Administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis — kvalitatīvi publiskie pakalpojumi

Ziņas

Piektdien, 22. februārī, Talsu novadu savā pirmajā reģionālajā vizītē apmeklēja jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Viņš galvenokārt runāja par administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, vēloties noskaidrot, kāds ir pašvaldības un uzņēmēju viedoklis un redzējums šajā jautājumā.
Kā informē ministrija, administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, J. Pūce izvirzījis par savu galveno prioritāti ministra amatā. Jauna likuma izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz šī gada 1. decembrim, un Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020. gada 1. jūnijam.
Ministrs «Talsu Vēstīm» skaidroja, ka Talsos ieradies, jo šo vietu redz kā potenciālo centru, ap ko veidosies novads. «Sāku ar Talsiem arī tāpēc, ka talsenieki bija vieni no pirmajiem, kuri mani uzrunāja, norādot, ka vēlas mani satikt. Kāpēc gan ne? Burvīgs novads.

Un ar uzņēmējiem tikšos, jo man ir ļoti svarīgi zināt, kāds ir viņu redzējums par izaicinājumiem, problēmām, ko valdība varētu palīdzēt risināt,» skaidroja J. Pūce.
Sākotnēji vizītes sākumā,
tiekoties ar Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem, ministram tika sniegta prezentācija par esošo situāciju Talsu novadā. Proti, par novada teritoriju, iedzīvotāju skaitu, pašvaldības struktūru, citu valstu pašvaldību sadarbības partneriem (šo ceturtdien domes sēdē plānots lemt par sadarbības beigšanu ar Krievijas pašvaldību Ščelkovā, ņemot vērā starptautiskos procesus), šī gada apstiprināto budžetu un kam procentuāli atvēlēta lielākā daļa finansējuma. Tāpat tika sniegts ieskats plānotajā izglītības iestāžu reorganizācijā, pieminot Laidzes pamatskolas slēgšanu no nākamā mācību gada un iecerēto Vandzenes un Virbu pamatskolas reorganizāciju. Informācija tika sniegta arī par lielākajiem projektiem, kas jau tiek realizēti un kas vēl tikai iecerēti, piemēram, Talsu Galvenās bibliotēkas būvniecība, Raiņa ielas pārbūve, mākslinieku rezidences «Pedvāle» izveide, Sabiles sinagogas un pilsētas laukuma pārbūve, iecere martā atkārtoti iesniegt projekta pieteikumu par Talsu tirgus pārbūvi u. c. Novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols pastāstīja, kāda ir pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem, pieminot Talsu komersantu klubu, noslēgto sadarbības memorandu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un šogad pašvaldībā izveidoto amata vietu un darbā pieņemto uzņēmējdarbības koordinatoru.
J. Pūce vērsa pašvaldības uzmanību, ka ministrija strikti pārbaudīs ūdenssaimniecības projektu, kas pašlaik tiek realizēts Stendē. No Eiropas Savienības Latvijas virzienā ir pārmetumi, ka pieslēgumu ir par maz. Šī iemesla dēļ ministrs sniedza salīdzinājumu ar Igauniju, kur situācija risināta, nepieciešamos pasākumus iedzīvotājiem uzliekot par obligātu. Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārbaudīšot un stingri sekošot līdzi Talsu tirgus projekta procesam, jo sevišķi plānoto jauno darba vietu radīšanai.
Runājot par administratīvi teritoriālo reformu,
ministrs uzsvēra, ka galvenais tās mērķis ir visiem pieejami kvalitatīvi publiski pakalpojumi. Pieņemot šādu likumu, tikšot ievērojami atvieglota citu reformu ieviešana. Pašlaik notiek šī likuma izstrāde. 12. martā to plānots atbalstīt valdībā. Paralēli tiek gatavots pamats, proti, administratīvi teritoriālais projekts, ko nāksies apstiprināt valdībai. Un, lai šo projektu sagatavotu, norit darbs, izstrādājot kritērijus. «Esam apskatījuši dažādus variantus šiem kritērijiem, jo to ir daudz. Šobrīd esam līdzīgā situācijā, kā to darīja Dānijā un Igaunijā, kas nupat realizēja reformu. Esam secinājuši, ka acīmredzot ir jānosaka optimālais modelis. Problēma ir tā, ka pašvaldību funkciju loks ir ļoti plašs un dažāds. Gan dāņi, gan igauņi izvēlējās metodi, par optimālo modeli nosakot dārgāko pašvaldības funkciju, un tā ir izglītība (arī Latvijā pašvaldībās šī joma prasa lielāko daļu budžeta — aut.). Uz šādu modeli mēs arī ejam. Piedāvāsim valdībai arī to, kādas citas alternatīvas ir iespējamas, bet jāatzīst, ja racionāli optimizē arī citas funkcijas, rezultāts būs ļoti līdzīgs, ja ne tāds pats,» skaidroja J. Pūce.
Ministrs atklāja, ka ir pašvaldības, piemēram, Valmiera, kas piekrīt plānotajai reformai un to atbalsta. Tajā pašā laikā reformai ir arī pretinieki, visizteiktāk — Ventspils, tomēr J. Pūce vērsa uzmanību, ka nepieciešams domāt par kopējo, valstisko labumu, ne tikai katram atsevišķi. Reformas rezultātā būs izveidoti novadi, kuros ir vismaz vidēji 30 līdz 40 tūkstoši iedzīvotāju, un katrā teritorijā ir viena liela un vairākas mazas pilsētas. «Protams, Talsu novads kritēriju izpilda, bet to neizpilda vairāki apkārtējie novadi, un man kā ministram ir jāparūpējas, lai visiem iedzīvotājiem ir pieejami kvalitatīvi publiski pakalpojumi,» pauda J. Pūce. Viņš arī akcentēja problēmu ar ļoti daudzām vidusskolām valstī, kuru konkurētspēja ir stipri apšaubāma, bet tās vienalga tiek mākslīgi uzturētas, galvenokārt — lokālpolitisku apsvērumu dēļ.
Spriežot par novadu karti,
ministrija esot atvērta dažādiem variantiem, bet pie šī jautājuma strādās eksperti. «Talsu Vēstīm» J. Pūce skaidroja, ka droši apgalvot nevarot, ka pēc reformas tiks apvienotas bijušās Talsu rajona teritorijas (Mērsraga, Rojas, Dundagas un Talsu novads).
«Ja objektīvi novērtējam pakalpojumus, kas tiek sniegti Latvijas novados, redzam, ka atšķirības tikai pieaug. Mēs varam izlikties un nerisināt šo problēmu, bet, ilglaicīgi skatoties, iedzīvotājiem var pienākt brīdis, ka momentā, kad viņam ir vajadzīgs attiecīgais pakalpojums, viņš vai nu to nevarēs saņemt, vai saņems to ievērojami sliktākā kvalitātē,» skaidroja J. Pūce.
D. Karols sacīja, ka pašlaik pašvaldībai ir bažas par reformu kopumā, jo priekšsēdētājs uzskata, ka mākslīga apvienošana bez kārtīgas izvērtēšanas un analīzes nedrīkst notikt. «Kvalitatīvu diskusiju varēsim uzsākt vien tad, kad mums tiks piedāvāta konkrēta karte ar izvētītu pamatojumu. Pašlaik Talsu novads nav uzsācis sarunas ar blakus esošajiem novadiem par teritoriālo reformu. Mēs ikdienā jau sadarbojamies ļoti dažādos jautājumos, piemēram, izglītības un kultūras jomā,» sacīja domes priekšsēdētājs.
Ministrs gan «Talsu Vēstīm» skaidroja, ka, izstrādājot novadu karti, tiks ņemti vērā dažādi aspekti, tajā skaitā, kur iedzīvotāji galvenokārt dodas, lai saņemtu publiskos pakalpojumus, kur viņi iepērkas, dodas uz darbu u. c. Šī iemesla dēļ tiks piesaistīti eksperti, kas analizēs situāciju. Gadījumos, kad radīsies dilemma, lai izšķirtos, kur pievienot novadu (vaicājām par Mērsraga novadu, ko iespējams apvienot gan ar Talsu, gan ar Tukuma novadu), J. Pūce sacīja, ka tad gala lēmums būs jāpieņem iedzīvotājiem, nevis novada domei. «Gribētu ar iedzīvotājiem saprātīgu un racionālu sarunu. Saprotu, ka ir arī emocionāli apsvērumi, bet jāsaprot, ka pašvaldība ir radīta, lai sniegtu labus, kvalitatīvus pakalpojumus,» pauda J. Pūce.
Kā vērtīgu ieguvumu no tikšanās ar ministru D. Karols minēja arī jautājumu par pašvaldību iespējām aizņemties kredītus, lai realizētu pašvaldībai uzliktās funkcija. Talsu novadam tas jo īpaši aktuāls ir saistībā ar izglītības iestāžu pārbūvi, celtniecību, lai nenāktos maksāt lielus procentu maksājumus. «No ministra saklausīju, ka šis jautājums tiks pārskatīts un tiks pieņemts optimāls lēmums, kas apmierina gan valdību, gan pašvaldības,» teica D. Karols.
Līdzīgas vizītes, lai tiktos ar pašvaldību deputātiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ministra dienaskārtībā ir paredzētas regulāri. Nākamā plānota jau 13. martā, kad J. Pūce apmeklēs Kuldīgu, Brocēnus un Saldu. Tāpat vizītes Latvijas novados paredzētas no jūnija līdz septembrim, lai tiktos ar iedzīvotājiem un apspriestu reformas gaitu.