Jaunus datus par kūtsmēslu krātuvēm iegūs 2020. gadā

Lauksaimniecība

Vai un kad lopkopības saimniecībās nepieciešamas kūtsmēslu krātuves, atbildes uz «Talsu Vēstu» uzdotajiem jautājumiem sagatavojušas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa un šī departamenta lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ieva Braņicka.
— No kura brīža kūtsmēslu krātuves esamība saimniecībā ir obligāta prasība?
— Kūtsmēslu krātuve atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 829 «Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs» jau pašlaik ir obligāta prasība dzīvnieku novietnei, kurā atrodas vairāk par desmit dzīvnieku vienībām (dzīvnieku vienība — nosacīts dzīvnieks, kas gadā ar kūtsmēsliem saražo 100 kilogramu slāpekļa), un īpaši jutīgajā teritorijā dzīvnieku novietnei, kurā atrodas vairāk par piecām dzīvnieku vienībām.
Ja dzīvnieku novietnē atrodas mazāk par desmit dzīvnieku vienību vai mazāk par piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgajā teritorijā, tad atbilstoši jau minēto noteikumu prasībām kūtsmēslus var uzglabāt pie dzīvnieku novietnes līdz to tālākai izmantošanai. Šādā gadījumā ievēro minēto noteikumu prasības kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatnes ierīkošanai. Virca ir jāuzkrāj speciāli aprīkotā tvertnē.
— Kas noteic, ka Latvijā ir jābūt kūtsmēslu krātuvēm?
— Prasības kūtsmēslu krātuvēm ir noteiktas jau minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 829, iekļaujot tajos tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.
— Vai kūtsmēslu krātuves nepieciešamas arī saimniecībās, kurās audzē gaļas liellopus, aitas, kazas. Ja, jā, kādam ir jābūt dzīvnieku skaitam?
— Ja pakaišu kūtsmēslus uzglabā dziļajā kūtī, tad kūtsmēslu krātuve nav nepieciešama. Ārpus dzīvnieku novietnes dziļajā kūtī uzkrātos kūtsmēslus, ja nodrošina sausnas saturu vismaz 45 procenti, uzglabā ne ilgāk kā 24 mēnešus.
Kūtsmēslu krātuve nav nepieciešama arī dzīvnieku novietnē, kurā gaļas liellopi, aitas un savvaļas sugas dzīvnieki, kas paredzēti produkcijas ieguvei, pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežotā vidē.
— Cik procentos saimniecību Latvijā pašlaik ir izbūvētas kūtsmēslu krātuves?
— Pēdējie oficiālie dati ir pieejami tikai par 2010. gadu, kad Centrālā statistikas pārvalde veica lauku saimniecību struktūras apsekojumu, kas parādīja, ka 74 procentos saimniecību ir izbūvētas kūtsmēslu vai vircas krātuves. Par kūtsmēslu krātuvju nodrošinājumu ir veikti arī apsekojumi atsevišķu projektu ietvaros, kur tika konstatēts, ka īpaši jutīgajā teritorijā 87 procenti no lauksaimniecības dzīvniekiem ir nodrošināti ar kūtsmēslu krātuvēm. Jauni dati par saimniecību nodrošinājumu ar kūtsmēslu krātuvēm tiks iegūti 2020. gadā.
— Ar ko saimniecībām jārēķinās, ja mēslu krātuves nebūs izbūvētas?
— Prasību ievērošanu par kūtsmēslu savākšanu un uzglabāšanu kontrolē Valsts vides dienests. Svarīgi, ka kūtsmēsli tiek uzglabāti un izmantoti, nekaitējot apkārtējai videi. Jāuzsver, ka atbilstoši jau minēto noteikumu prasībām pakaišu kūtsmēslu atbilstoša uzglabāšana nozīmē ne tikai betonētas kūtsmēslu krātuves izbūvi, bet tas var būt arī betonēts laukums vai speciāli ierīkots laukums ar šķidruma necaurlaidīgu pamatni. Šādam kūtsmēslu uzglabāšanas risinājumam nav nepieciešamas tik lielas investīcijas kā betonētas kūtsmēslu krātuves variantā.
Kopš 2004. gada dzīvnieku novietņu īpašniekiem ir bijis pieejams finansiāls atbalsts gan no valsts, gan no Eiropas Savienības. Ņemot vērā to, ka MK noteikumos Nr. 829 tika noteikts pārejas periods līdz 2017. gada 31. decembrim, kad kūtsmēslu krātuvēm bija jābūt izbūvētām, tad kopš šī gada finansiāls atbalsts no Lauku attīstības programmas 2014.—2020. gadam krātuvju būvniecībai vairs nav pieejams un netiek paredzēts arī nākamajā Kopējās lauksaimniecības politikas finanšu plānošanas periodā.