Talsu pamatskolai — 100 gadu

Izglītība

20. janvārī Talsu pamatskolai apritēja simts gadu. Tiekos ar skolas direktori Dinu Bičuli un vairākiem skolotājiem — matemātikas pedagoģi Līviju Riekstiņu, klavierspēles skolotāju Gunitu Pauliņu un mūzikas pasniedzēju Raimondu Felšu —, lai runātu par skolas pagātni, tagadni un nākotni.
Pašlaik skolu apmeklē 230 audzēkņi, kurus māca 38 pedagogi, šeit strādā 11 tehniskie darbinieki.
D. B.: — Esmu aprēķinājusi, ka pašlaik skolā optimāli varētu uzņemt ap 300 bērnu, bet skaits mainās un ir viļņveidīgs, ko ietekmē dzimstības rādītāji.
Mūsu skola desmit gadu garumā piedāvā un strādā ar profesionālās ievirzes mūzikas novirziena mācību programmu. Nereti vecāki uzskata, ka tās ir domātas kā ārpusstundas aktivitātes, pulciņi, bet tā ir profesionāla ievirze mācību stundās. Pie mums strādā profesionāli mūzikas pasniedzēji. Šobrīd no visiem audzēkņiem 184 mācās mūzikas novirzienā, un pieredze rāda — ja pirmajā klasē bērns neizvēlas šo mūzikas novirzienu, tad vēlāk viņš maina domas un tomēr grib apgūt spēlēt kādu instrumentu.
G. P.: — Reizi nedēļā bērnam ir 20 minūtes, kad individuāli apgūst instrumenta spēli. Pieci pedagogi ir no Talsu mūzikas skolas, savukārt no Valdemārpils ir brīnišķīgs vokālais pedagogs.
— Kāpēc bērnam ir vērts apmeklēt šādu skolu, pat ja viņš nevēlas saistīt nākotni ar mūziku?
L. R.: — Jau pirms daudziem gadiem, kad skolai vēl oficiāli nebija šī mūzikas novirziena, novēroju, ka reizēs, kad manis mācītajiem matemātikā notika kontroldarbi un blakus kabinetā skanēja mūzika, bērni bija nosvērtāki un mierīgāki. Dina (Bičule) man aizdeva mūzikas disku, ko turpmāk atskaņoju. Vislabāk nostrādāja gregoriāņu dziedājumi. Klasiskā mūzika veicina domāšanu, smadzeņu darbību, tas ir pārbaudīts un pierādīts. Tajā skaitā palīdz labāk apgūt matemātiku. Protams, ne jau visi šeit tikai spēlē un dzied, ir daudz audzēkņu ar augsti attīstītu intelektu eksaktajās zinībās.
Vecāki ir priecīgi, ka bērnam šajā skolā ir iespējams apgūt mūziku bez maksas, ka nav nekur speciāli jādodas vai jāmaksā. Bet noteikti arī jāuzsver vizuālās mākslas pulciņš gan mazajiem, gan lielajiem. Mums ir arī ļoti aktīva skolēnu pašpārvalde un bibliotēka, piedalāmies lasīšanas veicināšanas programmā. Šķiet, nav tādu pasākumu, kur mūsu skola nepiedalītos! Tur, kur ir darbs, nav nedarbu. Tā kā mūsu bērni pieraduši publiski uzstāties, brīžos, kad priekšā kāds runā vai uzstājas, zālē ir klusums, jo viņi respektē priekšā esošos. Viņi zina, ka paši nejustos labi, ja kāds tajā laikā runātu un traucētu.
G. P.: — Par to ir brīnījušies daudzi mākslinieki, sak’, kā jūs to panākat?
D. B.: — Kas ir būtiski — bērni mīl mūzikas stundas. Pret tām nav nepatikas, kā tas ir daudzviet Latvijā. Esam spējuši ieinteresēt bērnus, jo mums šīs stundas ir ļoti dzīvas.
— Simts gadu ir ilgs laiks. Kā skola šajā laikā ir mainījusies?
D. B.: — Skola visu laiku ir attīstībā uz priekšu. Tā nekad nav rāmi stāvējusi. Mums ir bijuši ļoti labi direktori un spēcīgs vilcējspēks — pedagogi. Viņu profesionalitāte, gribēšana un varēšana skolu šos simts gadus arī vilkusi uz priekšu. Absolventos redzu, ka būs cilvēki, kuri mūsu darbu turpinās.
— Būtiski, manuprāt, spēt iet līdzi laikam un mainīt mācību pieeju, jo paaudzes un līdz ar to viņu uztvere un domāšana mainās.
L. R.: — Protams, mēdz būt dažādas problēmas un izaicinājumi. Nevar jau tikai spēlēties, ir jāveic arī nopietns darbs. Piemēram, matemātikā neviens nav atcēlis uzdevumu risināšanu. Mēs to darām, un bērnu rezultāti un sasniegumi ir ļoti labi. Nereti mūsu audzēkņi pēc skolas absolvēšanas turpina mācības Talsu Valsts ģimnāzijā, kā arī kādā Rīgas skolā, piemēram, Āgenskalna ģimnāzijā.
D. B.: — Protams, esam ļoti elastīgi arī ar tradicionālajām metodēm. Cik varam, izmantojam jaunākās tehnoloģijas. Skolotāji mācās un mainās. Ieviešam daudzveidīgas un aizraujošas mācību metodes, turklāt skolai ir laimējies, ka visapkārt ir daba, zaļa apkārtne. Daudzi pedagogi mācību stundas vada ārpus telpām. Ļoti labi iegājies projekts «Sporto visa klase», un, kā uzskaitījusi un secinājusi skolas medicīnas māsiņa Laura Ralle, mūsu bērni slimo daudz mazāk, jo viņiem nedēļā ir piecas sporta nodarbības (no 2. līdz 5. klasei).
— Jūsu skolai ir ļoti spēcīgas tradīcijas, vai varat minēt dažas no tām?
R. F.: — Ik gadu ir ļoti sirsnīgs Ziemassvētku pasākums, kad 9. klase iestudē lugu. Gadu desmitiem tiek turpināta klašu ansambļu sadziedāšanās, kas ir ievērojams un plašs pasākums. Iesaistāmies «Mammas Dabas» pasākumos, šajā mācību gadā arī esam «Mammas Dabas» vēstniecības skola. No 2016. līdz 2018. gadam aktīvi darbojāmies «Erasmus+» projektā. Pēdējos gados ieviestas orientēšanās sacensības, svinam arī Valentīndienu, dodamies pārgājienos, rīkojam sporta dienas, un kā mūzikas novirziena skolai jau septīto gadu notiks Talsu pamatskolas dziesmu svētki u. c.
D. B.: — Spēcīgās vērtības un tradīcijas, kas ir tikai mums, saglabāsim arī nākotnē. Ļoti augstu cienām iepriekšējos pedagogus, cilvēkus, kuri te strādājuši. Ja cienīsi iepriekšējo cilvēku darbu, veiksmīgi varēsi strādāt arī uz priekšu.
L. R.: — Tas ir mūsu lepnums un posts: kad izaudzinām lieliskus bērnus, viņi aiziet prom… Nezinu, vai gadā ir kāds mēnesis, kad pie mums neatnāktu ciemos kāds bijušais absolvents! Esam ļoti ģimeniska, saliedēta skola. Arī kolektīvā jaunie darbinieki vai nu aiziet prom uzreiz, vai paliek gadu desmitiem. Es, piemēram, savu profesiju izvēlējos, pateicoties skolotājiem Brāķeriem. Viņi ir leģendas. Arī Ināra Pugoviča. Mēs visi turpinām viņu iesākto darbu. Bērni šeit nāk paaudžu paaudzēs, dinastijas! Zinām vecākus, bērnus, mazbērnus. Arī skolēnu rotācija ir ļoti maza. Turklāt no mūsu skolas nāk slaveni mūziķi: Jānis Stībelis, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Rihards Millers un Dāvids Krists Balodis. Turklāt — visi ir mani audzēkņi!
— Nereti nākas dzirdēt, ka skolās ir grūti nokomplektēt pedagogu sastāvu. Kā jums ar to sokas?
D. B.: — Protams, tas nav vienkārši, bet jau laikus, zinot: kāds no skolotājiem dosies prom, meklēju jaunus kadrus. Un, paldies Dievam, tas vienmēr ir izdevies. Kad jauniem skolotājiem vaicāju, kāpēc izvēlējās strādāt tieši mūsu skolā, viņi teic, ka ir dzirdējuši ļoti labas atsauksmes par mūsu kolektīvu. Saņemt šādus vārdus ir milzīgs gandarījums.
— Kāds ir jūsu kolektīva noslēpums?
D. B.: — Domāju, ka viens no iemesliem ir mūsu stiprās tradīcijas. Mākam sadarboties, atbalstot cits citu. Esam ļoti cilvēcīgi un saprotoši. Protams, arī mums gadās kāds pārpratums, bet tad tas notiek profesionālā līmenī, neapvainojot citam citu. Tas, manuprāt, ir lieliski, ka nākam uz darbu ar prieku, jo tas rada ķēdes reakciju līdz bērniem. Audzēkņi zina, ka šeit var vērsties pie jebkura pieaugušā pēc palīdzības un viņi saņems atbalstu.
— Jūs esat salīdzinoši jauns skolotājs, turklāt šīs mācību iestādes absolvents. Kāpēc nolēmāt te atgriezties?
R. F.: — Šī skola ir mīļa, te vienmēr bijusi vēlme iegriezties. Te ir ļoti ģimeniska atmosfēra. Tas arī liek atgriezties. Sākumā, protams, bija dīvaini, jo jāstrādā kopā ar skolotājiem, kas mani mācīja.
— Kādas izmaiņas skolā paredzamas nākotnē?
D. B.: — Skolai ir nepieciešams jauns veidols, uzlabota vide, tomēr iekšienē ar savām tradīcijām, kas mums ir ļoti stipras, nemainīsimies. Nākotnē ceram uz jaunu sporta zāli. Šobrīd ļoti saspiežamies, kā arī izmantojam sporta nama telpas, kas nav pareizi, jo bērniem nepieciešams veltīt papildu stundu, lai aizietu un atnāktu. Tajā laikā viņi varētu apmeklēt kādu fakultatīvo stundu, kur praktiski darboties. Ļoti ceram uz sakārtotiem kabinetiem un vislielākā vēlme ir pēc telpām, kas ir piemērotas instrumentspēles apguvei, jo šajā brīdī tas notiek mācību telpās, un tas mēdz būt apgrūtinoši. Ļoti gribam sakārtot skolas vidi, jo tā šajos gadu desmitos patiešām ir novecojusi. Prieks, ka ir piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kuriem pateicoties tiks sakārtotas vairākas skolas novadā, tajā skaitā daļa finansējuma tiks arī mums. Ceru, ka šajā jautājumā nekas nemainīsies.
Mēs daudz runājam par skolotājiem un bērniem, bet nedrīkst aizmirst, cik nozīmīgu lomu ieņem vecāki. Viņi ir ļoti atsaucīgi skolas idejām, nāk, iesaistās, palīdz un darbojas! Aiz katra bērna stāv vecāki, kuriem saku vislielāko paldies, sākot ar ikdienas rūpēm par saviem bērniem un pamudināšanu iesaistīties un darboties. Bez viņiem tas nebūtu iespējams, vecāki šeit ir fantastiski!

IZ VĒSTURES
1919. gadā sāka darboties pirmā valsts skola Talsos — Talsu pilsētas pamatskola, kurā ieguva sešu klašu izglītību. Skola atradās Skolas, tagad Justīna Grota, ielā (Talsu Kristīgās vidusskolas telpās). Līdz tam izglītību Talsos bērni ieguva privātskolās par maksu. Skolas telpas bija īrētas un, pieaugot skolēnu skaitam, kļuva neērtas, tādēļ ar Talsu pilsētas valdes un iedzīvotāju atbalstu tika celta jauna (pašreizējā) skolas ēka. 1926. gada 3. oktobrī notika jaunā skolas nama iesvētīšana. 1927. gadā skolu apmeklēja kultūras un izglītības ministrs, Tautas dzejnieks Rainis, un viņš skolas priekšā iestādīja liepu. Jaunajā skolas ēkā mācījās 295 skolēni, kas sadalīti deviņos klašu komplektos.
Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka