Bērns izies pašaut ar īstu, nevis rotaļu bisi

Viedokļi

Pēc aculiecinieku pierakstītajām atmiņām, pirmā ugunsskulptūra Talsos bijusi jau kādā 1921. gada tumšā naktī. Toreiz gan nevienam ne prātā nenāca to saukt par māksliniecisku performanci, bet liesmojošo lāpu Dzirnavkalna galotnē, iztālis redzamu visā pilsētā, uztvēra ar šausmām, bailēm, neziņu — kā nu kuram tajos laikos dzīves pieredze bija iemācījusi. Dokumentālajā darbā «Talsu namu stāsti» lasāma laikraksta ziņa: «Dzirnavas nodedzināja 1921. gadā banda «Melnā roka», kura kopš 1920. gada Talsos un apkaimē veikusi dažādus noziegumus — laupīšanas, zādzības, ēku dedzināšanas un pat slepkavības. Banda bijusi labi organizēta un bruņota, tā galvenokārt sastāvējusi no Talsu jauniešiem, pārsvarā turīgu vecāku bērniem. Dzirnavas nodedzināja mežonīgu trakuļu bars. Tā izskatījās kā brīnišķīga uguņošana. Spārnu pārogļojušās spāres mirgoja kā tūkstoš kvēlspuldžu, laistoties pāri visai pilsētai.»
Par to, kad cilvēkā beidzas bērnišķīga romantika ar vajadzību izspēlēt dzirdētus, lasītus, filmās redzētus aizraujošus piedzīvojumus un sākas psihiski nobrieduša prāta diktēta dzīve, piespieda aizdomāties ne tikai šis materiāls.… Kaut kā emocionāli savilkās kopā senā pagātne ar nupat Saeimas līmenī kaismīgi apspriesto priekšlikumu ļaut 16 gadus veciem pusaudžiem medībās izmantot šaujamieroci. To atbalstīja 51 deputāts, pret balsoja 37 un atturējās četri.
Šis priekšlikums paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
Sākotnēji tika rosināts tiesības medībās izmantot šaujamieroci noteikt no 14 gadu vecuma, tomēr atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vēlāk vienojās noteikt 16 gadu vecuma robežu.
Vēl nupat 11. februāris atnesa ziņu, ka Minskas apgabalā Baltkrievijā kāds 15 gadus vecs skolēns uzbrucis ar nazi un nāvīgi ievainojis savu skolotāju un skolasbiedru, diviem sadurtiem pusaudžiem izdevies izdzīvot. Ik pa laikam dzirdam par nejēdzīgām, veselu saprātu apstulbinošām apšaudēm Amerikas skolās. Ir publicēti pētījumi par pusaudžu vardarbību mūsu pašu Latvijas skolās, un tie patiesībā ir briesmīgi.
Kamēr speciālistu armijai ir pētnieciskais darbalauks, man ir tikai viens jautājums: vai Saeimai kaut kas pēkšņi sāka svilt, ja jātērē laiks un enerģija šā lēmuma pieņemšanai? Rīgas mērs, no visām pusēm bakstīts, izmisis saskaitījis, ka galvaspilsētas ielās neesot vairāk par 541 bedrīti. Agri no rīta Kurzemes lieliska laikraksta redaktore visai valstij taisnojas, kā viņu novada centrā tiks galā ar klaiņojošiem kaķiem, citā sižetā solīds pašvaldības vadītājs Zemgalē kaut ko runā par krauķu kolonijas likvidēšanu… Man gribas gan zināt, cik ir to nocietušos zaļknābju, kuriem nekavējoties jātiek pie likumiski akceptētas šaušanas un kāpēc viņu lielā sāpe sadzirdēta visaugstākajā līmenī! Medības mūsu sabiedrībā taču nav izdzīvošanas veids, bet ekskluzīvs sports.
Ļoti labi zinu, kāds ir pusaudža vecums. Tik pumpaini raibs kā zods un degungals ir arī topošās personības garastāvoklis. Tajā saulīti zibenīgi nomaina negaiss, mieru uzspridzina vajadzība uz kaut ko izlādēt agresiju. Būtu tikai normāli, ja līdzās ir ģimene, kas izprot, pieņem, bet, galvenais, palīdz tikt galā vispirms jau pašam ar sevi. Esmu izaugusi stabilās, mīļās triju paaudžu mājās. Pie tam, mans tēvs bija mežzinis, visu mūžu aktīvs mednieks. Kopš mazām dienām zināju, ar ko atšķiras viena bise no citas, pratu lādēt medībām patronas, stundām esmu sēdējusi uz gaidi, aizrautīgi izdzīvojusi rudens pīļu medību sezonas atklāšanu. Vienlaikus, atmetot jebkādu liriku un romantiku, tiku stingri jo stingri mācīta respektēt ieroci kā nogalināšanas rīku, nemēģināt pašai, bez tēva klātbūtnes, tāpat vien pa laukmalēm vai meža stigām pašaudīties vai pārkrāmēt ieroču seifa saturu. Pateicoties audzināšanai mežsaimnieka un mednieka ģimenē, daudz zināju ne tikai par mednieku ētiku, bet arī īsti iepazinu dabā notiekošo un agri izpratu savu vietu dzīvības ķēdē.
Zinot mūsu steidzīgās, darba un peļņas rūpju pārņemto vecāku paaudzes nepilnīgu līdzdalību bērnu audzināšanā, vienkārši neticu, ka šis lielais solis par labu sešpadsmitgadnieku tiesībām nav pārsteidzīgs. Uztrauc iedotā vaļa bīstamai brīvestībai. It kā pats galvenais atbildīgais pieaugušais medībās dēliņam vai meitiņai var palīdzēt stiept smago bisi un ekipējumu, bet par nopietnu mednieku var kļūt tikai pēc stingru pārbaudījumu izturēšanas, kad esi apliecinājis ne vien specifiskās zināšanas, bet arī prāta gatavību uzņemties atbildību.
Laikam tagad vispirms iekodīšu lūpā, pirms kādam smurgulim ko aizrādīt. Ja nu viņam mājās ir bise, pietiekami daudz naudas patronām un vecmāmiņa, bet galvenie atbildīgie jau pasen dzīvo ārzemēs un par šejienes dzīvi virspusēji tiek informēti tikai ar interneta starpniecību?!