Izstrādāts Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plāns

Talsu novads

Aizvadītā gada 28. jūnijā Talsu novada dome pieņēma lēmumu: nepieciešams izstrādāt tematisko plānojumu «Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plāns 2019.—2025. gadam». Intensīvi plāna izstrādes mēneši ir aiz muguras, un tas tiek nodots sabiedrībai izvērtēšanai. Jebkurš iedzīvotājs ar to var iepazīties Talsu novada pašvaldības apmeklētāju pieņemšanas centrā Kareivju ielā 7, pirmajā stāvā, kā arī pašvaldības mājaslapā.
Tiekamies ar galveno plāna izstrādātāju, SIA «Smilšu pilis» arhitekti, plānotāju Indru Kļaviņu, lai runātu par to, kas secināts, izstrādājot šo darbu, un kāpēc tāds ir nepieciešams.
— Kāpēc šāds plāns tika izstrādāts un kādu labumu tas dos nākotnē?
— Novada dokumentā «Ilgtspējīgas attīstības stratēģija» minēts, ka vecpilsētas daļas dzīvināšanas aspekts ir ļoti būtisks. Vērojot to, kas pilsētā notiek, piemēram, konkrētas daļas vairs nav aktīvas un ir aizvien vairāk tā saucamo «tukšo logu», iedzīvotāju plūsmas maiņa vecpilsētas daļā ir acīmredzama. Domāju, tas varētu būt bijis dzinulis, kāpēc šāds lēmums par plāna izstrādi arī pieņemts. Šis plāns būs kā ideju lāde visiem nākamajiem plānošanas dokumentiem, jo sevišķi Talsu novada attīstības programmai. Kā pirmā un galvenā vērā ņemamā ideju bāze, no kurienes pasmelties attiecīgas rīcības (kopumā aptuveni 200), kas radušās neskaitāmās diskusijās un sarunās ar iedzīvotājiem. Te ņemti vērā ieteikumi un idejas, kas tapuši jau iedzīvotāju forumos, gan arī sešās ideju darbnīcās un atsevišķās sarunās, intervijās, kas kopumā skaitāms vairākos simtos cilvēku.
Izstrādājot plānu, biju kā sava veida mediators starp neskaitāmiem ļaudīm, uzklausot un apkopojot viņu domas. Veicot šo darbu, bija izjūta, ka es jau dzīvoju jaunajos Talsos.
— Plāna nosaukums ir «Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plāns 2019.—2025. gadam». Kādi ir galvenie secinājumi, kā dzīvināt pakalnu loku?
— Pirmkārt, jāsaprot, ka pakalnu lokā neietilpst visi Talsi, bet gan pilsētbūvniecības piemineklis ar visām aizsardzības zonām, deviņi pakalni un nelielas apkārtējās ietekmju teritorijas. Šajā teritorijā dzīvo aptuveni 4600 iedzīvotāju (pēc deklarētajiem datiem), kas ir pietiekami daudz.
Iedzīvināšanai nepieciešami jauna tipa pasākumi, jauni organizatoriski jautājumi, kā citam ar citu sadarboties, idejas jaunām vizuālām izpausmēm, vajadzība pēc jauniem normatīviem aktiem, dokumentiem un arī jaunas attiecības starp cilvēkiem, jo visā tapšanas laikā ļoti svarīgs bija pats process. Protams, tas noritēja, lai būtu kaut kāds rezultāts, šajā gadījumā plāns, bet pats process nāca līdzi ar jaunu, pozitīvu enerģiju, kur cilvēki, citam ar citu diskutējot, izrunājoties, papildinot un atbalstot idejas, nonāca pie tā, ko vēlas. Un nevis tikai vēlas, lai kāds cits darītu, bet arī paši varētu līdzdarboties. Galvenais tagad ir neatstāt gatavību šī procesa ietvaros, bet arī paļauties, uzticēties un maksimāli strādāt pie darbu koordinēšanas un iedrošināšanas, lai procesā tapušie apsolījumi tiktu īstenoti.

— Cik noprotu, no iedzīvotājiem šajā jautājumā pārsvarā bija pozitīva atsaucība?
— Jā, negāciju praktiski nebija. Centāmies strādāt caur pozitīvu prizmu, nekoncentrējoties uz problēmu analīzi, jo dažkārt tam pievērš pārlieku lielu uzsvaru. Negatīvās domas nomāc, un vairs nav spēka pozitīvajam. Protams, tika analizēta esošā situācija, konstatējot gan «tukšos logus», gan vietas, kur nav centrālās kanalizācijas un ūdens, gan centrālā apgaismojuma u. c. Tas ir piefiksēts un apkopots, bet diskusijās ar iedzīvotājiem vairāk koncentrējāmies uz pozitīvo.
— Plānā daži no aspektiem, kam pievērsta uzmanība, ir pilsētas «tukšie logi» un degradējošs raksturs. Kā to mainīt?
— Jāsaprot, ka vecpilsētas ēku īpašniekiem ir lielāks slogs nekā citiem. Tur arī ir konkrētāki noteikumi, un nedrīkst darīt, kas nu katram ienāk prātā. Līdz ar to, ja gribam, lai vecpilsēta izskatās citādāk un tukšajās vietās ienāktu cilvēki, iespēju robežās vajadzētu samazināt nodokļu slogu. Nekustamā īpašuma nodoklis ir būtisks mehānisms, ko varētu izmantot.
Protams, varam runāt arī par infrastruktūru, bet vēl būtiskāka problēma ir tā, ka nav cilvēku, kas to izmantotu. Un šeit nonākam pie jauniem, atšķirīgiem pasākumiem, kas liktu cilvēkiem iziet no mājām un iesaistīties arī pašiem. Piemēram, sarīkot sacensības ar pašu gatavotiem braucamrīkiem vai Ķīnas jaunā gada sagaidīšana «ķīniešu kvartālā» un daudzas citas idejas. Jā, mums ir viensētnieka mentalitāte, bet varbūt mazliet vairāk mēs varētu gribēt.
— Plānā minēts, ka uzņēmums SIA «Jāņa centrs» (tajā atrodas daudzi veikali, tajā skaitā «Maxima») nav atsaucies jūsu aicinājumam iesaistīties sarunās.
— Jā, diemžēl man neizdevās sarunāt ar viņiem tikšanos. Gribēju satikties un izrunāt dažādus jautājumus. Protams, ja cilvēkiem Talsi nav sirdī un dzīvo citā pilsētā, tas droši vien ar to arī saistīts, bet viņu ienākšana Talsos ir bijusi ļoti vērā ņemama. Tas noteikti nebija pareizs lēmums šeit radīt tik lielu objektu. Ne velti tie cilvēki, kuri darbojas vecpilsētas mazajos veikaliņos, norāda, ka cilvēku plūsma ir pilnībā mainījusies. Mēs to nevaram mainīt, varam izmainīt vien to, kas mums ir. Noteikti nepārmetu «Jāņa centra» īpašniekam, jo tas šeit tomēr ir ienācis ar pašvaldības ziņu. Tas ir kopīgi radīts. Arī iedzīvotāji, iespējams, nebija pietiekami aktīvi, lai izteiktu savu viedokli, kad tas tapa. Bet tagad to nevaram padarīt par nebijušu, tāpēc gribējām iesaistīt šo «lielo spēlētāju» tajā, ko visi kopā gribam mainīt.
— Kam, jūsuprāt, pašlaik vajadzētu pievērst vislielāko uzmanību? Kas ir visbūtiskākā problēma, ko konstatējāt?
— Visam pāri ir komunikācija. Starp iedzīvotājiem, pašvaldības darbiniekiem, domes deputātiem, uzņēmējiem, biedrībām utt. Šajā procesā jutu, ka cilvēki, kuri darbojas pakalnu loka teritorijā, ir noilgojušies, lai pie viņiem kāds atnāktu. Ja cilvēks jūtas novērtēts, viņš ir gatavs dot sabiedrībai vairāk, nekā viņš, iespējams, to dara pašlaik. Jūtu, ka ir pietrūcis komunikācijas. Piemēram, ļoti daudzi uzņēmēji sacīja, ka pie viņiem kāds ir atnācis pirmo reizi. Priecājos, ka tagad pašvaldībā ir pieņemts uzņēmējdarbības koordinators, kuram, manuprāt, kā pamata uzdevumam vajadzētu būt šīs komunikācijas nodrošināšanai ar uzņēmējiem. Galvenais ir fiziskā, tiešā saskarsme ar cilvēkiem. Jo ļaudis nav nemaz tik pesimistiski, vienkārši vajadzīgs kāds, kurš visus savelk kopā kā tādu deķi. Nav uzreiz jāgāž milzu kalni, var paveikt mazas lietas. Visi jutīsies labāk, jo būs uzklausīti, iesaistīti, viņiem uzticēsies. Tas ir pāri visam, kas šajā plānā ir apskatīts, analizēts un secināts.

6. martā 17.30 kinoteātra «Auseklis» zālē notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kur aicināts ierasties ikviens interesents.
Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt pašvaldības apmeklētāju pieņemšanas centrā Kareivju ielā 7 personīgi, pa pastu vai elektroniski: pasts@talsi.lv līdz 17. martam.
Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus būt atsaucīgiem, iepazīties ar tematiskā plānojuma projektu, izteikt savus komentārus un priekšlikumus!