«Mēs nedrīkstam stāvēt malā!»

Uzņēmējdarbība

«Uzņēmējs nevar attīstīties, ja pašvaldība nav spējīga piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai, bērnudārzam vai skolai. Mums ir jābūt blakus un jāpārstāv savs viedoklis. Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Neviens no iedzīvotājiem — ne darba devējs, ne darba ņēmējs, ne sabiedriskās organizācijas,» runājot par uzņēmējdarbības un pašvaldības sasaisti, uzsver SIA «Krauzers» līdzīpašnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģionālās padomes vadītājs Andis Araks.
— Kādas tendences aizvadītajā gadā iezīmējās meža nozares uzņēmumā SIA «Krauzers»?
— Pagājušais gads bija nozīmīgs gan Latvijai kā valstij, gan uzņēmumam, kas svinēja 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Nozīmīgs skaitlis, ko gada noslēgumā svinīgi atzīmējām, organizējot balli saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem. Katru gadu pavasarī organizējam saliedēšanās pasākumu, kura laikā biroja darbinieki stāda mežu. Pagājušajā gadā par godu Latvijas simtgadei «Jaunkrūzās» iestādījām parku ar dižkokiem. Ņemot vērā, cik ilgi Latvija ir neatkarīga, lepojamies ar savu gana nopietno gadu skaitu.
Par uzņēmuma saimniecisko gadu var teikt, ka tas bija ļoti labs, skatoties no vairākām pusēm. Bija labi laika apstākļi, kas mums ir svarīgi, jo lielāko apjomu šobrīd vēl joprojām sastāda mežizstrāde un apaļkoku realizācija. Ja salīdzina ar 2017. gadu, kas bija kritisks, jo zināmā mērā meža nozarē iestājās krīze, 2018. gads mūs lutināja gan ar labu ziemu, gan izcilu vasaru, un līdz ar to bija iespēja mežizstrādes darbus veikt bez pārtraukumiem un piekļūt vietām, kuras nebija aizsniedzamas vairākus gadus. Mums bija lielas ambīcijas, bet viss tika izpildīts un pat izdarīts mazliet vairāk. Attiecībā uz apjomiem piepildījās viens otrs sapnis. Līdz ar to apgrozījuma pieaugums ir būtisks — praktiski 25 procenti. Tas ir likumsakarīgi tam darbam, kas tika ieguldīts.
— Kādas ir lielākās problēmas, ar ko šajā nozarē nākas sastapties?
— Iepriekšējos gados lielas problēmas sagādāja laika apstākļi, kas bija ļoti nepateicīgi. Šogad viss bija kārtībā gan ar laika apstākļiem, gan zāģmateriālu un apaļkoku realizācijas tirgu. Tas, kas mums zināmā mērā sagādāja neērtības, ir politiskā situācija Latvijā un novadā. Novadā un Latvijas mērogā ir gana daudz aktivitāšu, kas ir saistītas ar biznesu. Tā kā mēs esam pietiekami liels uzņēmums, mūs skar šīs politiskās nestabilitātes. Valstiskā līmenī pagājušais gads bija Saeimas vēlēšanu gads, bet pašvaldības līmenī notika politiskās varas maiņa, līdz ar to mums kā biznesa cilvēkiem šajos periodos iestājas pauze. Tas ir liels mīnuss. Vienīgais mierinājums ir tas, ka arī citās valstīs notiek līdzīgi, bet mums, protams, gribas, lai būtu labāk.
— Kā uzņēmumu ietekmē nemitīgās reformas un jaunas nodokļu sistēmas?
— Ja runājam par nodokļu reformu, kas tika īstenota 2017. gadā un kas 2018. gadā stājās spēkā, mēs kā uzņēmums spējam ar to sadzīvot, jo pozitīvā bija vairāk nekā negatīvā. Attiecībā pret darba ņēmējiem, fiziskām personām, domāju, ka viņiem šogad varētu būt sarežģījumi saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām par 2018. gadu. Tikai vēlāk būs redzams, cik sarežģīta šī sistēma ir iedzīvotājam un uzņēmējam. Uzņēmēju organizācijas bija sagatavojušas vairākus priekšlikumus, kas, ņemot vērā Latvijas budžetu un politiķu dažādo izpratni, neīstenojās. Tā ir cita sāpe, bet man gribas teikt, ka šobrīd valstiski svarīgi ir nodokļu maksātāju naudu neizsaimniekot un apgūt jeb tērēt gudri. Tam nepieciešams ļoti stingrs skatījums un sāpīgi lēmumi, kas ilgtermiņā sniegs ieguvumus.
— Kā vērtējat atbalstu no pašvaldības puses?
— Skatoties no visas Latvijas redzesloka, uzņēmēji saskaras un cieš no tā, ka mums ir vājas pašvaldības. Pēc pēdējās reģionālās reformas mums ir novadi, novadu centri, kuros ir būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits, samazinājusies uzņēmējdarbība, bet pašvaldība vēl joprojām mēģina eksistēt. Par esošajiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt kvalitatīvus speciālistus, līdz ar to mēs redzam daudzas eksistējošas pašvaldības un apdzīvotu vietu centrus, kas tiek mākslīgi uzturēti. Mūsu nauda tiek tērēta, bet mēs nesaņemam kvalitatīvus pakalpojumus. Latviju var salīdzināt ar strauju upi, kas maina gultni. Tur, kur upes nav, paliek arvien sliktāk. Upe ir pagriezusies citā virzienā, bet Latvija cenšas uzturēt veco gultni. Mēs nepievēršam pietiekami lielu uzmanību aktualitātēm, bet mēģinām stutēt to, kas acīmredzami nav dzīvotspējīgs.
Uzņēmējs nevar attīstīties, ja pašvaldība nav spējīga piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai, bērnudārzam vai skolai. Mums par to ir jārunā, mums, uzņēmējiem, ir jānorāda šīs lietas! Kaut gan jaunā valdība savos darbos ir iezīmējusi šīs lietas, mums ir jābūt blakus un jāpārstāv savs viedoklis. Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Neviens no iedzīvotājiem — ne darba devējs, ne darba ņēmējs, ne sabiedriskās organizācijas.
— Kādu atbalstu cerat saņemt valstiskā līmenī?
— Jāsāk ar pozitīvu stāstu, ka mēs kā uzņēmums un vēl citi Raiņa un Celtnieku ielas uzņēmēji bauda šo labumu, kas ir iespēja uzņēmējiem ciešā sadarbībā ar pašvaldību piesaistīt Eiropas un pašvaldības naudu infrastruktūrai, kas domāta uzņēmējdarbībai. Šobrīd Talsos tiek īstenots infrastruktūras objekts, kas ir Raiņa iela, un tikko ir noslēgti līgumi par Celtnieku ielu. Primāri tie ir orientēti uz uzņēmumiem, kas šajā apkārtnē piekļaujas, bet infrastruktūru baudīs ikviens iedzīvotājs. Tas ir viens liels pozitīvs un vērienīgs stāsts, skatoties Talsu un Talsu novada mērogā.
Lai spertu nākamos attīstības soļus, kas ir saistīti ar ražošanas paplašināšanu Celtnieku ielas teritorijā, mums kā uzņēmumam būtu svarīgs valsts atbalsts elektrības jaudas palielināšanā. Šeit var atsaukties uz to, ko teicu par politiski nestabilo situāciju. Pirms vēlēšanām bija atbraucis ekonomikas ministrs, un mums bija saruna, ka ministrijas līmenī šādu atbalstu mēs varētu rast, bet sarunas pārtrūka, iesākoties vēlēšanu periodam. Vēl jo vairāk — valdības izveidošana ir aizkavējusies par pusgadu, un tas mums liedz turpināt sarunas. Tas nozīmē, ka šajā jautājumā esam atpalikuši par pusgadu.
Ļoti būtiski ir tas, lai jaunā valdība turpinātu iesākto ceļu, kas ir legāls darbaspēks un pelēkās zonas samazināšana. Uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus, tas līdz šim ir bijis liels traucēklis godīgai konkurencei. Esam gatavi līdzdarboties, lai Latvijā būtiski samazinātu lielo, pelēko sektoru.
— Kā uzņēmumu plānots attīstīt nākotnē?
— Plānojam investēt naudu jaunā ražotnē. Tas tuvāko divu gadu laikā nozīmē vērienīgas investīcijas un vairākkārtīgi palielinātu ražošanas apjomu. Šogad investēsim līdzekļus jaunā mežizstrādes tehnikā. Viena no trim prioritārajām nozarēm ir apaļkoku pārvadājumu pakalpojumi, kur turpināsim iesākto taktiku — parka regulāru atjaunošanu. Šīs iepriekšminētās divas nozares ir gatavas pieņemt jaunus speciālistus. Darba vietas ir ļoti labi apmaksātas — reizes divas, pat trīs augstākas pret vidējo algu Latvijā.
— Kā ir ar darbaspēka trūkumu — savā jomā to esat izjutis?
— Ja runā par novadu, mums kā uzņēmumam ir ļoti svarīgi darbinieki un cilvēku resurss. Šobrīd varam teikt, ka mums ir gana viegli piesaistīt darbiniekus, ņemot vērā, ka vidējās algas ir pietiekami augstas, nodokļi tiek maksāti un ar katru brīdi uzlabojam arī vidi, kurā cilvēki strādā, bet mums ir svarīgi, lai vietā, kur mēs dzīvojam, kur atrodas uzņēmums un dzīvo mūsu darbinieki, bērni varētu iegūt kvalitatīvu izglītību un cilvēki varētu atpūsties.
Piemērs ir multifunkcionālās sporta halles būvniecība. Man kā iedzīvotājam un maniem darbiniekiem tā bija vajadzīga vakar. Man jābrauc uz baseinu Ventspilī, uz baseinu Jūrmalā, hokejs jāspēlē Tukumā vai Ventspilī. Es nevaru attiecīgo pakalpojumu saņemt šeit, kaut gan es šeit dzīvoju, mani darbinieki šeit dzīvo, mans bizness ir šeit un es šeit maksāju nodokļus. Nedrīkstam pieļaut, ka iedzīvotāju un uzņēmēju vietā atsevišķi politiķi pieņem uz savu personīgo viedokli balstītus lēmumus. Politiķiem jāņem vērā iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.
— Kāds šajā jautājumā ir uzņēmēju viedoklis?
— Būvniecības vietas izvēlei jābūt samērīgai un saprotamai, neinvestējot naudu pasaku vietā. Mēs kā uzņēmēji reizēm esam pragmatiski un nokaujam kāda sapņotāja redzējumu, bet mēs to vērtējam no diviem skatupunktiem — finansiāli pieejams un pārredzamā laikā realizējams. Domājot par skaistāko vietu, nedrīkstam pazaudēt fokusu. Kā jau minēju, šāds komplekss man un maniem darbiniekiem bija vajadzīgs vakar. Ja mēs esam gatavi trīs gadus diskutēt par vietu, mums šāda kompleksa nebūs nekad.
Ja atceramies, pirms pāris gadiem sarkana, trekna svītra bija pārvilkta pāri kinoteātrim. Talsu komersantu klubs bija tas, kurš iestājās par šo jautājumu, un šodien visas biļetes ir izpirktas. Tās ir lietas, kas jārisina kompleksi. Nedrīkst skatīties uz lietām atrauti, ir jābūt redzējumam, konceptam. Mums kā iedzīvotājiem, sabiedriskajām grupām, uzņēmējiem ir jāiesaistās un jāizsaka savs viedoklis. Tas pats ir ar deviņu pakalnu stāstu — pagājušajā vasarā tika izveidota darba grupa, kaut gan Talsu komersantu klubs par to runāja jau pirms pieciem gadiem. Tika realizēta Radošā sēta, promenāde, un pēc tam ir trīs gadu pārtraukums.
Sliktais piemērs ir arī tirgus, kur mūsu pašvaldība gribēja iztērēt daudzus miljonus, bet liela daļa uzņēmēju nesaprata lielā koncepta nepieciešamību. Neviens uzņēmējs neteica, ka nevajag tirgu, jautājums ir — kādā mērogā? Ja šādus jautājumus, kas ir saistīti ar uzņēmējiem, politiķi grib risināt savā kabinetā, nav sagaidāms labs rezultāts. Labas lietas ir iespējams realizēt, cieši sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm!