Ceļotājus novadam piesaistīs ar konkrētiem maršrutiem

Talsu novads

Februāra sākumā Rīgā notika starptautiskā Baltijas tūrisma izstāde gadatirgus «Balttour 2019», kur piedalījās arī Talsu novada tūrisma informācijas centrs. Kā novadā tūrismā aizvadīts pagājušais gads un kādi jaunumi gaidāmi šogad, sarunā ar centra vadītāju Līvu Dāvidsoni.
— Pašlaik tūrisma informācijas centrā strādā divi darbinieki. Pašvaldības interneta vietnē www.talsi.lv redzams, ka viena vakance ir brīva? Vai tiekat galā ar pienākumiem?
— Būs arī trešā darbiniece. Pašlaik darba ir ļoti daudz, strādājam arī sestdienās. Pagājušā gada nogalē veidojām jauno informācijas materiālu par tūrisma piedāvājumu novadā. Februāra sākumā piedalījāmies izstādē «Balttour» Rīgā, kas tūrismā ir ļoti svarīgs pasākums, jo tur satiekas informācijas sniedzēji no visas Latvijas, pasaules tūroperatori. Cenšamies ar visu tikt galā. Aktīvi gatavojamies šai tūrisma sezonai. Ziema šeit nav klusais laiks, jo ikdienā cilvēki apmeklē centru. Pie mums ir arī «Biļešuservisa» kase. Tirgojam kino un citas biļetes, arī suvenīrus; cilvēki interesējas par tūrisma piedāvājumiem. Talsu novadā ir arī ziemas piedāvājums, kas saistīts ar distanču slēpošanas trasi, Kamparkalnā piedāvātajām atpūtas iespējām. Ir muzeji, darbnīcas, kas apmeklējami ziemas sezonā. Ceļotāju ziemas mēnešos proporcionāli ir mazāk, viņi vairāk meklē dāvaniņas vai pērk izejošos ceļojumus uz ārvalstīm. Tā mums ir būtiska funkcija, jo Talsos nav nevienas citas aģentūras, kur nopirkt ceļojumus un aviobiļetes.
— Veicot strukturālās izmaiņas pašvaldībā, Talsu tūrisma informācijas centrs pārveidots par kultūras un sporta attīstības nodaļas tūrisma daļu. Vai tas izmainījis jūsu ikdienas darbu, salīdzinot ar laiku, kad bijāt kultūras, tūrisma un sporta centra sastāvā?
— Juridiski kopš pagājušā gada 1. novembra esam jaunizveidotās kultūras un sporta attīstības nodaļas tūrisma informācijas daļa. Šajā nodaļā ir arī sporta un kultūras daļa. Jebkura reorganizācija ietekmē ikdienas darbu, jo ir jāpārorganizējas. Citādāka ir dokumentu aprite, jo tie tagad ir ar izpilddirektora parakstu, arī visi rīkojumi nāk no pašvaldības centrālās administrācijas, jo esam daļa no tās. Tas palēlina dokumentu apriti un iespējas ātrāk saskaņot vajadzīgās lietas, īpaši, kas saistītas ar preču apriti, rēķiniem un citiem dokumentiem. Ikdienas darbs un funkcijas tūrisma centram nav mainījušies.
— Kam šogad pievērsīsiet uzmanību, piesaistot tūristus Talsiem un novadam?
— Mēs kā savu galveno prioritāti šim gadam un ilgtermiņā esam izvirzījuši, ka uzmanību vairāk vērsīsim uz jaunu produktu radīšanu, kas ir ļoti svarīgi, lai piesaistītu tūristus. Ir veicamie darbi, ko mēs paši drīkstam darīt, piemēram, kas attiecas uz infrastruktūru — dabas objektu taku labiekārtojumi, marķēšana un tamlīdzīgas lietas. Mūsdienās ir jācenšas nevis visiem piedāvāt visu, bet konkrētai interešu grupai kaut ko īpašu, kā nav citur, lai piedāvājums būtu atbilstošs mūsdienu ceļotāju vajadzībām.
Tāpat atbalstīsim tūrisma uzņēmējus, lai viņi justu pašvaldības atbalstu, ka mums viņi ir vajadzīgi un tūrisma nozarei novadā svarīgi. Tā, iespējams, mēs varam piesaistīt ne tikai tūristus, bet arī Latvijas iedzīvotājus, kas redzētu, ka Talsu novads un pilsēta ir pievilcīga vieta pastāvīgai dzīvošanai. Protams, galvenā mērķauditorija ir ārzemju tūristi, jo viņi šeit atstāj vislielāko labumu gan vietējā ekonomikā, gan valstij.
— Viena no šādām iespējām novadam sevi reklamēt bija izstāde «Balttour», kas mēneša sākumā notika Rīgā. Ko novads par sevi stāstīja, aicinot interesentus pie mums atbraukt?
— Mums bija lieliska iespēja būt kopā ar visām Kurzemes pilsētām Kurzemes tūrisma asociācijas kopējā stendā. Šogad eksperimentālā kārtā bijām nevis hallē «Apceļo Latviju», bet «Atklāj pasauli», kopā ar visiem lielajiem tūroperatoriem. Iepriekšējos gados esam novērojuši, ka tur ir pietiekami liela cilvēku plūsma, jo tur iegādājas ārzemju ceļojumus. Tas attaisnojās, jo cilvēkiem bija interese visās trīs izstādes dienās. Novads sevi pozicionēja ar jaunu tūrisma piedāvājumu, ko esam apvienojuši zem saukļa «Redzēt un piedzīvot Talsu novadu». Esam apkopojuši jaunus maršrutus un piedāvājumus, kur ir iespējas iepazīt novadu dažādām mērķauditorijām — jauniešiem, senioriem, velobraucējiem, kājāmgājējiem, ģimenēm ar bērniem, ir degustāciju tūre, vairākus maršrutus esam veltījuši Talsu paugurainei.

Cenšamies piesaistīt apmeklētājus un ceļotājus jau ar gataviem maršrutiem, lai ceļotājiem samazinātu plānošanas darbu. Tas ļaus arī mums novērot, kas aktuālāks un vairāk vajadzīgs un kas ceļotājam mūsu novadā šķiet interesants. Atsevišķus maršrutus varam iztulkot arī ārzemju mērķauditorijām. Pārsvarā tie ir vienas dienas maršruti. Tūrisma maršrutos ir arī jauni piedāvājumi, kur ceļotāji var iepazīt mūsu pusē esošos ražotājus un kolekcionārus.
Izstādē Talsu novada vārdu reklamēja arī Ķēniņmeitas no Talsu tautas nama. Tas ir atjaunots piedāvājums, jo Ķēniņmeitu ekskursija pa tautas namu un Radošo sētu pastāvēja jau pirms daždiem gadiem. Radošajā sētā piedāvātas iespējas iepazīt amatnieku darbnīcas un plānota iespēja darboties meistarklasēs, izgatavot suvenīrus. Radošajā sētā darbojas ādas amatnieku darbnīca, radošā telpa «Patrepe» un prievīšu pīšanas darbnīca. Ir arī tautas lietišķās mākslas studija «Dzīpars», kas piedāvā programmu, kur iepazīstina ar senajiem darba rīkiem un stāsta par savu darbību un dažādām rokdarbu tehnikām. Ir iespēja iepazīt arī audēju kopas darbnīcu, kas šosezon īstenos kultūras projektu — baltā galdauta aušanu darbnīcā. Galdautu audīs vairākus mēnešus, iesaistot apmeklētājus un tūristus. Baltā galdauta svētkos maijā to klās Radošajā sētā. Vēlamies Radošo sētu vairāk popularizēt, tāpēc arī Ķēniņmeitas bija ar mums kopā izstādē, aicinot interesentus apmeklēt Talsus, atrodot pērles Talsu novadā. Šīs pērles ir jaukie un unikālie pasākumi: vasaras vidus svinēšana, vīna svētki, koncerts Tiguļkalnā, sporta sacensības un citas aktivitātes.
— Talsi sevi dēvē par deviņu pakalnu pilsētu. Nereti sabiedrībā dzirdams, ka pakalni ir tukši un cilvēkiem tajos nav ko redzēt?
— Viens no jaunajiem maršrutiem ir deviņu pakalnu loks, kas vairāk domāts jauniešu auditorijai, jo viņiem trūkst aktīvas piesaistes. Šajā maršrutā deviņus pakalnus iepazīst ar fotoorientēšanos un dažādiem uzdevumiem. Deviņu pakalnu jautājums ir aktuāls jau vairāk nekā desmit gadu. Ir bijušas daudzas un dažādas plānošanas un ideju ģenerēšanas, bet līdz reāliem darbiem nav tikts. Parasti viss apstājās, jo nav izstrādāts tehniskais plānojums pakalnam, līdz ar to nav iepsējams startēt kādā projektā un tamlīdzīgi. Ceru, ka šis jautājums drīzumā tiks sakārtots līdz tādai stadijai, ka reāli varēs sākt kaut ko īstenot. Mēs no savas puses šogad esam ieplānojuši izstrādāt un uzstādīt norādes pie katra no pakalniem, lai fiziski dabā būtu redzams, kurš tad ir kurš no pakalniem, kāds ir katra nosaukums. Saistībā ar jauno zīmola stratēģiju katram pakalnam ir paredzēta arī piktogramma, un arī šādā veidā var veidot atpazīstamību, pieminot informāciju, kas katram pakalnam ir raksturīga. Pēc iespējas ātrāk ir jāplāno, kā šos pakalnus iedzīvināt ar kādu vizuālu objektu, vides objektu, paredzēt iespēju kaut kur fotogrāfēties un tamlīdzīgi. Tā būtu prioritāte numur viens pilsētai tūrisma jomā. Ar deviņiem pakalniem mēs lepojamies, un tā ir mūsu unikalitāte.
— Atskatoties uz pagājušo gadu, kas bija populārākie apskates objekti Talsos un novadā?
— Pēc uzņēmēju iesūtītās statistikas, populārākie objekti ir Abavas rumba un Laumu dabas parks. Apmeklētājus piesaista arī Sabile kā galamērķis, Talsu pilsēta. Lai gan Talsu pilsētā vienīgā uzskaites sistēma ir, cik cilvēku ienāk Talsu tūrisma informācijas centrā. Nav neviena cita instrumenta, kas mērītu, cik cilvēku Talsus apmeklē. Talsu pilsētā lielu ievērību izpelnījās gleznu maršruts — «Māksla uzzied Talsos», ko veidoja bijusī centra vadītāja Inese Roze un Guna Millersone no Talsu novada muzeja. Tā ir 2017. gadā iesākta ideja, kas pamanīta nacionālā līmenī. Tūrismā svarīgas ir inovācijas, trakas idejas, kas ļauj izcelties uz citu fona un piesaista interesentus. Pagājušās sezonas laikā pievienojām jaunas gleznas Talsu promenādē, kas ir visgleznotākā un atpazīstamākā Talsu vecpilsētas ainava. Piecas no šīm gleznām ir atdzīvinātas 3D formātā. Tas ir tas īpašais, kas cilvēkiem patīk. Noteikti novada stiprās puses ir dabas teritorijas, dabas parki, Abavas senleja, Talsu pauguraine, Engures ezera un Usmas ezera piekraste. Arī degustāciju piedāvājums ir aktuāls, jo tas, kas saistīts ar ēšanu, cilvēkiem ļoti patīk. Ja runa ir par Sabili, tad tur obligāti ir vajadzīgs vīns, ko degustēt. Aktuāls un populārs objekts ir arī Mini zoo rančo Lībagu pagastā, kur dodas ģimenes ar bērniem.
— Minējāt novada stiprās puses tūrisma piedāvājumā, bet vai tūristiem ir interese šeit uzkavēties ilgāk nekā tikai vienu dienu, kas dotu arī papildu līdzekļus tūrisma uzņēmējiem, ēdināšanas jomā iesaistītajiem?
— Mūsu novērojums attiecībā uz Talsu pilsētu — ceļotāji šeit nepaliek. Atbrauc, apskatās, paēd un dodas tālāk vai nu uz Ventspili, vai piekrasti. Talsos nav piesaistes, lai ceļotāji šeit uzkavētos dienu un ilgāk. Par to vajadzētu domāt, piedāvājot dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pašlaik esam tāda kā perifērija galvenajām tūrisma plūsmām. Iespējams, viens no veidiem, kā varētu tūristus piesaistīt ilgāku laiku, ja Talsos būtu kemperu pieslēguma vietas, nodrošinot, piemēram, pieslēgšanās iespēju elektrībai. Tā ir viena no lietām, ko ārzemnieki jautā. Pašlaik viņus sūtām uz kempingiem, kur ir nodrošināta šāda iespēja. Par šīm lietām ir jādomā. Mēs visu nevaram izdomāt paši, nepieciešami arī uzņēmēji, kas nodrošina šo pakalpojumu. Mūsu plāns šogad kopā ar uzņēmējiem, pašvaldības iestādēm, kaimiņu novadiem, kas spēlē ļoti lielu lomu tūrisma plūsmā, ir izstrādāt tūrisma attīstības stratēģiju. Arī šie izstrādātie maršruti ir viens solis tuvāk tam, lai ceļotāju pie mums noturētu ilgāk. Ir vairāki maršruti, kas sākas un beidzas Talsos ar domu, ka ir iespēja pārnakšņot pilsētā. Ja ceļotāju plūsma ir lielāka, arī uzņēmējiem ir interese attīstīt papildu pakalpojumus. Mums ir zināms, ka tuvākajā laikā varētu būt kādas jaunas naktsmītnes pilsētā, par ko tikai priecātos. Domājam arī par citām pilsētām novadā, jo mūsu mērķis ir visa novada tūrisma attīstība. Plānota tikšanās ar Valdemārpils tūrisma uzņēmējiem, lai tur rosinātu ēdināšanas pakalpojumu izveidi un jaunas tūristu piesaistes iespējas.
Prieks, ka šosezon naktmītnes būs pieejamas arī Lielzeltiņa observatorijā. Kad naktī vērotas zvaigznes, uzreiz nav jābrauc mājās, bet var uz vietas pārnakšņot. Lai tūristiem būtu pieejama informācija, plānojam šogad aktīvajā tūrisma sezonā atkal strādāt svētdienās, ko pērn nedarījām.
— No kādām valstīm tūristi apmeklē novadu?
— Pie mums brauc vācieši, igauņi, lietuvieši un krievi. Ārzemnieki sastāda ap desmit procentiem, tāpēc ir būtiski celt šo proporciju, lai ārzemnieku pie mums būtu vairāk. Diemžēl ārzemju plūsmā tik ļoti neesam iekšā. Agrāk piedalījāmies tūrisma izstādē Krievijā, bet tagad to nedarām. Šobrīd tā ir Lietuva, Igaunija un Vācija, kur piedalāmies izstādē. Šogad nepiedalījāmies izstādē Vācijā un Lietuvā, jo diviem darbiniekiem kapacitāte nav tik liela, lai varētu izbraukt uz visām vietām. Parasti piedalāmies vismaz divās vai trijās izstādēs, neskaitot «Balttour». To nedarām vieni paši, jo novadam vienam tas būtu finansiāli grūti. Tāpēc izstādēs piedalāmies kopā ar Kurzemes tūrisma asociāciju un pozicionējam Kurzemi kā galamērķi.
— Kopš pagājušā gada 20. novembra jūs vadāt tūrisma informācijas centru. Kā jūtaties šajā amatā?
— Tas ir daudz grūtāk, nekā sākotnēji biju domājusi. Ir jauni izaicinājumi un atbildība. Pie sevis bieži nodomāju, kā bijusī centra vadītāja Inese Roze konkrētā situācijā rīkotos. Cenšos no viņas mācīties visās ikdienas lietās un jomās, jo viņa bija brīnišķīga vadītāja, apbrīnoju viņu. Neslēpšu, ka darbā izjūtam, ka tik pieredzējis cilvēks pie mums vairs nestrādā. Nesaraujam saites, jo tāds cilvēks kā Inese ir ļoti svarīgs tūrisma nozarei.