«Gandarījums ir lielāks, ja redzam, ka mūsu skolu absolventi dzīvē kaut ko sasniedz»

Izglītība

Kāds pašlaik ir skolu tīkls novadā un kādas izmaiņas tajā gaidāmas, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties izglītības jomā, sarunā ar Talsu novada domes izglītības pārvaldes vadītāju Uldi Katlapu.
— Kāds pašlaik ir skolu tīkls novadā?
— No pārklājuma viedokļa skolu tīkls ir optimāls — pārklāts ir viss novads. Tendence rāda, ka ārpus Talsiem samazinās vidusskolu skaits. Pašlaik vidusskola ir tikai Valdemārpilī, bet pārējās visas (Talsu Valsts ģimnāzija, Talsu 2. vidusskola, Talsu vakara un neklātienes vidusskola, Talsu Kristīgā vidusskola, kas ir privātā skola) atrodas Talsos. 28. februāra Talsu novada domes sēdē deputāti lēma, ka no 1. septembra Virbos būs sākumskola — pirmās sešas klases, bet, iespējams, no 2020. gada 1. septembra arī Vandzenes pamatskola kļūs par sākumskolu, kur mācības notiks no 1. līdz 6. klasei. Atšķirība par vienu gadu ir tāpēc, ka Vandzenes pagastā bērnu skaits ir pietiekams, lai tur būtu stabila pamatskola. Taču liela daļa skolēnu izvēlas skolu apmeklēt Talsos vai citviet ārpus Vandzenes. Šāda kustība notiek vairākus gadus. Ja iepriekšējos gados no vecākiem izskanēja, ka viens no iemesliem ir skolas neesamība pagasta centrā, tad šobrīd šāda pamatojuma vairs nav. Liela daļa Vandzenē dzīvojošo vecāku strādā Talsos, bērni apmeklē vai ir izrādījuši vēlmi apmeklēt interešu izglītības pulciņus, mākslas, mūzikas, sporta skolu. Vecāki to arī tagad tā pamato, ka vieglāk ir no rīta ielikt bērnu autobusā, kas ved uz Talsiem, nekā, kad beidzas stundas Vandzenes skolā, tam jādodas uz Talsiem apgūt interešu izglītību. Tāds pats viedoklis izskan arī Virbos.
— Vai viens no iemesliem šādai skolēnu kustībai nevarētu būt arī pedagogu darba kvalitātes jautājums?
— Šādu sakāmo no vecākiem esam dzirdējuši. Pateikt, ka no skolām kāda nav laba, droši vien nebūtu pareizi. Ja salīdzinām Vandzeni ar Virbiem, tad Virbu skolai vidējais rādītājs valsts pārbaudes darbos ir augstāks, bet arī no Virbiem brauc prom. Ir bijuši gadi, kad Virbu skola ir priekšā Talsu skolām. Līdzīgi ir ar Vandzeni. Izglītības pārvaldei par skolas vadību ne vienā, ne otrā skolā nav pretenziju.
— Vandzenes pamatskolai dodat vienu gadu laiku, cerot, ka vecāki pārdomās un sūtīs bērnus vietējā skolā? Vai ir ticība, ka vecāki šādi bērnus raustīs, ja mācības ir uzsāktas citās izglītības iestādēs?
— Šāda iespēja vecākiem, kas sūta bērnu no Vandzenes uz Talsiem un citām izglītības iestādēm ar pamatojumu, ka citur ir labāk, ir dota, un ceram, ka viņi par šo jautājumu domās.
— Kāpēc Virbu pamatskolu un Vandzenes pamatskolu piedāvājat pārveidot par sākumskolu, kur mācības notiek no 1. līdz 6. klasi, nevis 1. līdz 4. klasei?
— Sadalījums no izglītības standarta organizatoriskā viedokļa ir no 1. līdz 3., no 4. līdz 6. un no 7. līdz 9. klasei. Jaunajā izglītības standartā (kompetenču izglītībā), kas ir pieņemts un stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, šāds sadalījums ir. Šajā standartā arī mācību plāni ir veidoti trīs gadiem. Sabiedrībā valda uzskats, ka sākumskola ir no pirmās līdz ceturtajai klasei, lai gan faktiski sākumskola ir no 1. līdz 6. klasei. Līdz ar to arī skolas automātiski iet šajā ritmā, jo tām neviens nav noteicis, ka skolotāji jāmaina pēc trešās vai sestās klases. Arī vecākiem neviens neliedz lēmumu izdarīt pēc ceturtās klases. Talsu sākumskola ir iesākusi šo procesu, kad sākumskolas skolotājs ir no 1. līdz 3. klasei, bet no 4. klases ir cits skolotājs.

— 28. februāra Talsu novada domes sēdē skatīja jautājumu par Upesgrīvas speciālās internātpamatskolas nosaukuma maiņu? Kāpēc šāds lēmums?
— No šī gada 1. augusta vairs nav spēkā tāds termins kā «internātskola». Līdz ar to nevar būt internātsākumskolas, internātpamatskolas un internātvidusskolas. No 1. septembra šīs skolas nosaukums būs Upesgrīvas pamatskola. Citu izmaiņu skolai nebūs. Tā turpinās sniegt internāta pakalpojumus, nemainīsies arī mācību programmas.
— Nosaukums mainīsies arī Talsu vakara un neklātienes vidusskolai, kas no 2020. gada būs Talsu novada vidusskola. Vai tās darbībā gaidāmas izmaiņas?
— Jaunais izglītības standarts, kas stāsies spēkā no 2020. gada, neparedz vakara maiņas izglītības programmas īstenošanu. Šobrīd Talsu vakara un neklātienes vidusskola īsteno vakara un neklātienes programmu. Jaunajā standartā pašreizējo vakara programmu skolēni varētu apgūt, mācoties ne vairs trīs dienas nedēļā, bet 36 kontakstundas nedēļā, kā tas pašlaik ir parastā vidusskolā. Šobrīd ir plānots, ka Talsu novada vidusskola īstenos neklātienes programmu. Vai tā īstenos vēl kādu programmu, par to ir jādomā.
— Vai bija iecere vakarskolu pievienot Talsu 2. vidusskolai?
— Jā, šāda iecere bija. Ņemot vērā, ka nav īstas skaidrības un vīzijas, kā tiks organizēti valsts eksāmeni un noteikta vidusskolu kvalitāte un pēc tam arī finansējums skolām, uzskatījām, ka drošāk un labāk ir atstāt vakarskolu kā patstāvīgu skolu. Spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par kvalitātes kritērijiem, kas jāizpilda vidusskolām, lai saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam. Tur ir divas lietas: kvalitātes kritērijs un bērnu skaits, kam jābūt vidusskolas programmās. Šie kvalitātes rādītāji šobrīd ir noteikti ļoti augsti. Normatīvie akti ir pusceļā. Ja redzam, ka tos valstiskā līmenī sakārtos loģiski, jo šobrīd es tajos loģisko stīgu neredzu, iespējams, ar laiku šo skolu varētu pievienot Talsu 2. vidusskolai. Šobrīd lēmumam vakarskolu atstāt kā patstāvīgu izglītības iestādi pamatojums ir tieši kvalitātes rādītājs, lai nenoliktu zem sitiena novada lielāko vidusskolu.
— Vai Talsu vakara un neklātienes vidusskolai ir atrasts direktors?
— Ņemot vērā, ka ir pieņemts lēmums, ka vakarskola kļūs par Talsu novada vidusskolu, plānojam izsludināt atklātu konkursu uz direktora amatu. Pēdējos gadus esam praktizējuši: ja direktors nomainās mācību gada sākumā vai vidū, tad attiecīgo mācību gadu pabeidzam ar direktora pienākumu izpildītāju. Šis arī būs tāds gadījums. Ja mācību gadā izsludinātu konkursu uz direktora amatu, iespējams, pieteiktos kādas skolas pedagogs, kas viņa pārstāvētajai mācību iestādei radītu grūtības vietā atrast citu. Lai nerastos šāds haoss, vakanci izsludināsim vasarā.
— Latvijas skolu reitingā 2018. mazo skolu grupā 8. vietā ir Talsu Kristīgā vidusskola, 35. vietā — Dundagas vidusskola, 93. vietā — Rojas vidusskola, bet 134. vietā — Laucienes pamatskola. Lielo skolu grupā — 47. vietā atrodas Talsu Valsts ģimnāzija, 69. vietā — Talsu 2. vidusskola. Kā vērtējat šos rādītājus?
— Šis ir tāds olimpiešu reitings. Tajā atspoguļojas valsts olimpiāžu rezultāti, kas pamatā notiek vidusskolas grupā. Lauciene parādās, jo kāds no skolēniem pamatskolā valsts olimpiādē ir ieguvis labu rezultātu. Iepriekšējos gados reitingā bija Talsu pamatskola. Piemēram, Talsu 2. vidusskolai nav mazāk sa­sniegumu valsts olimpiādēs kā ģimnāzijai, kas ir spēcīga, piemēram, zinātniski pētnieciskajos darbos. Teikšu atklāti, gandarījums ir lielāks, ja redzam, ka mūsu skolu absolventi dzīvē kaut ko sasniedz, kaut arī nav bijuši godalgoti olimpiāžu uzvarētāji valsts līmenī.
— Kā izglītības iestādēm sokas ar jauno pedagogu piesaisti? Kādi pedagogi ir nepieciešami?
— Katru gadu skolas vasaras periodā saskaras ar grūtībām atrast dažādus pedagogus. Pēdējā laikā aktuāla ir matemātikas, latviešu valodas, ķīmijas un fizikas pedagoga vakance. Tiklīdz kāds no pedagogiem izkrīt, šie pedagogi ir nepieciešami. Tāda saraksta ar labiem speciālistiem, kas sēž un gaida izdevību strādāt skolā, mums nav.