Talsu skeitparka izveides virzība norit pamazām

Sports Talsu novads

Pašlaik Talsos nav skeitparka, jo tas 2016. gadā pēc ugunsgrēka tika demontēts. «Talsu Vēstis» jau informējušas, ka, pateicoties aktīviem talseniekiem, pašvaldība pievērsusies šim jautājumam un pērn izveidojusi darba grupu. Lai uzbūvētu skeitparku, nepieciešami ievērojami līdzekļi. Pagaidām pašvaldības budžetā šim mērķim atvēlēti 30 tūkstoši eiro.
4. februārī Talsu novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē pašvaldības projektu vadības daļas vadītāja Aiva Dimante informēja deputātus par darba grupas, kas strādā pie skeitparka izveides iespējām, līdz šim paveikto.
Izvērtēja iespējas un variantus
Darba grupa tika izveidota pērn 6. novembrī, lai paveiktu konkrētus uzdevumus: nodrošinātu iespējamo skeitparka izveidošanas vietas izvērtēšanu, izvērtētu skeitparka būves apjomu un iespējamos finansēšanas modeļus, finansējuma piesaistes iespējas. Līdz janvāra sākumam notika četras darba grupas sanāksmes, kuru laikā jautājumi tika izskatīti, un izvērtējums iesniegts pašvaldības izpilddirektoram.
Sākotnēji tika apskatītas divas iespējamās skeitparka izveides vietas: āra skeitparks Lielajā ielā 22 (asfaltētais laukums, kur kādreiz jau bija skeitparks) un K. Valdemāra iela 19 (bijusī katlumāja aiz sporta nama). «Darba grupa secināja, ka abām vietām ir gan plusi, gan mīnusi. Skeitparkam Lielajā ielā būtiskākais risks ir tas, ka šis asfaltētais laukums atrodas uz privātīpašnieka, nevis pašvaldības zemes (zemes nomas līgums par minētā zemes gabala nomu ir beidzies un nav atjaunots). Turklāt tas izmantojams tikai siltajā sezonā, un nav droša vide bērniem, jo atrodas tuvu pie ielas braucamās daļas. Tomēr ir arī plusi: zemākas izveidošanas un uzturēšanas izmaksas un brīvi pieejams visiem iedzīvotājiem jebkurā diennakts laikā. Savukārt K. Valdemāra ielā minētā ēka ir pašvaldības īpašums. Kā viens no plusiem ir tas, ka pilsētā būtu sakārtota degradēta ēka. Šis skeitparks būtu izmantojams cauru gadu, un tas palielinātu cilvēku plūsmu pilsētas centrā, kā arī papildus ir ērti izmantojamas sporta nama piedāvātās nodarbes, pasākumi. Tā būtu tūristu un ģimeņu piesaiste, kuri nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, kā arī droša vide ģimenei ar bērniem. Turklāt tas būtu jauns sporta veids, ko Talsos varētu attīstīt. Pie mīnusiem minamas salīdzinoši augstās izveidošanas un uzturēšanas izmaksas,» stāstīja A. Dimante.
Rezultātā darba grupa nosliekusies par labu skeitparka izveidei K. Valdemāra ielā, kur varētu izbūvēt koka konstrukciju monolīto skeitparku. Šāda veida skeitparks esot ar zemākām izmaksām, un koks kā materiāls ir patīkams sportistiem, turklāt mazāk traumatisks un pamatnei nav nepieciešams asfaltbetona segums. Papildu tam ir apgūstama arī blakus esošā teritorija ap ēku, kur var uzstādīt āra skeitparka elementus.
Izvērtējot finansiālās iespējas, pašlaik nav ne Eiropas Savienības fondu, ne valsts budžeta mērķdotāciju programmu, lai piesaistītu daļu finansējuma, tāpēc to pilnībā nāktos realizēt par pašvaldības līdzekļiem.
Veicināt novada attīstību un jauniešu iespējas
Viens no darba grupas brīvprātīgajiem un šī sporta veida entuziasts, talsenieks Ainārs Mazjānis deputātiem pastāstīja, ka skeitparki iekštelpās ir arī citviet Latvijā, izteiktāk — lielajās pilsētās. «Ja mums izdotos kaut ko tādu izveidot Talsos, mēs būtu soli priekšā daudzām citām pilsētām. Un, tā kā frīstaila skeitbords un BMX tagad ir iekļauti olimpisko spēļu programmas disciplīnās, tā būtu lieliska iespēja mūsu jauniešiem ar to nodarboties. Ja skeitparks atrodas ārā, ar to nav iespējams nodarboties tik nopietni un pārējās gada trīs sezonās jādodas kaut kur citur, lai to darītu,» teica A. Mazjānis.
Darba grupa arī uzsver, ka šāda skeitparka izveide dod iespēju organizēt sacensības, kas palielinātu tūristu un sporta entuziastu plūsmu uz Talsu pilsētu, tādējādi netieši atbalstot arī uzņēmējdarbības attīstību Talsu novadā.
Šogad Talsu novada pašvaldības budžetā skeitparka izveidei atvēlēti 30 tūkstoši eiro, un ar šo finansējumu esot iespējams veikt tikai apsekošanu un izstrādāt būvniecības tehnisko dokumentāciju. Aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama skeitparka izveidei vecajā katlumājā — 300 tūkstoši eiro.
Deputāti informāciju pieņēma zināšanai un uzdeva izpildvarai turpināt darbu pie projekta realizācijas. A. Dimante «Talsu Vēstīm» norāda, ka pašlaik, visticamāk, tiks izstrādāta tehniskā dokumentācija un organizēta iepirkuma procedūra, lai izvēlētos iespējamos darbu veicējus. Jautājums par pārējā finansējuma avotu vēl nav skaidrs.