Apstiprināts šī gada Talsu novada pašvaldības budžets

Talsu novads

Ceturtdien, 31. janvārī, Talsu novada domes deputāti apstiprināja šī gada pašvaldības pamata un speciālo budžetu. Pamata budžets šogad sastāda 36 191 807 eiro, speciālais budžets — 1 899 923 eiro. Budžeta apjoms ik gadu palielinās, bet vai iedzīvotāji izjūt, ka novads ievērojami attīstītos? Lielāko daļu no kopējā novada maciņa aizvien turpina izlietot izglītības un sociālajai jomai. Un iedzīvotāju skaits tikmēr nemitīgi sarūk…
Jāpiebilst, ka šī gada budžetā, visdrīzāk, būs nepieciešams veikt kādus grozījumus, jo jāņem vērā, ka valsts budžets vēl nav apstiprināts.
Ieņēmumi
Salīdzināšanai: 2016. gadā novada budžeta apjoms bija 29 312 424 eiro, un ik gadu tas palielinājies, līdz šogad ir jau par 6 879 383 eiro lielāks nekā pirms trīs gadiem. Diemžēl tas palielinās ne jau tikai no pozitīviem rādījumiem. Šo gadu laikā, piemēram, pieaudzis finansējums no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF), proti, esam tā saukto nabadzīgo pašvaldību sarakstā, kurām savu naudu iedod turīgākas pašvaldības. Tāpat palielinās finansējums no valsts budžeta izglītības jomai un, salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, palielinājušies arī ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), tomēr tie ir ļoti svārstīgi.
Kā ierasts, lielāko daļu budžeta veido IIN, kaut gan šogad tas ir par 2,64% mazāks nekā pērn. Proti, IIN kopējo budžetu piepilda 53% jeb 14 650 961 eiro apmērā. Kā negatīvs rādītājs vērtējams arī tas, ka Talsu novada pašvaldība šogad saņēmusi par 25,5% lielāku naudas summu no PFIF nekā pērn. Šogad no PFIF budžeta novada maciņš tiek piepildīts ar 6 346 081 eiro, kas ir 23% no kopējā novada budžeta. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa par zemi īpatsvars budžeta ieņēmumu daļā ir 4% jeb 1 186 268 eiro. Ieņēmumi no valsts budžeta plānoti 4 573 626 eiro apmērā (izglītībai), atskaitot dotāciju no PFIF. 1 575 000 eiro plānots ieņemt no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Tāpat ieņēmumi, kā ierasts, plānoti arī no citām pašvaldībām, azartspēļu nodoklis, nenodokļa ieņēmumi u. c. Naudas līdzekļu atlikums gada beigās plānots 36 191 807 eiro apmērā.
Būtisks izdevumu pieaugums izglītībai un sociālajai jomai
Ik gadu palielinās izdevumi izglītības jomai. Ja 2017. gadā tai tika atvēlēti 11 848 514 eiro, šogad tie ir jau 13 590 841 eiro jeb 32% no kopējā budžeta. Te gan jāņem vērā, ka 98 000 eiro papildu atvēlēti izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai, arī pārvalžu vadītāji daļu no pārvaldes finansējuma novirzījuši tieši šīs jomas vajadzību apmierināšanai. Tomēr procentuāli tā vienalga ir ļoti liela pīrāga daļa, par ko lika aizdomāties arī deputāts Edmunds Demiters: «Šī summa tikai turpina augt, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits samazinās. Tas nevarēs tā turpināties, jo mēs nenoturēsim un nepiesaistīsim iedzīvotājus tikai ar izmaksām izglītībai. Noteikti sagaidām no mūsu skolām kvalitātes latiņas celšanu, jo, ja paskatāmies uz mūsu skolu vietām reitingu tabulās, tās, ja nekļūdos, nav pat Top 40. Ja runājam par kopējo budžetu, tas pieaug, diemžēl tas nav panākts uz IIN rēķina, bet gan PFIF. Nauda ir nauda, un izmantosim, kas mums šobrīd ir, bet turpmāk jādomā daudz rūpīgāk, kā šo budžetu sadalām.»
Nemitīgi, ik gadu izdevumi palielinās arī sociālās aizsardzības jomai. Ja 2017. gadā tie bija 2 988 307 eiro, šogad — 4 047 389 eiro, kas ir ļoti būtisks kāpums. No tā sociālo pabalstu izmaksai paredzēti 731 529 eiro, kas pērn bija 703 460 eiro un 2015. gadā — 668 101 eiro, tātad izmaksāto pabalstu apmēram ir tendence palielināties.

Iedzīvotāju skaits samazinās, pārvaldes izdevumi — pieaug
9% no novada maciņa tiek iztērēti pārvaldes izdevumiem (2015. gadā tie bija 8%). Un summas nemitīgi palielinās (protams, jāņem vērā, ka gadu laikā valstī palielinājies minimālās algas apmērs un darbiniekiem pakāpeniski paaugstina algas). Ja 2015. gadā pārvaldes izdevumiem tika izlietoti 2 339 642 eiro, tad šogad tas ir jau 2 585 661 eiro.
Tomēr rodas jautājums — ja pēdējo gadu laikā novads zaudējis vairākus tūkstošus iedzīvotāju (skatīt diagrammu), vai pārvaldei nevajadzētu optimizēt izdevumus un samazināt štatu vietas? Uz neadekvātiem pašvaldību izdevumiem Kurzemes medijiem šī gada janvāra vidū norādīja arī Valsts kontroles pārstāvji. Viņi kā piemēru minēja kādu pašvaldību, kurai veikta revīzija, kā rezultātā tai ieteikts visa novada teritorijā centralizēt grāmatvedību. Tas ņemts vērā, un rezultātā pašvaldība ik gadu ietaupa vairākus desmitus tūkstošus eiro. «Talsu Vēstis» neoficiālās sarunās ar Talsu novada pagastu pārvaldniekiem runājušas par to, ka pārvaldes savas funkcijas varētu veikt ar mazāku darbinieku skaitu. Kad Talsu novada pašvaldība plāno pārskatīt un optimizēt pārvalžu darbu? Par šo tēmu «Talsu Vēstis» gatavos plašāku apskatu, ko varēsiet lasīt kādā no izdevuma numuriem.
Līdzekļi vides apsaimniekošanai un uzlabošanai
Vides aizsardzības un pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas budžets šogad ieplānots 8 217 212 eiro apmērā. Šajā sadaļā: būvprojektu izstrādei projektu sagatavošanai atvēlēti 572 144 eiro; darba algas fonda palielināšanai vidēji 4% apmērā (350 000 eiro), kas tiks sadalīts pa iestādēm un struktūrvienībām; jaunu automašīnu līzinga maksājumiem 23 000 eiro; publisko ēku apsekošanai un inventarizācijas lietu izgatavošanai 32 662 u. c. Interesanti, kabinetiem pašvaldības centrālās administrācijas ēkā Kareivju ielā 7 remontiem atvēlēti 10 000 eiro, kamēr pašvaldības īres dzīvokļu remontiem tikai 4000 eiro, kas ir ļoti maz, ņemot vērā, cik sliktā stāvoklī atrodas šie dzīvokļi.
Te arī iekļauts finansējums pilsētu un pagastu pārvalžu iniciatīvām. Šeit dažas no tām: afišu dēļu atjaunošanai Talsu pilsētā — 10 000 eiro; videokameru uzstādīšanai atkritumu šķirošanas laukumos Talsos — 4042 eiro; dalībai 2019. gada rallija pasākumā —36 000 eiro; gājēju celiņa atjaunošanai Pastendē starp daudzdzīvokļu mājām —20 225 eiro; Strazdes muižas parka celiņa izbūvei — 9530 eiro; Tiņģeres pils fasādes atjaunošana — 7814 eiro; Virbu pagasta ģimenes ārsta prakses telpu remontam — 15 340 eiro; Valdgales pagasta pārvaldei autoceļa «Ozoli—Kukuri» remontdarbiem — 18 136 eiro; Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldei videokameru uzstādīšanai — 4123 eiro un mazlietota kravas auto iegādei — 7000 eiro u. c.
Iniciatīvas attīstībai, jaunumi
No augstāk minētajiem līdzekļiem 572 144 eiro apmērā, kas paredzēti būvprojektu izstrādei projektu sagatavošanai, ieplānoti vairāki darbi. Šeit daži no tiem: būvprojekta izstrādei projektam «Talsu tirgus pārbūve» — 70 000 eiro; projekta «Sporta infrastruktūras attīstība Talsos» īstenošanai — 100 000 eiro; būvprojektu izstrādei projektam «Skolu infrastruktūras uzlabošana» — 50 000 eiro; Līdaku, Raudu, Asaru un Līņu ielas (Talsos) izbūvei —50 000 eiro; skeitparka izveidei — 30 000 eiro; Talsu Galvenās bibliotēkas apkārtnes labiekārtošanas projekta izstrādei, inženierkomunikāciju izbūvei — 32 000 eiro; deinstitucionalizācijas projekta īstenošanai — 50 000 eiro; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas izveidei — 40 000 eiro; projekta «Aktīvās atpūtas teritorijas attīstība Kareivju ielā 18, Ezera ielā 4, Vilkmuižas ezera apkārtnē (veloparks, skeitparks u. c.)» koncepcijas izstrādei, projektēšanai — 50 000 eiro u. c.
Un šogad paredzēts turpināt iesāktās iniciatīvas. Ieplānots finansējums biedrību īstenotiem projektiem (30 000 eiro), līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošanai (24 000 eiro), vecpilsētas ēku restaurācijai (30 000 eiro), kanalizācijas sistēmas pieslēgumiem (20 000 eiro), energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās (10 000 eiro), uzņēmējdarbības veicināšanas konkursam «Dari Talsu novadam» (15 000 eiro), kultūras un tūrisma projektiem (8606 eiro) un kultūrvēsturisko vērtību inventarizācijai (29 588 eiro). Savukārt pašvaldības rezerves fondā finansējums noteikts 150 000 eiro apmērā.
Pirmo reizi pašvaldība arī novirzījusi papildu finansējumu pansionātam «Lauciene» (97 000 eiro), par to pārbūvējot vannas istabas, sakārtojot sanitāros mezglus klientu istabās un ventilācijas sistēmu, nodrošinot ugunsdrošības prasību ievērošanu un iegādājoties profesionālo veļas mazgājamo mašīnu un specializēto transportu līzingā.
Kā jaunums arī veselības apdrošināšana no pašvaldības budžeta finansētajiem sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesas darbiniekiem un pašvaldības policijas darbiniekiem.
Kredītu pamatsummas atmaksai tiks novirzīti 1 707 707 eiro.
Veselība, sports un kultūra
Atpūtas, kultūras un sporta jomā paredzēti 3 919 913 eiro jeb 14% no kopējā budžeta. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, finansējums palielinājies par 295 124 eiro. Dažas no lietām, kam paredzēti līdzekļi: kultūras iestāžu uzturēšanai plānoti izdevumi 1 812 976 eiro; novadā darbojas 24 bibliotēkas, kuru darbības nodrošināšanai paredzēti 815 054 eiro; sporta pasākumiem novadā — 792 578 eiro. Tāpat tiks turpināti tradicionāli pasākumi kā, piemēram, «Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā» (25 000 eiro), Sabiles Vīna svētki (14 910 eiro), Talsu pilsētas svētki (50 000 eiro), Laidzes Mazie opermūzikas svētki (5000 eiro) u. c. Piešķirts finansējums arī vairāku kultūras namu daļējiem remontdarbiem vai darbības uzlabošanai, piemēram, Lubē, Laucienē, Stendē, Vandzenē, Talsos u. c.
Savukārt veselības pasākumu izdevumiem plānots izlietot 58 653 eiro jeb 0,2% no kopējā budžeta. Šajā sadaļā plānota dotācija SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiālei 35 000 eiro apmērā un finansējums Ķūļciema feldšeru punkta remontam 13 597 eiro.
Speciālais budžets
Speciālais budžets (1 899 923 eiro) paredz, ka kopējie šī gada autoceļu, ielu fonda izdevumi plānoti 1 297 737 eiro apmērā, savukārt dabas resursu nodoklis — 602 186 eiro —, ko paredzēts izlietot kapu atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem. Jaunums: autoceļu fondā ieplānots finansējums vides pieejamības nodrošināšanai personām ar īpašām vajadzībām 15 000 eiro apmērā.
Par pamata un speciālo budžetu visi deputāti balsoja «par», izņemot partijas «Mēs — Talsiem un novadam» deputāti Ilva Norenberga, Edgars Zelderis un Lauris Pīlēģis, kuri balsoja «atturas».
Jādomā, kā attīstīt novadu un kļūt konkurētspējīgiem
Domes deputātu vidū pirms budžeta apstiprināšanas nebija jaušams izteikts pozitīvisms, vairāki norādīja, ka prieks par to, ka budžets ir sabalansēts un novadā iespējams nodrošināt pamatfunkcijas. Tajā pašā laikā deputāts Gundars Sebris vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams domāt, kā turpmāk attīstīt novadu un kļūt konkurētspējīgiem. «Šajā budžetā ir cipari, kas vieš gan bažas, gan cerības. Viens no cipariem, kas vieš bažas, ir IIN, kas katru gadu turpina samazināties. Bet cipars, kas to visu it kā kompensē, PFIF, turpina palielināties. Tas nozīmē, ka it kā dzīvojam labi un it kā viss ir kārtībā, bet pārējie (citas pašvaldības), kas šīs dotācijas nodrošina, attīstās daudz straujāk. Un tas ir tas, par ko mums vajadzētu domāt. Ir jādomā, kā attīstīt Talsu novadu, kā kļūt konkurētspējīgiem Kurzemē un Latvijā. Priecē, ka atrodam līdzekļus projektu izstrādei un līdzfinansēšanai, šogad tas ir aptuveni pusmiljons eiro. Tas nozīmē, ka mums ir idejas, tomēr ik pa brīdim vajag paskatīties, vai esam izpildījuši visus mājasdarbus, jo bieži vien ar minimāliem līdzekļiem varam sasniegt ievērojamu rezultātu. Kā piemēru var minēt kinoteātri «Auseklis», kas ir būtiski atdzīvojies. Pašlaik esam ceļā uz to, lai izveidotu multifunkcionālu sporta kompleksu, kas noteikti ir nepieciešams, bet tajā pašā laikā aizmirstam, ka mums ir Talsu pauguraine, kur ir ļoti laba slēpošanas trase. Mums vajag pavisam minimālus ieguldījumus, lai šī trase kļūtu populāra visā Kurzemē. Mans priekšlikums ir vienmēr domāt par lieliem projektiem, neaizmirstot par lielu lietu sasniegšanu un nelieliem ieguldījumiem,» mudināja G. Sebris.
Arī Talsu novada domes komiteju vadītāji izteica viedokli par darbu pie budžeta izstrādes un galarezultātu. Tabita Kalniņa sprieda, ka finansējums izglītības, kultūras un sporta nozarē ir sabalansēts un uz attīstību vērsts. Ģirts Kalnbirze vērtēja, ka ar budžeta ieņēmumiem var nodrošināt pamata funkcijas un papildu tam, kaut nedaudz, bet ir arī līdzekļi attīstībai. Savukārt Inga Gluzda visupirms pateicās iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem, kuriem pateicoties iespējams sastādīt budžetu. «Zinām, ka vēlmju un nepieciešamību vienmēr ir vairāk par reālām iespējām, bet, neraugoties uz to, esam spējuši ļoti veiksmīgi sabalansēt sociālās aizsardzības, izglītības, kultūras un sporta un tautsaimniecības jomas vajadzības. Mēs esam daudz un ilgi diskutējuši par budžeta projektu, esam spējuši bez aizvainojumiem nonākt pie saprātīgākā budžeta sadalījuma,» sprieda I. Gluzda.
Savukārt opozicionāri no partijas «Mēs — Talsiem un novadam» sacīja, ka, viņuprāt, budžets varēja būt sastādīts labāk. Deputāte Ilva Norenberga vērsa uzmanību, ka pēdējā laika pozitīvā tendence ir tā, ka novadā palielinās jaunāko iedzīvotāju (0—7 gadi) skaits, tāpēc nepieciešams vairāk veltīt uzmanību, lai varētu apmierināt tieši viņu un jauno māmiņu vajadzības, pieminot, piemēram, pieejamību ar bērnu ratiņiem un bērnu rotaļa laukuma un bērnudārzu stāvokli.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols pozitīvi vērtēja to, ka neviens deputāts nav pret šo budžetu. «Nezinu, kādam laikmetam būtu jāpienāk, lai budžets būtu ideāls. Esam atraduši iespēju palielināt pieejamo finansējumu izglītības, kultūras un sporta un sociālās aizsardzības jomai. Esam spējuši veidot budžetu, domājot par to, kas mūsu novadniekiem ir svarīgi,» sacīja D. Karols.