Sajust īsto Eiropas garšu

Izglītība

280 tūkstošiem Latvijas jauniešu 25. maijā būs iespēja izlemt Eiropas nākotni, piedaloties vēlēšanās. Lai noskaidrotu, ko par to domā paši jaunieši, 6. februārī Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolā norisinājās atklātā stunda «Eiropas Parlamenta lēmumi Latvijas izaugsmei».
Atklātās stundas tiek rīkotas programmas «Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas» ietvaros. Programmas mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties. «Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas» ir ES mēroga programma, kuru sadarbībā ar pedagogiem 70 Latvijas skolās īsteno Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā. Programma paredzēta 9.—12. klašu audzēkņiem un sniedz tik ļoti nepieciešamo metodisko atbalstu skolotājiem integrētas ES tematikas iekļaušanai formālajā un neformālajā mācību procesā, atspoguļojot mūsu mijiedarbību ar Eiropu — kultūrā, vēsturē, literatūrā, mākslā, mūzikā, fizikā, ķīmijā, svešvalodās un citās jomās.
Atklāto stundu «Eiropas Parlamenta
lēmumi Latvijas izaugsmei» vadīja ES lietu eksperte un metodiķe Liene Valdmane. Atklātās stundas laikā jauniešiem bija iespēja izzināt perspektīvu par Eiropas jautājumiem, lai motivētu un iedrošinātu sabiedrību apdomāt ES lomu ikviena iedzīvotāja ikdienā un veicinātu iesaisti 25. maijā notiekošajās Eiropas vēlēšanās. Stundu palīdzēja vadīt EP informācijas biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Bogustova.
Tiekoties ar jauniešiem, L. Valdmane paskaidroja, ka Talsu novada vakara un neklātienes vidusskola ir unikāla ar to, ka ir viena no EP Vēstnieku skolām. «Kurš šorīt no rīta pamodās Eiropas Savienībā? Mēs visi esam daļa no Eiropas Savienības. Ja mēs pret to izturamies vienaldzīgi, visu, kas notiek mūsu dzīvē, izlemj kāds cits. Tāpēc mēs esam pie jums — lai vēlreiz parunātu, ko Eiropas Savienība dara un kāpēc jūs tajā esat paši svarīgākie,» uzsvēra L. Valdmane.
Atklātās stundas laikā skolēniem bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem: «Kādas ir jūsu pirmās sajūtas, redzot uzrakstu «Eiropas Savienība»?»; «Kādi mīti un baumas par Eiropas Savienību šobrīd valda sabiedrībā?»; «Kas ir tas, kas jums traucē izzināt apkārt notiekošo?» u. c.
«Mīti rodas no baumām,
un baumas rodas no nezināšanas. Tā ir vēl viena vēstnieka būtība — jūs zināt vairāk, tāpēc jums jāpieņem spriedums, balstoties uz zināšanām. Saprotu, ka jūs esat bijuši arī Strasbūrā, kur sadarbojāties ar vienaudžiem no citām Eiropas Savienības valstīm, diskutējāt par dažādām tēmām un sajutāt īsto Eiropas garšu. Kā jūs domājat — ja visi Talsu iedzīvotāji tur būtu, vai viņi mainītu viedokli par migrāciju, vai viņiem rastos jaunas idejas par to, kas ir vajadzīgs Talsiem? Tā ir tā atšķirība, kas jums ir dota — jūs esat Eiropas vēstnieki Talsos. Jums šī iespēja ir dota, un jūs ar šīm tēmām strādājat daudz brīvāk un ērtāk,» norādīja J. Bogustova un L. Valdmane.
Lai noskaidrotu, vai jauniešu viedoklis ir balstīts zināšanās, viņiem tika dota iespēja izteikties un balsot. Noslēgumā skolēni sadalījās grupās un, saņemot dažādas sadzīviskas lietas, meklēja atbildes uz trim jautājumiem: «Kāda regula, noteikumi ir saistīti ar šo produktu?»; «Kādas diskusijas šī regula, noteikumi var veicināt sabiedrībā?»; «Kā šī regula, noteikumi ietekmē tavu dzīvi?».
Attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu ES ir divi mērķi: aizsargāt cilvēku veselību un patērētāju intereses un veicināt Eiropas vienotā tirgus vienmērīgu darbību. Tādējādi ES nodrošina, ka tiek izveidoti un ievēroti kontroles standarti tādās jomās kā pārtikas un barības produktu higiēna, dzīvnieku un augu veselība un ārējas izcelsmes vielu radītā pārtikas piesārņojuma novēršana. ES reglamentē arī šo pārtikas un barības produktu marķēšanu. Ar ES Ūdens pamatdirektīvu ir izveidots tiesiskais regulējums, lai Eiropas Savienībā aizsargātu un atjaunotu tīra ūdens resursus un nodrošinātu to ilgtspējīgu ilgtermiņa izmantošanu. Tai papildus ir pieņemti specifiskāki tiesību akti, piemēram, Dzeramā ūdens direktīva vai Peldvietu ūdens direktīva, Plūdu direktīva un Jūras stratēģijas pamatdirektīva, kā arī ar to ir saistīti starptautiski nolīgumi.
Līdzīgi tika rastas atbildes
arī uz citiem jautājumiem, piemēram, migrāciju un izglītību. «Kas notiks ar Eiropu kā reģionu 2030. gadā? Tā kļūs par visvecāko reģionu pasaulē. Kuru Talsos iedzīvotāju struktūrā ir vairāk — jauniešu vai gados vecāku cilvēku? Cik pensionāru šobrīd uztur viens strādājošais? Divus, trīs, bet 2030. gadā — divreiz vairāk. Cilvēkiem nāksies strādāt efektīvāk, jo viņi būs atbildīgi par sešiem pensionāriem. Sabiedrība novecojas, fiziski cilvēku skaits paliek mazāks, un mums trūkst darbaspēka roku. Tas ir cieši saistīts ar migrācijas jautājumu un solidaritāti. Latvija veic iemaksas Eiropas Savienībā, un par katru eiro mēs saņemam atpakaļ četrus eiro. Izdevīgi? Protams. Tā ir kohēzija un reģionālā politika. Kā šī nauda rodas? Kurš maksā? Bagātās valstis — Vācija, Francija un citas. Kad runājam par migrāciju, tā ir šīs pašas lietas otra puse. Tā ir visas ES problēma, kas jārisina solidāri,» uzsvēra L. Valdmane un J. Bogustova.