Pircējs ir vislabākais inspektors

Lauksaimniecība

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja vietniece Eliko Bērziņa sarunā atklāj, ka gadu no gada pārtikas produktu kvalitāte uzlabojas un pircējs esot vislabākais inspektors, kurš pasaka, vai prece ir kvalitatīva un pieprasījums pēc tās būs arī turpmāk.
— Kāda kopumā ir pārtikas produktu kvalitāte veikalos, tirgū un dažādos organizētajos tirdziņos mūsu četros novados?
— Patlaban nav nekā tāda, par ko vajadzētu īpaši uztraukties. Pamati tam ir sen ielikti, jo pārtikas produktu kontrole gan tirdzniecības vietās, gan ražotnēs notiek regulāri. Tā ir gadiem izstrādāta prakse, jo dienestam uzraudzības jomā ir liela pieredze. Arī pārtikas ražošanā un tirdzniecībā strādā cilvēki, kuriem ir pieredze. Viņi zina, ko ražo, kādas prasības jāievēro, lai produkts būtu atbilstošs. Zem mūsu kontroles ir arī mājražotāji. Daudzi, pirms kaut ko uzsāk ražot, interesējas, kādas prasības jāievēro. Arī pircējs mūsdienās ir daudz zinošāks, jo pieejamās informācijas apjoms ir pietiekami liels.
— Vai Talsu tirgū un tirdziņos produktu kvalitātē un uzglabāšanā konstatējat problēmas?
— Ja runājam par Talsu tirgu kā konkrētu vienību, apstākļi tur nav īsti labi. Vispirms kā struktūra tirgus ir morāli, fiziski novecojusi. Ja tirgu redzam kā vietu, lai tas būtu pievilcīgs pārdevējam, pircējam, tam ir jābūt pilnīgi citā strukturālā veidolā. Būtu vajadzīgs mazs, efektīvs un patīkams strādājošs tirgus. Ja runājam par pārtikas tirdzniecību, protams, ir prasības, kas pašreizējā brīdī pilnvērtīgi nav nodrošinātas, lai viss tur notiekošais būtu higiēniski, kvalitatīvi un patīkami pircējam. Tā ir problēma gadiem. Esam rakstījuši brīdinājumus, bet situācija nav mainījusies. Piemēram, tirgū svaigu gaļu sadalīt vairs nevar. Tirgus administrācija nerisināja jautājumu, lai sakārtotu telpas un to varētu darīt, bet samazināja iespējas, ka to tur vairs darīt nevar.
Mazajos un svētku tirdziņos pārtikas produktu kvalitāte un uzglabāšana kopumā vērtējama kā laba. Arī šeit redzams, ka tirgū paliek tie stabilākie, kas vēlas strādāt un saprot, ka nevar kaut ko tikai tirgot. To šodien pircējs nepieļauj. Mums varbūt tik ļoti nav jānopūlas kā pirms pieciem, septiņiem gadiem, jo tagad pircēja un pārdevēja attiecības ir citādākas. Pārdevējs saprot, ka precei ir jābūt kvalitatīvai, garšīgai un drošai, lai pircējs pie viņa vēlreiz atgrieztos. Savukārt pircējs ir diezgan prasīgs pret produkta garšas īpašībām, izskatu un kvalitāti. Patērētājs ir vislabākais inspektors. Tas nenozīmē, ka neveicam kontroles, jo tās notiek nepārtraukti, gan produkcijas ražošanā, gan tirdzniecībā. Tur iesaistītie ir pieraduši, ka kontroles notiek. Cenšamies savu darbu balstīt uz sadarbību, jo ir lietas, ko nepieciešams sakārtot, un tām ir jābūt. Cilvēki to pieņem un saprot, ka tas viss ir izdarāms. Arī jaunie, kas vēlas uzsākt kaut ko ražot, nāk un interesējas, kādas prasības ievērojamas, par ko arī viņiem stāstām.
— Kādus pārkāpumus inspektori visbiežāk konstatē pārtikas produktu tirdzniecības vietās?
— Tie saistīti ar derīguma termiņiem, neatbilstībām marķējumos. Piemēram, marķējumā nepareizi norādīts pārtikas produktu sastāvs, nenorāda vai norāda nepilnīgi kādu būtisku produkta sastāvdaļu, nenorāda kādas specifiskās norādes, piemēram, ka produkts nav lietojams līdz noteiktam vecumam. Tāpat ir ar ārstniecisko īpašību piedēvēšanu pārtikas produktiem, piemēram, solot, ka produkts uzlabos sirdsdarbību, vai palaižot tirgū zivju konservus, kas it kā satur omega taukskābes. Lai to varētu uzrakstīt, ir jābūt speciāliem pētījumiem, atļaujām. Tēja arī ir pārtikas produkts, bet, lai uz tām uzrakstītu, ka tām ir ārstnieciskas īpašības, jāievēro noteikta procedūra. Tāpat neatbilstības konstatē brīžos, kad produkts ir izņemts no vakuuma iepakojuma un tam nav norādīts, cik ilgā laikā jāizlieto.
Vasarā visizplatītākie pārkāpumi ir aizsardzība pret piesārņojumu un uzglabāšanas temperatūras neievērošana. Pieklibo arī izcelsmes dokumenti.
Nelielu apjomu pārtikas produktu regulāri izņemam. Visvairāk tirgotāji grēko ar produktiem, kuriem ir garš realizācijas termiņš — stiklenes, garšvielas…
Pēdējos gados novērojam tendenci, ka piegādes veikaliem vairs nav tik lielas, jo zināms aptuvenais patērētāju loks un cik daudz produkcijas tiem izdosies notirgot. Lielu pārtikas produktu izņemšanas gadījumu pēdējo divu gadu laikā nav bijuši.
— Kāda veikalos ir augļu un dārzeņu kvalitāte?
— Lai augļi un dārzeņi atbilstu vajadzīgajai kvalitātei, tiem jābūt skaistiem, kvalitatīviem, bez jebkādiem bojājumiem. Katru reizi, kad inspektori iet uz tirdzniecības vietām, tie izvērtē, kas redzams vitrīnās. Inspektori izvēlas augļus vai dārzeņus, kuriem redz kādas neatbilstības. Tad, kad veicam novērtēšanu, pārdevējam ir pienākums visu pāršķirot, ja to kvalitāte nav atbilstoša. Pārdošanā nevar būt augļi un dārzeņi, kuriem ir acīmredzami bojājumi: pelējums, iepuvumi, netīrumi.
— Pārtikas produktus cilvēkiem piedāvā iegādāties arī no automašīnu bagāžniekiem. Vai to drīkst darīt?
— Jebkurš mazais ražotājs savam patērētājam var piegādāt savu produktu ar savu autotransportu, bet produkta uzglabāšanas apstākļiem un temperatūrai ir jābūt atbilstošai. Visa atbildība gulstas uz ražotāju un pircēju, kuram ir visas iespējas izvēlēties pirkt vai nepirkt attiecīgo produktu.
— Vai iedzīvotāji pārvaldei sūdzas par pārtikas produktu kvalitāti?
— Pārvalde saņem dažādas sūdzības. Dažās no tām redzams, ka nav izveidojusies komunikācija starp pārdevēju un pircēju. Katru sūdzību pārbaudām, vai tā ir pamatota vai nav, lai cilvēkam sniegtu atbildi. Ja paanalizē, bieži vien tur nav nekas tāds, kur inspektoram vajadzētu iejaukties. Piemēram, mums bija gadījums, kad cilvēks vērsās pārvaldē, jo bija iegādājies zilos kartupeļus. Tos ar visu mizu izvārot, kartupeļu mīkstums bija zili violets. Tas radījis neizpratni. Lai gan patiesībā tā bijusi zilo kartupeļu šķirne ’Blue Cango’, kur bumbuļiem mīkstums ir šādā krāsā. Taču par šo gadījumu cilvēks ar neizpratni vērsās pie mums.