Joprojām nav skaidrības par veselības pakalpojumu sadali divos grozos

Veselība

Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas sadala veselības pakalpojumus divos grozos — pilnajā un pamata — ir tikai gadu vecs, un pašlaik arī atlikts līdz šī gada 1. jūlijam, lai arī sākotnēji to bija plānots ieviest no šī gada sākuma. Savukārt jaunās valdības deklarācijā ir mērķis izveidot jaunu modeli. Ko sagaidīt iedzīvotājiem?
Līdz šī gada 30. jūnijam iedzīvotājiem ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas. Proti, viss pieejams tāpat kā līdz šim.
Pagājušajā nedēļā Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja, ka valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošina iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, ir veiksmīgi pieslēgtas visas datubāzes. Šobrīd absolūtam vairākumam iedzīvotāju ir noteikts veselības apdrošināšanas statuss un tas jau ir redzams valsts e-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv (sadaļā «Apdrošināšanas statuss»). NVD gan brīdina, ka šiem datiem vēl ir informatīvs raksturs, jo datubāzē tiek precizēti dati par atsevišķām iedzīvotāju grupām — orgānu donoriem, sociālās aprūpes iestāžu iemītniekiem un cita informācija —, kā arī vienlaikus norit ielādēto datu kvalitātes pārbaude.
«Šobrīd turpinās darbs, lai pilnveidotu valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu. Tuvāko mēnešu laikā tiks piedāvāts risinājums, kā paredzēt automātisku apdrošināšanu ikvienam. Ministrijas darbinieki kopā ar ministri Ilzi Viņķeli šobrīd strādā pie konkrētiem iespējamā risinājuma variantiem, par ko diskusija ar sabiedrību varētu uzsākties šī mēneša laikā.

I. Viņķele uzsver — nav pieļaujams, ka valsts veselības aprūpe šķiro cilvēkus pēc viņu nodokļu nomaksas apmēra. Veselības aprūpes sistēma nedrīkst būt ēnu ekonomikas apkarošanas instruments — tas ir VID, Ekonomikas un Finanšu policijas jautājums,» «Talsu Vēstīm» skaidro Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas preses sekretāre Anna Strapcāne. Tātad no ministres sacītā, un ko viņa paudusi publiski arī citos medijos, nākas secināt, ka visdrīzāk veselības aprūpes finansēšanas likumā tiks veikti grozījumi. Viņasprāt, līdzšinējais sadalījums neesot humāns.
Mediķu viedoklis
Tam, ka esošais likums nav līdz galam atbalstāms, piekrīt arī mūsu puses medicīnas darbinieki. Ģimenes ārste Evija Sporāne, kurai ir prakse Talsu novada Laucienes pagastā, teic, ka pašlaik jautājumus no iedzīvotāju puses par divu grozu sistēmu nesaņemot, tas vairāk novērots aizvadītā gada beigās. Runājot par likumu, kas sadala pakalpojumus divos grozos, ārste teica, ka saprotama un atbalstāma ir ideja par cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, bet mediķiem tas ir ļoti jūtīgs jautājums. Jo, ja cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, kā lai ārsts to atsaka? Turklāt nereti šī palīdzība vajadzīga tieši ne tiem turīgākajiem ļaudīm… «Domāju, ka šo likumu vajadzētu pārskatīt. Diemžēl mūsu valstī tiek daudz kas izdomāts, bet ar ieviešanu dzīvē veicas citādāk. Šaubos, vai šim likumam viss ir kārtīgi, smalki izplānots, jo dzīve rāda pretējo. No mums tiek sagaidīts, lai ieviešam dzīvē reformas, kas brīžiem nav reāli,» pauž E. Sporāne.
Arī Linda Mičule, SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes locekle, galvenā ārste, nefroloģe, Kurzemes nieru aizstājterapijas centra vadītāja, uzskata, ka jautājums par sociālo taisnīgumu ir būtisks, jo ir cilvēki, kuri nemaksā nodokļus. Kā piemēru viņa min ASV, kur cilvēkiem, kuri nav apdrošināti, par medicīnas pakalpojumiem tiek piestādīts pilns rēķins. «Bet, no otras puses — šādā gadījumā ārstam nākas dalīt pacientus, bet ārsta ētika noteic nešķirot slimniekus. Uzskatu, ka vajadzētu sanākt kopā cilvēkiem no Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas, lai izstrādātu jaunu likumu, protams, iesaistot arī ārstus. Mūsu valstī rodas sajūta, ka dzīvojam vienās vienīgās reformās, dažreiz pat nezinot, ko mums nesīs rītdiena,» vērtē L. Mičule.
Ko darīt cilvēkiem, kuri jau bija veikuši iemaksas?
Daudziem, kuri brīvprātīgi bija veikuši iemaksas, lai saņemtu pilnā groza pakalpojumu klāstu, bija nepatīkams pārsteigums, ka šīs sistēmas spēkā stāšanās laiks ir atlikts par pusgadu. Ja iedzīvotājs bija veicis brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu un šobrīd vēlas to atgūt, iedzīvotājam ar iesniegumu jāvēršas NVD. Dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga informē, ka pēc iesnieguma saņemšanas atmaksa tiek veikta mēneša laikā. Šobrīd atmaksa ir veikta ap 20 iedzīvotāju. E. Štālberga arī atklāj, ka patlaban brīvprātīgi iemaksas veikuši 5585 iedzīvotāji, kas sastāda aptuveni 805 tūkstošus eiro. Viņa arī uzsver ka iedzīvotājiem nav jāsteidzas ar iemaksu prasīšanu atpakaļ, jo, tā kā likums stāsies spēkā no 1. jūlija (tomēr nevar paredzēt, vai tas atkal netiks pārlikts — aut.), uz šo laiku iemaksām vienalga jābūt veiktām, ja persona grib saņemt pilnā groza pakalpojumus.

Pilnā groza pakalpojumu klāsts pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no šiem statusiem:
* iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā;
* iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts (bērni; pensionāri, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju; Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u. c.);
* iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.

Pamata groza pakalpojumu klāsts pieejams iedzīvotājiem, kuri no 1. jūlija nebūs apdrošināti:

* Neatliekamā medicīniskā palīdzība (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, slimnīcu uzņemšanas nodaļu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, slimnīcu stacionāros sniegto ārstniecību);
* Ģimenes ārsta sniegtā aprūpe;
* Diagnostiskos izmeklējumus, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu;
* Onkoloģijas profilakse un ārstēšana, infekcijas slimību ārstēšana u. c.