Starp mums, sievietēm, runājot

Viedokļi

Šis viedoklis, pieļauju, vairāk interesēs daiļā dzimuma pārstāves, bet, protams, arī vīriešiem nav aizliegts tajā ieskatīties.
Nesen piedalījos lieliskā pasākumā vairāku dienu garumā, kur galvenā tēma bija par sievietes sevis apzināšanos, novērtēšanu un mīlēšanu. Dažādās praktiskās un teorētiskās nodarbībās bija iespējams sevi ieraudzīt un apjaust pavisam citādākā gaismā, aizdomāties par jautājumiem, kas līdz šim šķitis tik pašsaprotams, bet nenovērtēts. Sievietes ķermenis, prāts un emocijas ir tik brīnumskaistas, unikālas un šai pasaulei nepieciešamas, diemžēl nereti to nenovērtējam, neapzināmies un neizmantojam. Un par nožēlu lielai daļai sieviešu dažādu dzīves apstākļu dēļ ir jābūt tik stiprām un ar tādām rakstura īpašībām kā vīriešiem. Un tas nepavisam nav labi. Līdz ar to tiek izjaukts dabiskais sievietes līdzsvars, sievietes raksturs un uzvedība kļūst raupja un asa, un nereti tas atsaucas arī uz veselību, parādoties dažādām problēmām. Ir būtiski saglabāt savu sievišķību, līdzsvaru starp sievišķo un vīrišķo. Ļaut vīrietim uzņemties iniciatīvu, rūpēties par tevi un ģimeni, bet pašai veidot un uzturēt ģimenes pavardu — ar mīlestību, saticību, pozitīvu un gaišu enerģiju, kas apņem mājiniekus. Radīt miera un harmonijas ostu, kur visiem pulcēties. Mūsos, sievietēs, ir neaptverams spēks, tas ir jāapzinās un jāizmanto! Sieviete ir Radītāja, gan pēcnācēju, gan notikumu. Es pat teiktu, nedaudz maģiska. Jo tas, ko spēj sieviete, ir neaptverami. Vai visas izmantojam savu potenciālu? Kam to novirzām?
Visupirms mums vajag mīlēt sevi. Ar to ir jāsāk. Nevis vīru, radus, draudzenes vai vēl nezinu, ko. Jo, ja mīlēsim sevi, būsim laimīgas, apmierinātas ar dzīvi, apkārtējie jutīs mūsu mīlestību. Un arī citi mūs mīlēs. Tas ir kā gaismas loks, kas plešas ikkatrai no mums apkārt un iekļauj tos, kas ienāk šajā aplī. Ja sieviete ir laimīga un apmierināta ar sevi, arī apkārtējie tādi būs. Mēs taču tik ļoti iespaidojam apkārtējos cilvēkus!
Dzīve nav cīņa. Dzīve ir mīlestība, vien īss gaismas mirklis. Tāpēc mums vajag vairāk ļauties, baudīt, sekot savām izjūtām, nevis cīnīties par kaut kādām materiālām vai pārspīlētām lietām un notikumiem, sabiedrības noteikumiem un šauriem stereotipiem. Tas ir pilnīgi nevajadzīgi, vien lieks laika un enerģijas patēriņš.
Lai arī kādos dubļos dzīvē nav nācies būt, iespējams, tā, ka līdz ausīm un pāri, un dubļi ir vienkārši atēsti, būtiski ir piecelties no tiem un ar gaišu, pozitīvu apņemšanos dzīvot tālāk, lai nepiesaistītu negatīvo. Nevajag dubļus, kur ir negatīvas domas, emocijas, cilvēki un notikumi apkārt.
Turklāt neviens vīrietis, lai arī cik ļoti censtos, nesapratīs mūs, sievietes. Tikai mēs zinām, ar ko mums jātiek galā ikdienā, kādām sāpēm, pārdzīvojumiem, izaicinājumiem un emocijām kuļamies cauri. Un tāpēc vēl jo vairāk mums vajag atbalstīt citai citu! Lai nebūtu riebīgu salīdzinājumu, kādi tiek izteikti, piemēram, par kādu sieviešu kopienu vai kolektīvu — «čūsku midzenis» vai kā citādi. Būsim cita citai, uzklausīsim, atbalstīsim, nevis aprunāsim, tenkosim un pīsim intrigas. Mēs, sievietes, esam kā māsas, viens liels, kopīgs spēks, kur ir jāatbalsta, nevis jācīnās. Mīlēsim.