Atskatoties uz radošo veikumu un sniedzot dāvanu nākotnei, Talsu fotoklubs atzīmē jubileju

Kultūra

2. martā 20 gadu pastāvēšanas un aktīvās darbības jubileju ar divu vērienīgu izstāžu atklāšanu Talsu tautas namā un Talsu novada muzejā svinēja Talsu fotoklubs.
Talsu fotoklubs darbību
Ulda Balgas vadībā sācis jau 1999. gadā kā neformāla Talsu rajona fotoamatieru apvienība, bet par tā oficiālo dzimšanas dienu kļuvis 28. februāris. Sākotnēji apvienībā darbojās aptuveni desmit fotogrāfu, šobrīd biedrība apvieno vairāk nekā divdesmit fotogrāfu — gan profesionāļus, gan amatierus dažādās vecuma grupās, un tā dalībnieki ne tikai fotogrāfē un piedalās gan individuālās, gan kluba kopējās izstādēs, bet arī rīko dažādas performances, popularizējot un sekmējot kultūras dzīves attīstību Talsos, Latvijā un ārpus mūsu valsts robežām.
Pirmā sestdien tika atklāta izstāde «Retrospekcija 1999—2018» Talsu tautas namā, kura ar vērienīgumu un apjomu aizpildījusi visas tautas nama iespējamās izstādīšanās vietas. Atklāšanas pasākums noritēja brīvā un nepiespiestā gaisotnē. Ikviens apmeklētājs, baudot īpaši sagatavotu cienastu, varēja patērzēt ar Talsu fotokluba dalībniekiem un aplūkot kluba biedru darbus dažādos fotokluba darbības gados. Redzēt, kā attīstījusies un laika gaitā mainījusies fotogrāfu stilistika, personīgie vizualizācijas un ideālā kadra meklējumi, kā arī saskatīt tagadnes un ne tik senas pagātnes liecības.
Nedaudz vēlāk
fotogrāfi un viesi pārcēlās uz Talsu novada muzeja telpām, kur Izstāžu zālē tika atklāta Talsu fotokluba izstāde ar visai intriģējošu nosaukumu «Atvērt pēc 100 gadiem».
«Šodien varam atzīmēt Talsu fotokluba 20 gadu jubileju. Kā jau parasti fotokluba izstādēs, viss ir sakārtots, pārdomāts, vērsts uz nākotni. Starp citu, šī izstāde ir īpaši vērsta uz nākotni un varbūt mēs vai mūsu pēcteči kādreiz būsim šai nākotnei liecinieki. Kas gan to zina, kas notiks pēc simts gadiem, kad Talsos, Latvijā un Eiropā vērs vaļā šo dāvanu, kuru Talsu novada muzejs šodien saņems no Talsu fotokluba,» jubilejas pasākuma ievadā teica māksliniece un Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone. Viņa arī pasniedza U. Balgam muzeja Atzinības goda rakstu kā pateicību par divdesmit radošiem darba gadiem.
«Divdesmit gadi ir pagājuši. Daudz vai maz? Viss atkarīgs no tā, kas šajos divdesmit gados paveikts,» sacīja Uldis Balga, atzīstot, ka Talsu fotoklubs tika dibināts ar mērķi attīstīt fotogrāfiju un to izstādīt. Tā gala produkts vienmēr ir bijušas izstādes. Bez tā fotoklubs aktīvi nodarbojies ne tikai ar fotomākslu, bet arī ar akciju un performanču mākslu. Lielākās un vērienīgākās no tām U. Balga vēlējās atsaukt arī klātesošo atmiņā.
«Kā pirmo no šādām performancēm,
varētu uzskatīt akciju «Talsi 126», kuras gala rezultāts, protams, bija izstāde, bet tā arī sevī ietvēra lielu pasākumu kompleksu. Zem šī mistiskā skaita slēpās tā laika ielu skaits Talsos. Pilsēta tika sadalīta pa sektoriem, katram fotogrāfam piešķirot piecas sešas ielas ar dokumentālu uzstādījumu, lai skatītājiem rastos priekšstats par situāciju.

Nākamā bija grāmatas veidošana «Talsi 777», kas arī bija daudzpakāpju process un noslēdzās ar lielisku performanci grāmatas atvēršanas dienā,» vēstīja U. Balga, piesaucot vēl tādas visiem zināmas fotokluba dalībnieku akcijas kā talsenieku portretu fotografēšanu Talsu ielās uz linaudekla fona, fotosalonu «Sveču gaismā» Lielajā ielā Talsu pilsētas svētku laikā, fotosalonu Ķēniņkalna pagrabā, akciju «26 jaunas tualetes» Talsu tautas nama Radošās sētas atklāšanas laikā, akciju «Melnais kvadrāts» un akcijas gājienu apkārt Talsu pilskalnam ar rādiusu 746 metri.
Ievedot pasākuma apmeklētājus un viesus fotokluba izstāžu vēsturē, U. Balga minēja vienu no pirmajām kluba rīkotajām izstādēm 1999. gadā lielveikala «Talsu centrs» ēkā, kur tajā laikā vēl atradās veikals ar nosaukumu «Rema 1000», kā arī izstādes Talsu sporta namā, abonēšanas centrā «Diena», kafejnīcā «Ieviņa», Talsu novada pašvaldības administratīvā centra ēkā, Lauksaimniecības tehnikas muzejā «Kalēji», un vēl daudzās citās telpās Talsu pilsētā un novadā. Izstādes ceļojušas arī ārpus novada robežām, uz citām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī uz Talsu novada pašvaldības sadarbības pilsētām: Alāniju Turcijā, Ščolkovu Krievijā, Prieņiem Lietuvā, Leiri un Glostrupu Dānijā un Kuresāri Igaunijā.
Pēc nelielā ieskata fotokluba vēstures apcirkņos U. Balga īsumā iepazīstināja visus ar izstādes «Atvērt pēc 100 gadiem» motīvu un galveno ideju. «Šīs izstādes galvenais uzdevums tika pasludināts aptuveni pirms gada, kad visi runāja par Latvijas simtgadi. Mēs domājām, ka varbūt vajadzētu sākt gatavoties jau Latvijas divsimtgadei. Respektīvi, dokumentēt mūsu ikdienas dzīvi dažādos tās aspektos, sagatavot izstādi un negatīvu krājumu, kuru varētu apskatīt Latvijas divsimtgadu jubilejā. Mēs ticam, ka būs Latvija un latvieši, kas varēs, kam tas būs svarīgi.
Fotogrāfijas iedzimtais grēks ir dokumentalitāte. Arī tās bildes, kuras mēs aplūkojam šodien un kas varbūt ir vairāk nekā simts gadu vecas, ir interesantas. Neatkarīgi no mērķa, ar kādu tās tikušas uzņemtas,» pauda U. Balga.
Fotogrāfu izvēlētie temati
izstādē ir dažādi. Kopumā izstādi veidojuši sešpadsmit fotogrāfi, katrs aizpildot konkrētu laukumu ar sevis izvēlēto tēmu. Pie katra laukuma autors pievienojis arī nelielu esejas veida tekstu, kurā skaidrojis savu izvēlēto tēmu.
Pasākuma turpinājumā katrs fotogrāfs parakstījās īpašajā izveidotajā krājumā, kas sastāv no fotogrāfiju negatīviem un aprakstiem. Kad šis process bija paveikts, Talsu fotokluba valdes locekļiem Kasparam Poriņam un Ilgonim Grosvaldam tika uzdots krājumu svinīgi aizzīmogot.
Bijuši vairāki varianti, kur sagatavoto krājumu glabāt. «Viena no idejām bija to nogremdēt kādā no Talsu ezeriem,» atklāja U. Balga. Šī ideja gan gājusi secen, jo nav varēts vienoties, kurā no abiem Talsu ezeriem krājumu nogremdēt. Tā nu visi nonākuši pie domas, ka krājums tiks nodots Talsu novada muzeja gādībā. Šis atbildīgais un nozīmīgais process tika arī oficiāli noslēgts, Talsu novada muzeja krājumu glabātājam Alfrēdam Moseičukam un U. Balgam parakstot oficiālu pieņemšanas nodošanas aktu.
Pēc šī svarīgā procesa
fotoklubu sveica Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. «Vai gan mēs kādreiz dzīvē esam redzējuši mierīgu fotogrāfu? Es noteikti ne. Uldis šodien aizskāra nozīmīgu tēmu, vaicājot, vai divdesmit gadu fotoklubam ir daudz. Gribētu visus klātesošos lūgt atcerēties, cik Talsos bijis banku, veikalu un organizāciju, kuru vairs nav. Tā jau ir atbilde pati par sevi, ka fotoklubam divdesmit gadu ir daudz,» klātesošos uzrunāja D. Karols. Viņš arī atzina, ka, ja pastāv organizācijas, kurām jādomā par paaudžu nomaiņu, tad Talsu fotoklubam par to nebūt nav jāuztraucas, jo tas spēj apvienot vienkopus pieredzi ar jaunību, un ir iekarojis tādu kā top trīs vietu, kā viena no populārākajām organizācijām Talsu novadā. Novada domes priekšsēdētājs arī pasniedza īpašus Talsu novada pašvaldības Atzinības rakstus katram fotogrāfam par aktīvu un radošu darbību klubā, kā arī Gunai Millersonei — par Talsu fotokluba dibināšanas veicināšanu un atbalstu bāzes fotogrāfijai.
Jubilejā fotoklubu bija ieradusies sveikt arī Talsu tautas nama direktore Dace Obodovska, domubiedri no Ogres, Liepājas un citiem Latvijas fotoklubiem, kā arī vēl daudzi tā atbalstītāji, draugi un Talsu fotokluba mākslinieciski radošās darbības atbalstītāji.