumu mūsdienu tūrisma apritē. Saieta nams ir vieta, kur ikviens aicināts iegriezties, lai gūtu ieskatu lībiešu kultūrmantojumā, jūras izskaloto priekšmetu izpētē, saņemtu tūrisma informāciju, aplūkotu dažādas izstādes, piedalītos sarīkojumos vai vienkārši brīvā brīdī pabūtu šeit, atpūstos no steigas un iepazītos ar namā pieejamiem materiāliem par lībiešu kultūrvēsturi un mūsu novadu.» No 11. marta Lībiešu saieta nams gaida ceļotājus gan no tālienes, gan novada iedzīvotājus, gan, protams, kolceniekus.

Baiba Šuvcāne
speciāli «Talsu Vēstīm»