Nātru motīvā iepīts patiesu vērtību atspoguļojums nedaudz izdomātā pasaulē. Elīnas Lāces romāna «Tas brīdis, kad…» atvēršanas svētki

Kultūra

2. marta vakarā Talsu tautas nama deju zāli pildīja virtuozas ģitāras skaņas, ziedu smarža un sirds silti pateicības vārdi, jo tur norisinājās Elīnas Lāces pirmā romāna «Tas brīdis, kad…» atvēršanas svētki.
«Biju iedomājusies, ka, uzkāpjot uz skatuves, varēšu izpētīt visus, kas ir ieradušies, bet tagad, prožektoru apžilbināta, es jūs vispār neredzu,» klātesošos uzrunāja Elīna Lāce. Un kā gan citādāk, jo šoreiz prožektoru gaismā atradās tieši pati Elīna, kuru lielākais vairums talsenieku pieraduši redzēt dažādos pasākumos skatītāju rindās ar diktofonu rokās, jo viņa ikdienā strādā laikrakstā «Talsu Vēstis» par korespondenti.
Šajā īpašajā vakarā
Elīnai rokās nebija diktofona, bet gan viņas tikko klajā nākušais pirmais romāns «Tas brīdis, kad…». Pati autore sauc to par «nātru pinumu». Tas tādēļ, ka romāna tapšanas gaitā viņa bieži vien jutusies kā Elīza no Hansa Kristiana Andersena darba «Meža gulbji». «Līdz pēdējam brīdim, kad viņu jau veda uz sārta, Elīza pina nātru kreklus, lai nepazaudētu nevienu no saviem vienpadsmit brāļiem. Es rakstot jutos tāpat. Atceros, ka palikušas piecas minūtes, pirms kaut kur jādodas, bet es vēl spītīgi klabinu datora klaviatūras taustiņus,» smiedamās atcerējās Elīna.
Šis romāns viņu vārdu burtiskā nozīmē esot «izcēlis no miega», kad pēc svētdienas dievkalpojuma kopā ar meitiņu Eleonoru devušās pagulēt diendusu. «Pamodos un jutu, ka man ir jāraksta, jo teikumi virknējās domās. Tā kā mēs svētdienās mājās neieslēdzam datorus, jo darbā abi ar vīru pavadām daudz laika pie tiem, man nācās uzmeklēt kladi un pildspalvu un savā rokrakstā, kas pa četrpadsmit gadiem žurnālistikā ir kļuvis ne sliktāks par ārsta rokrakstu, sākt rakstīt,» par romāna tapšanas procesu stāstīja Elīna, piebilstot, ka «izvēles nebija, jo, kā jau daudzi radoši cilvēki to zina — ja pār tevi gāžas iedvesma, tev nav variantu, tu vienkārši raksti».
Pagājušais gads, kā atzina grāmatas autore, viņai bijis īpaši grūts — piedzīvota «izdegšana» darbā, pārdzīvotas tuva cilvēka zaudējuma sāpes, bet viņa tomēr atradusi laiku, spēku un ticību, lai rakstītu un pabeigtu savu romānu.
Lai ikvienu klātesošo aizvestu
romāna darbības pasaulē, kas tomēr nedaudz atšķiras no reālās dzīves, E. Lāce uz sava romāna «Tas brīdis, kad…» atvēršanas svētkiem bija uzaicinājusi talantīgo un Latvijā labi zināmo ģitāras virtuozu Kasparu Zemīti, kurš kā pirmo skaņdarbu izpildīja Džona Lenona komponēto «Imagine». Jaunā romāna fragmentus lasīja Elīnas laba draudzene, talseniece un radoša personība Inga Ieviņa. Interesants ir fakts, ka I. Ieviņa pati visu romānu tobrīd nemaz vēl nebija lasījusi. «Kad Elīna man jautāja, vai nevēlos šodien nolasīt pāris romāna fragmentu, teicu: jā, kaut vai visu grāmatu! Domāju, ka viņa sapratīs manu mājienu un atsūtīs grāmatu! Nezināju, ka tajā brīdī pati grāmata vēl tika drukāta tipogrāfijā. Tāpēc ceru, ka nesajaukšu tekstu,» smiedamās sacīja I. Ieviņa pirms fragmentu lasīšanas.
Autore atzina, ka lielākās bažas esot bijušas par to, ka savas uzrunas laikā viņa varētu apraudāties. Tāpēc esot sagatavots īpaši stratēģisks manevrs. «Mums ar Kasparu ir sarunāts — ja es sāku raudāt, tad viņš pārņem stafeti un sāk plēst jokus,» ar smaidu skaidroja autore, bet K. Zemītis iedrošināja viņu ar vārdiem, ka viņš personīgi ir apraudājies sava drauga kāzās, lasot fragmentu no Pāvila 1. vēstules korintiešiem.
Protams, pasākuma gaitā
nevarēja iztikt bez paldies vārdiem un labiem vēlējumiem, kas skanēja gan no romāna autores puses, gan jau romānu izlasījušajiem E. Lāces draugiem. Kā atzina mācītājs un Svētā Gregora kristīgās misijas centra direktors Raimonds Mežiņš, romāns stāsta par patiesām garīgām vērtībām jeb ideāliem un caur tā galveno varoni Sofiju viņam kā vīrietim daudz vairāk iespējams iepazīt sievietes iekšējo un apslēpto pasauli. «Pilnīgi piekrītu dāmām, kuras, izlasot Elīnas romānu, sacījušas, ka jutušās tā kā ar slapju lupatu dabūjušas,» bilda R. Mežiņš un vēlēja, lai šim darbam noteikti seko turpinājums.
E. Lāce pateicās visiem, kas palīdzēja romāna tapšanas procesā un tā atvēršanas svētku sagatavošanā, un pasniedza dāvaniņas, kurās slēpās bioloģiskās nātru sēkliņas, kas brīnišķīgi sasaucās ar grāmatas lappusēs dominējošo nātru motīvu. Pēc pasākuma vēl ilgi draugi, tuvinieki un sveicēji dāvāja ziedus un sacīja labus vārdus grāmatas autorei, kā arī baudīja uzkodas, bezalkoholisko šampanieti un iegādājās romānu «Tas brīdis, kad…», lai jau, iespējams, tajā pašā vakarā ķertos pie tā lasīšanas.