«Varam sadzīvot, tikai pieņemot cits citu»

Izglītība

Jautājums par to, kā dažādas paaudzes atšķiras un kā jauniešiem sadzīvot ar saviem vienaudžiem un skolotājiem, bijis aktuāls visos laikos. Lai ieskicētu paaudžu raksturīgākās iezīmes un pastāstītu par iespēju piedalīties konkursā «Ideju pavasaris», 20. februārī Talsu Valsts ģimnāzijā viesojās Imanta Ziedoņa muzeja pārstāvji.
«Paaudžu sadursme izklausās šaušalīgi draudīgi, bet runāšu par to, cik bieži mums ir grūti citam citu saprast, saprast skolotāju, jaunāku vai vecāku cilvēku. Mēģināšu ieskicēt, ko no socioloģiskās puses stāsta pētījumi,» audzēkņus un pedagogus uzrunāja Imanta Ziedoņa muzeja projektu vadītāja Elizabete Pavlovska. Viņa uzsvēra, ka nav vienotas formulas, kā mēs visi varam sadzīvot. To iespējams izdarīt tikai, pieņemot citam citu.
Paaudzes sāka pētīt tikai pagājušajā gadsimtā, un kopumā ir izdalītas piecas paaudzes. Pirmā no tām ir «Baby Boomers» (1945.—1960. gads), par kuru pētījumu ir vismazāk. Šajā kategorijā ietilpst cilvēki, kas dzimuši, sākot no Otrā pasaules kara līdz 1960. gadam. Tā ir pirmā paaudze, kas nav piedzīvojusi karu. Tā tiek saukta arī par hipiju paaudzi, kas cīnās un skaļi izsaka viedokli, taču pētījumu par to ir salīdzinoši maz.
Pārmaiņas pieņem nelabprāt
Cilvēki, kas dzimuši no 1961. līdz 1980. gadam, ietilpst «X» paaudzē. «X» paaudzei patīk sistēma, stabilitāte un sakārtotība. Viens no piemēriem ir mājvietas maiņa — šīs vecuma kategorijas cilvēkiem patīk daudzus gadus dzīvot vienā mājvietā, un pārmaiņas tiek pieņemtas nelabprāt. Ja mājās stāv dīvāns, kas noteikti jāmet ārā, «X» paaudzei nereti no tā ir grūti šķirties, jo tā ir stabila vērtība. Mileniāļiem («Y» un «Z» paaudzei) pārmaiņas ir daudz pieņemamākas. Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka «X» paaudze ir augusi ļoti stabilā laikā, kad viss bija sakārtots pa plauktiņiem, daudzas lietas bija zināmas un ar tām varēja rēķināties. Mūsdienās laikmets ir mainījies un ir grūti paredzēt, ko sola rītdiena — kādas tehnoloģijas iznāks un kā attīstīsies mākslīgais intelekts. «X» paaudze tiek uzskatīta par digitālajiem imigrantiem — tā ir pirmā paaudze, kas satikās ar tehnoloģiju, iepazinās ar televizoru, internetu un datoru. Viņi ar tehnoloģijām iepazinās konkrētā savas dzīves posmā. To var salīdzināt ar valodu — jo ātrāk tā tiek mācīta, jo labāk tiek apgūta. «X» paaudze digitālajā valodā vienmēr runās ar «akcentu». «X» paaudzei ir svarīga audzināšana un disciplīna (disciplīna svarīgāka par pašu vajadzībām) un bieži vien viņi publiski neprotestē pret dzīves apstākļu pasliktināšanos. Atšķirībā no jauniešiem «X» paaudzei nepatīk strādāt komandā, viņi ir patstāvīgi un mēģina tikt ar uzdevumiem galā paši. Ja palūkojas plašsaziņas līdzekļu virzienā, redzams, ka «X» paaudze ir tā, par kuru bieži vien nerunā pozitīvi. Reklāmās pārsvarā tiek rādīti smaidīgi bērni, smaidīgi jaunie vecāki, jaunieši un pensionāri, kuru dzīve ir izdevusies, bet «X» paaudzes pārstāvji visbiežāk reklamē zāles un ataino ar veselību saistītas problēmas.
Nepieciešamība baudīt dzīvi — priekšplānā
«Y» paaudzi (1982.—2000. gads) sauc par mileniāļiem, jo viņi ir piedzimuši līdz otrajai tūkstošgadei un no 2000. gada sāk ienākt darba tirgū. «Y» paaudzes pārstāvji nereti tiek uzskatīti par slinkiem, savtīgiem, sekliem un uz savām tiesībām orientētiem. Šāds priekšstats izveidojies tāpēc, ka viņi ir pārliecināti par savu pārākumu un taisnību. «X» paaudze lielu uzmanību pievērš hierarhijai, bet «Y» paaudzei tas nav tik svarīgi. Viņi labprātāk ievēro atvērtā biroja principu un strādā komandā, jo ir tendēti uz rezultātu un ātru informācijas ieguvi. Nepieciešamība veidot karjeru un baudīt dzīvi izvirzās priekšplānā, un uzsvars tiek likts uz reāli sasniedzamiem darba rezultātiem, radoša risinājuma atrašanu, tiek dota priekšroka demokrātiskai attiecību kultūrai darba vietā, nav pieņemams autoritārs vadības stils. Dzīve sociālajos medijos kļūst par normu un nepieciešamību.
Labklājības sabiedrībā tehnoloģiju lietotājs vēl 21. gadsimta pirmajā dekādē bija vidēji sešus līdz 13 gadus vecs, bet otrajā dekādē jau ir runa par trīs līdz četrus gadus vecu bērnu digitālo pratību. Kāpums ir ļoti straujš, un interneta pieejamība Latvijā rosina lietot tehnoloģijas arvien vairāk. Sabiedrības attieksmes rezultātā izveidojusies bērncentrēta sabiedrība. Reklāmas, bērniem draudzīga vide un uzņēmumi bērnu nostāda uzmanības centrā. Vēlāk tas atspoguļojas viņa uzvedībā un bērnam šķiet, ka viņš ir pats svarīgākais. Vecāki bieži vien tehnoloģijas izmanto kā aukli un apzinās, ka tehnoloģiju efektīvai izmantošanai bērnu dzīvē būs svarīga loma, bet trūkst medijpedagoģiskās kompetences.
Digitālie pilsoņi — 24 stundas tiešsaistē
«Z» paaudze (2001.—2015. gads) tiek uzskatīta par digitālajiem pilsoņiem, kas 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā atrodas tiešsaistē un daudz mazāk lasa drukātu tekstu. «X» paaudzei daudz labāk patīk lidmašīnas vai teātra biļeti izdrukāt un tekstu izlabot drukātā veidā, savukārt «Z» paaudze to labprātāk dara internetā. Uzaugot digitālā vidē, cilvēki lietas daudz labāk uztver vizuāli. Jāņem vērā, ka teorijas nav absolūtas un ir izņēmumi, bet lielākā daļa «Z» paaudzes daudz labāk uztver vizuālu informāciju un viņiem jau agrā vecumā pieder lietas, kas ir aizsargātas ar viņu pašu tiesībām (tehnoloģijas/istaba). Vecāki vēlas bērnus pasargāt no bīstamās pasaules, tādējādi veicinot pāraprūpi un iemācīto bezpalīdzību. Šajā laika posmā dzimušie internetu izmanto izklaidēm un brīvajam laikam, nevis mācībām un praktisku uzdevumu risināšanai. Tas rada funkcionālā analfabētisma parādīšanās risku — pastāv risks, ka nākotnē cilvēki vairs neatpazīs kalendāru un pulksteni, jo pārbaudīs datumu un laiku viedierīcēs.
«A» paaudze (2013./2015.—2025. gads) jeb digitālie mazuļi nekad nedzīvos bez viedtālruņa un augs mijiedarbībā ar mākslīgo intelektu. Tie ir bērni, kas daudz ātrāk iemācīsies pārslēgt «youtube» video, nekā iet uz podiņu. Iespējams, ka šī paaudze gribēs komunicēt vairāk nekā iepriekšējā, kas ir pieradusi sazināties rakstiski. Milzīgās pārmaiņas tehnoloģijās padarīs to par vismodernāko paaudzi — cilvēki strādās vēl pasaulē neeksistējošās profesijās. Pasaule attīstās ļoti ātri — «X» paaudze sastapās ar internetu un televīziju, «Z» paaudze — ar skārienjūtīgajiem telefoniem, bet «A» paaudze — ar mākslīgo intelektu.

Paaudzes 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā:
* «Baby Boomers»  (1945.—1960. gads);
* «X» paaudze (1961.—1980. gads);
* «Y» paaudze (1982.—2000. gads);
* «Z» paaudze (2001.—2015. gads);
* «A» paaudze (2013./2015.—2025. gads).