«Jo ilgāk diskutējam, jo tālāk esam no šīs ieceres». Domē neizlēmīgi viedokļi par iecerēto multifunkcionālo sporta halli

Sports Talsu novads

«Talsu Vēstis» jau vairākkārt informējušas par ieceri Talsos uzbūvēt multifunkcionālu sporta halli, kurā būtu peldbaseins un hokeja halle. Ar jautājumau strādā tam īpaši izveidota darba grupa. Pašlaik deputāti nespēj izlemt, vai tehniski ekonomisko pamatojumu (TEP) izstrādāt vienai vai divām lokācijas vietām, jo papildus radusies neatbildētu jautājumu gūzma. Daži deputāti uzsver — nebeidzamās diskusijas ir jāizbeidz un jāvirzās uz priekšu, tikmēr citi teic, ka nav gatavi pieņemt tik atbildīgu lēmumu un vēlas par to vēl apspriesties.
Aizvadītajā nedēļā darba grupas vadītājai, pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītājai Jolantai Skujeniecei vēršoties Talsu novada domes tautsaimniecības komitejā ar lūgumu akceptēt 3D vizualizācijas izstrādi divām lokācijas vietām, kur halle plānota (Ezera iela 26 un Jaunatnes iela 7), kā sniega lavīna sāka velties nebeidzami deputātu jautājumi un viedokļi, un bija skaidrs — deputātiem daudz kas nepavisam nav skaidrs. Ne pēc šīs komitejas, ne arī finanšu komitejas sēdes konkrēts lēmums tā arī netika pieņemts, atstājot visu kā līdz šim — TEP izstrādāt abām lokācijas vietām, bet jautājumu vēlreiz izskatīt nākamajā tautsaimniecības komitejas sēdē, lai deputāti noskaidrotu atbildes uz saviem jautājumiem, un, iespējams, tad kaut ko mainītu jau pieņemtajā lēmumā par divu lokācijas vietu izpēti.
Cerēja uz atbalstu 3D vizualizācijai
Jautājums par multifunkcionālo sporta halli deputātu vidū aktualizējās, kad J. Skujeniece vērsās tautsaimniecības komitejā, lai informētu par multifunkcionālā sporta un rekreācijas kompleksa arhitektoniskās apjomu kompozīcijas 3D vizualizācijas vidē izstrādi abām lokācijas vietām. Proti, būtu vajadzīgi papildu līdzekļi, lai to izdarītu (kā zemākā cena varētu būt ap 3500 eiro bez PVN). Jāpiemin, ka sākotnēji būvei bija trīs lokācijas varianti, tomēr Lielā iela 22 atkrita, jo ir vairāki ārzemēs dzīvojoši īpašnieki un pēc sazināšanās neesot pamata domāt, ka viņi to pārdos. Atliek Jaunatnes iela 7 (privātīpašums) un Ezera iela 26 (pašvaldības īpašums). Iemesls, kāpēc darba grupa nolēma, ka būtu nepieciešams izstrādāt 3D vizualizāciju — lai iegūtu vizuālu priekšstatu, kā būve varētu izskatīties vienā un otrā vietā un kā tā ietekmētu apkārtējo arhitektoniskās vides kvalitāti. Tas gan pašiem iesaistītajiem, gan Jaunatnes ielas 7 īpašniekam ļautu labāk izprast, kā tas izskatīsies, jo Talsos tik lielas būves nav. Multifunkcionālā halle plānota aptuveni 7000 kvadrātmetru liela.
Lai izstrādātu šādu vizualizāciju, vajadzētu aptuveni mēnesi, kas nozīmē, ka kopumā termiņi nebūtu kavēti un to saņemtu kopā ar TEP, kam jābūt gatavam marta otrajā pusē.
Deputāts Edmunds Demiters pauda viedokli, ka nav pārliecināts, vai šādu vizualizāciju vajag, jo pašvaldības īpašumā ir tikai viens no zemes gabaliem. «Man nav pārliecības, ka mums būtu jāmeklē papildu instrumenti, kā sarežģīt lēmuma pieņemšanu attiecībā uz zemes gabalu izvēli,» sacīja E. Demiters. Savukārt deputāts Alfons Spēks uzsvēra līdzekļu ietaupījuma nozīmi. «Esmu neoficiāli runājis ar šo īpašnieku (kuram pieder zemes gabals Jaunatnes ielā 7). Šis zemes gabals pašvaldībai varētu izmaksāt milzīgu naudu, tāpēc sliecos domāt, vai mums vispār ir vērts par to runāt, jo nav noslēpums, ka tie būs vairāki miljoni eiro.

Domājam uzreiz par vietu, kas pieder pašvaldībai un liekam punktu! Mēs tikai stiepsim laiku, bet kad būvēsim halli? Ar katru dienu liekas, ka tas notiks arvien vēlāk un vēlāk un būvniecības cenas tikai augs. Ja nu vienīgi nesagaidīsim krīzi pēc diviem gadiem, kā tas tiek piesaukts; tad varēsim būvēt pa lēto,» teica A. Spēks.
E. Demiters skaidri pauda viedokli, uzskatot, ka šāda veida diskusijas un papildu darbības tikai kavēs rezultāta sasniegšanu. «Mēs par šo ieceri runājam nu jau pusotru gadu. Kā ir redzams no diskusijām, mēs praktiski neesam pavirzījušies uz priekšu ne par metru, tieši otrādi. Jo ilgāk diskutējam, jo tālāk esam no šīs ieceres. Nemānām sevi, mēs nepirksim īpašumu ne par miljonu, ne par trīs miljoniem. Mums ir tikai viens zemes gabals, kuru varam izmantot kaut rīt. Esmu pilnīgi kategoriski pret iecerēm kaut ko vēl vizualizēt, jo naudu mēs iztērēsim, iespējams, arī laiku, bet mēs kā deputāti, visticamāk, nepieņemsim lēmumu par vēl papildu finansējuma piešķiršanu zemes iegādei. Beigsim mānīt sevi,» aicināja E. Demiters.
Rezultātā tautsaimniecības komitejas sēdē vienojās par to, ka jautājums tiek virzīts un izskatīts finanšu komitejas sēdē, lai deputāti kopīgi pieņemtu lēmumu par vietu un 3D vizualizācijas izstrādi, proti, vai tas ir vai nav nepieciešams.
Katram savas neskaidrības
Finanšu komitejas sēdē deputātiem nācās izlemt, vai jautājumu tālāk virzīt uz domes sēdi vai tomēr vēl atlikt, lai noskaidrotu radušās neskaidrības. Pēc plašām diskusijām, viedokļiem un jautājumiem tas tika novirzīts uz tautsaimniecības komitejas sēdi, kurā aicināti piedalīties arī citi, ne tikai šai komitejai piederošie deputāti, lai visiem būtu iespēja rast atbildes uz jautājumiem.
Neliels ieskats bažās, kas aizņēma amatpersonu prātu.
Finanšu komitejas sēdē novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks informēja, ka ir saticies ar Jaunatnes ielas 7 īpašnieku, lai pārrunātu iespējamo zemes gabala pārdošanu. «Viņš neteica «nē» zemes gabala pārdošanai un pārdalīšanai, bet viņam bija vairāki nosacījumi. Pirmkārt, viņš gribētu redzēt vizualizāciju, lai varētu izvērtēt, kā izskatīsies viņa īpašums un pārējā teritorija, kas viņam paliek. Otrkārt, viņš gribētu šī zemes gabala vērtējumu, jo uzskata — ja viņam paliks daļa zemes gabala, tam samazināsies vērtība. Un to vērtību, kas nokristos pāri palikušajam gabalam, pieliktu klāt cenai, par ko plānotu pārdot (aptuveni četri hektāri). Cenu viņš atturējās nosaukt,» stāstīja Modris Jaunvalks.
«Lūk, pēc pusotra gada meklējumiem esam nonākuši tur, ka šobrīd ir viena vieta (Ezera iela 26). Nekādas papildu diskusijas, manuprāt, nav nepieciešamas, jo ir skaidrs, ka nav citu alternatīvu variantu. Līdz ar to mums nebūtu jēgas gaidīt termiņu, kas bija noteikts ar iepriekšējo domes lēmumu. Mēs taču esam pasūtījuši TEP izpēti, un to varētu veikt tikai vienam zemes gabalam. Tam būtu lielāka jēga. Man ir priekšlikums uz nākamo domes sēdi gatavot lēmumprojektu par šīs konkrētās vietas TEP veikšanu,» mudināja E. Demiters. Viņa priekšlikums gan neguva atbalstu.
Kā viens no jautājumiem, kas izskanēja no deputātu puses, bija par finansējuma modeļiem, kā šo projektu plānots realizēt. J. Skujeniece skaidroja, ka tas nav darba grupas kompetences jautājums, tieši tāpēc ir piesaistīts ārpakalpojums TEP veikšanai. Tajā tiks izskatītas vairākas finansējuma modeļu iespējas. Multifunkcionālās sporta halles realizāciju plānots dalīt divās kārtās. Izmaksas būšot vismaz 14—15 miljonu eiro. Vispirms vajadzētu sākt ar peldbaseinu un pēc tam — ar hokeja halli.
Bažas par arhitektūru pilsētas kontekstā un deputātu izlēmība
Kad deputāte Ilva Norenberga lūdza viedokli izteikt novada būvvaldei par abām lokācijas vietām, arhitektūras daļas vadītāja Nellija Dziedātāja-Osallivana atklāja, ka viņas profesionālais viedoklis atšķiroties no darba grupas vairākuma, tomēr viņa ir gatava tam pakļauties. «Jūs, deputāti, ar savām balsīm noteiksiet Talsu likteni, kas būs daudz garāks, nekā mūsu visu kopīgā dzīve. Ja tā būtu mazāka ēka, sāpe būtu mazāka, bet sāpe patiesībā būs diezgan liela, ja šis objekts neizdosies. Kā lems darba grupa, tā arī būs. Tā ir demokrātija, bet demokrātija mūsdienās dara ne tikai labus, bet arī ne pārāk labus darbus,» teica N. Dziedātāja-Osallivana. Viņa pauda, ka labai arhitektūrai noteicošais nav zemes īpašnieks, bet gan vieta pilsētas kontekstā. «Uz pašvaldības zemes ir vienkāršāk un lētāk uzbūvēt. Bet vai tā zeme ir laba tik milzīgam, aktīvam objektam? Slimnīca (ko tur bija plānots būvēt pirms vairākiem gadiem) vienmēr ir sadalāma mazākos kompozicionālos apjomos, līdz ar to nerada tik vizuāli nomācošu iespaidu, kā tas ir sporta būvēm. Multifunkcionālā halle ir divu lielu, nesadalāmu apjomu kompozīcija,» pauda N. Dziedātāja-Osallivana.
E. Demiters gan uzskata, ka tā ir tikai un vienīgi deputātu izšķiršanās — projektu realizēt vai «nokancelēt». Arī domes priekšsēdētāja vietnieks, deputāts Normunds Tropiņš ir tādās pašās domās: «Ja gribēsim diskutēt un diskutēt, ticiet man, pienāks Ziemassvētki, un mēs joprojām diskutēsim par kaut ko. Pašiem jānoformulē viedoklis — ko tad mēs īsti gribam un kas būs tas arguments, kam pateicoties mēs pieņemsim lēmumu. (..) Šinī brīdī ir viedoklis pret viedokli, un tā mēs te peramies. Tad taisām TEP abām vietām, bet ejam uz priekšu!»
Vairums deputātu gan nebija gatavi jautājumu skatīt nākamajā domes sēdē, proti, vakar. Viņi vēlas izskatīt jautājumu plašākā — pilsētas mērogā, kā konkrētā lokācija ietekmēs pilsētu kopumā. Jāpiebilst, ka to daudz pilnvērtīgāk varētu veikt pēc TEP izstrādes, tomēr par to deputāti joprojām nav vienisprātis.
Tātad spēkā joprojām ir esošais lēmumprojekts, ka TEP tiks veikts divām lokācijas vietām, tajā pašā laikā — jautājums vēlreiz atvirzīts uz tautsaimniecības komitejas sēdi.
Kamēr deputāti nepieņems skaidru lēmumu, arī darba grupa nevar virzīties uz priekšu. Vai priekšstāvju neizlēmības (jo visu vēlamo informāciju uz atbildēm viņi varēja noskaidrot jau vairāk nekā gadu, bet jautājumi uzradušies tikai tagad) dēļ projekts ieilgs? «Talsu Vēstis» turpinās sekot līdzi jautājuma virzībai.