Kad nokūst baltā sniega sega…

Viedokļi

Kad baltā sniega sega atsedz zemi, ir tādi cilvēki, kas puķu dobēs meklē pirmos pavasara asnus — jau saulainākās vietās no zemes tie rāda savus zaļos degunus. Taču ir lietas, kas prieku par pavasara lēno tuvošanos raisa ne visai tīkamu. Tās noteikti ir padziļākas bedres uz ceļa braucamās daļas, kur iespēja saskādēt savu braucamo ir pietiekami liela. Nepatīkams skats ir arī uz cilvēku četrkājaino draugu atstātajiem pierādījumiem citu privātīpašumos un gājēju ietvju tuvumā. Gan par vienu, gan otru jautājumu neapmierinātību izsaka daudzi, bet, ko tu padarīsi: esam tādi, kādi esam. Ja par ceļu slikto stāvokli varam tikai pakratīt pirkstu ceļu uzturētāju virzienā un pie sevis prātuļot, kur aiziet mūsu nodokļos samaksātā nauda, ja par to, ka uz ledaina lauku ceļa nav uzbērta pat smilšu sauja, spējam tikai paburkšķēt, tad par četrkājaino draugu atstāto gan katrs esam atbildīgs. Talsu pilsētā ir vietas, kur uzstādītas speciālas urnas četrkājaino draugu ekskrementu savākšanai, bet, kāpēc joprojām ir tādi, kuri uzskata, ka mīluļa atstātais «vēstījums» citiem ir patīkams un aiz sevis tas nav jāsavāc? Skaidrs, katram sunim pie astes nostāvēt nevar, bet, kad nokūst baltā sniega sega un suņa atstātajā nākas nejauši iekāpt, sajūtas nav patīkamas. Aiz rokas nevienu arī nevar pieķert. Lai to izdarītu, nākas būt inspektoram Capam — novērot, kurš bezatbildīgs suņu saimnieks tā rīkojas un tad, aiz rokas pieķerot, pakaunināt, ka tāda rīcība īsti pareiza nav. Iespējams, tad vēl saņems atbildi, par ko brēka vispār celta. Ko tas līdz, ja deguna priekšā ir atkritumu urna, bet tā netiek izmantota?
Mazliet citāda situācija ir privātmāju rajonos. Tur kastītes, kas paredzētas tādām lietām, uzstādītas reti. Ņem tik līdzi maisiņu un sava četrkājainā drauga padarīto stiep uz mājām! Bet vai to dara? Suns atstāj to, kas atstājams, jo tāda mērķa vadīts viņš arī devies ar savu saimnieku pastaigā, un viss. Lai tad paliekošo vāc tas, kam tas visvairāk traucē. Un to bieži vien dara kaimiņš tuvākam un tālākam kaimiņam, kam ikdienā garāmbraucot vai ejot dod sveicienu. Rodas jautājums — ja ņem suni un nespēj aiz viņa savākt visu, ko tas rada, cik atbildīgs ir saimnieks? Suns tavs, bet kam viņa atstātā kaka?
Līdzīgi bieži vien ir ar šķirošanas atkritumu konteineriem, kas atrodas privātmāju apvidos. Cik redakcijā nav bijušu sūdzību, ka skats uz pārpildītajām tvertnēm un tām apkārt redzamo ir netīkams? Ideja pati par sevi laba — šķirot atkritumus, bet, ja redzi, ka attiecīgā tvertne ir pilna, kāpēc izlietotais ir jānomet turpat zemē? Gan jau doma līdzīga kā suņu bezatbildīgajiem saimniekiem — gan jau kāds savāks. Ne mana teritorija, lai rūpējas tie, kam tā pieder!? Vai tad, pavasarim sākoties, nevēlamies redzēt, ka baltā sniega sega atsedz arī ko jauku, kā pēc garās ziemas zaļāka kļūst zāle, priecāties par zaļajiem pumpuriem koku zaros, nevis skatīties, kur kāju likt, cerot neiekāpt kārtējā atstātajā suņu «mīnā»!