Talsu desmitā pakalna meklējumos

Kultūra

Ceturtdienas pievakarē Talsu tautas nama Radošajā sētā par godu Talsu pilsētas vārda dienai, spītējot aukstumam un strauji mainīgajiem laika apstākļiem, pulcējās dažāda vecuma talsenieki un pilsētas viesi, lai dotos Talsu tautas nama un Talsu tūrisma informācijas centra rīkotajā pārgājienā «Mīti un patiesība par Talsu desmito pakalnu».
Pārgājiena sākumā Talsu tautas nama vadītāja Dace Obodovska cēla gaismā leģendu par to, kā Talsi ieguvuši vārdu: «Leģenda stāsta par ķēniņu Lamekinu un viņa trīs dēliem: Telsi, Tāsi un Talsi. Talsis bijis strādīgākais un čaklākais no visiem trim ķēniņdēliem, tāpēc, kad pienācis laiks pilsētai dot nosaukumu, pilsētnieki atcerējušies šo leģendu un nodēvējuši pilsētiņu strādīgākā ķēniņdēla vārdā — Talsi.»
Savukārt Talsu tūrisma informācijas centra vadītāja Līva Dāvidsone sanākušajiem uzdeva dažādus āķīgus jautājumus par pilsētu, uz kuriem atbildot varēja iegūt arī mazas pārsteiguma balviņas.

Daži no jautājumiem pārgājiena dalībniekiem nemaz nebija tik viegli atbildami, piemēram, vai Talsos kādreiz atradusies Vilkpiena iela, vai Talsu saulīte ir seno kuršu simbols un vai Talsi ir vienīgā pilsēta, kura var lepoties ar vienīgo apkurināmo pilskalnu Latvijā.
Kad uz visiem āķīgajiem jautājumiem bija atbildēts, pārgājiena dalībnieki devās ceļā, kā jau īstā ekspedīcijā līdzi ņemot arī Talsu pilsētas karogu.
Dodoties pa Talsu ezera promenādi,
garām avotiņam pa Ūdens ielu, kas ir viena no Talsu vecākajām ielām, pārgājiena dalībnieki sasniedza pirmo pieturvietu — mākslas galeriju «Art», kur visus sagaidīja māksliniece un galerijas īpašniece Elita Blumbaha.
«Šī ēka pārdzīvojusi daudz ko,» sacīja E. Blumbaha. Viņa pastāstīja, ka ēka, kurā šobrīd radoši darbojas gan Elita, gan viņas māsa Jana Dziemidova un notiek dažādas radošas nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, agrāk piederējusi Johanam Jānim Bekeram, kurš tajā atvēris rakstāmlietu veikalu.
«Lai gan pats zemes gabaliņš, ko savulaik īpašumā ieguvis J. J. Bekers, nav lielāks par pašu ēku, viņš apņēmies uz šī mazā zemes gabaliņa sev uzbūvēt pili. Varbūt tieši tādēļ ēkai ir tāda neparasta forma un izskats, kas patiešām atgādina pili ar savu tornīti,» stāstīja E. Blumbaha.
Ejot pa Kalēju ielu,
uz kuras senos laikos atradusies kalēja Krastiņa darbnīca, pārgājiena dalībnieku ceļš veda uz radošo telpu «ILLI», K. Mīlenbaha ielā 7. Šeit sagaidīja un ar siltiem pīrādziņiem viesus cienāja audēja Jūlija Zvaigznīte un šuvēja Matilde Dzeguze, kas bija ieradušās no pagājušā gadsimta 30. gadiem un kuru tēlos bija iejutušās mākslinieces Ilze Makstniece un Linda Smilga-Šimpermane. Viņas pastāstīja, ka ēka, kurā šobrīd atrodas radošā telpa, celta 1921. gadā un tajā savulaik atradusies gan krāsotāja un namdara darbnīca, gan pārtikas, gan riteņu veikals. Šobrīd šeit notiek gan dažādas darbnīcas, gan radoši izpaužas pašas mākslinieces.
Nākamā pieturvieta
bija Talsu novada muzejs. Ja parasti uz muzeju apmeklētāji pieraduši doties dienas gaišajā laikā, tad šoreiz bija iespēja skatīt muzeja telpas un uzzināt sīkāku informāciju par ēkas vēsturi, vakara pustumsā klausoties muzeja galvenās speciālistes izglītojošajā darbā Ievas Priedes stāstos.
«Talsu novada muzeja ēka būvēta 19. gadsimta beigās neoklasicisma stilā kā baronu fon Firksu pilsētas māja «Villa Hochheim», un tā atrodas augstākajā pilsētas pakalnā — Tiguļu kalnā. Pārsvarā šeit dzīvoja un uzturējās barona fon Firksa māsa un māte. Pēc Latvijas valsts neatkarības iegūšanas ēku savā īpašumā pārņēma valsts un nolēma šeit 1923. gadā ierīkot skolu,» pastāstīja I. Priede.
Ekspedīcijas dalībniekiem bija arī iespēja ar lukturīšu vai mobilo telefonu gaismiņu palīdzību apskatīt dažas no muzeja vēsturiskajām ekspozīcijām, piemēram, ekspozīciju, kas veltīta tagadējā novada muzeja pamatlicējiem — Valsts Talsu vidusskolas skolotājam un vēsturiskā muzeja dibinātājam Teodoram Dzintarkalnam un Talsu Valsts ģimnāzijas direktoram līdz 1944. gadam un vēlāk arī pirmajam Minsteres latviešu ģimnāzijas direktoram — Ansim Dreimanim.
Atvadoties no muzeja mājīgajām telpām,
pārgājiens tālāk virzījās garām Talsu 2. vidusskolai, pie tās stadiona nogriežoties pa labi, lai beidzot sasniegtu visu meklēto galamērķi — desmito Talsu pakalnu jeb Daģu kalnu. Šeit pārgājiena dalībniekiem nācās pārvarēt arī dažu grūtāku ceļa posmu, jo bija jāuzrāpjas diezgan stāvā un slidenā paugurā.
Pārgājiena dalībniekiem ilggadējs talsenieks un laikraksta «Talsu Vēstis» galvenais redaktors Eduards Juhņevičs atklāja, ka, meklējot desmito pakalnu, esam jau tam pavirzījušies garām, jo īstais Daģu kalns atrodoties tur, kur augot viens no skaistākajiem Talsu pilsētas ozoliem. Dižkokam esot vismaz trīssimt gadu, un tā apkārtmērs ir 4,7 metri.
Diemžēl tumsā, kas jau valdīja visapkārt, skaisto ozolu tā kārtīgi saskatīt gan neizdevās, tomēr šķita, ka ikviens pārgājiena dalībnieks bija priecīgs par to, ka nu droši varēs teikt: «Jā, Talsiem ir arī desmitais pakalns, un es zinu, kur tas atrodas!»
Bet ar to ekspedīcija nebeidzās. Tās dalībnieki devās tālāk, kur katrs saņēma no Talsu tautas nama kolektīva čaklo meiteņu rokām īpašus gaismas lukturīšus, lai gar slēpotāju trases malu varētu droši virzīties tālāk uz ekspedīcijas galapunktu, kur gaidīja karsta tēja un cepumi, kā arī Talsu mūzikas skolas sitaminstrumentu ansambļa puiši un pedagogs Artis Balmanis ar ļoti ritmisku un muzikālu pārsteigumu.
Kā jau tas notiek katrā kārtīgā ekspedīcijā, šeit arī tika pacelts visu pārgājiena gaitu līdzi nestais Talsu pilsētas karogs, lai atzīmētu to, ka, spītējot aukstumam, sniegam un vakara tumsai, Talsu desmitais pakalns ir atrasts.