Deju studijas «Elfas» līnijdejotājas no pasaules čempionāta pārved sešas zelta medaļas

Sports

Aizvadītā gada nogalē Vācijā norisinājās krāšņākais, lielākais un gada gaidītākais deju notikums — pasaules čempionāts līnijdejās, kur ar teicamiem rezultātiem startēja Megija Upesjozupa, Brikena Ellena Gauja un Eva Fricberga no modes deju studijas «Elfas». Līnijdejotājas atzīst, ka, piedaloties augsta mēroga sacensībās, zūd laika izjūta — nav ne dienas, ne datumu, bet viena vienīga deja un visas pasaules dejotāji vienuviet.
Pasaules čempionāts sporta līnijdejās ilga piecas dienas, un tā laikā dalībnieki sacentās sešās divīzijās un vairākās programmās. Pirmajā (classic line) dejotāji demonstrēja prasmes sešos atšķirīgos deju stilos, otrajā (modern line) — trīs mūsdienīgās dejās, bet trešajā (showcase) — veidoja paši savu horeogrāfiju. 1. vietu un zelta godalgu savā vecuma grupā programmā «classic line» izdevās izcīnīt modes deju studijas «Elfas» vadītājai Evai Fricbergai, Megijai Upesjozupai («advanced» divīzijā) un Brikenai Ellenai Gaujai («novice» divīzijā). 1. vietu B. E. Gauja (B grupā) un M. Upesjozupa (A grupā) ieguva arī programmā «modern line». Izmantojot iespēju veidot savu horeogrāfiju (showcase), M. Upesjozupa izcīnīja vēl vienu 1. vietu un tika pārcelta uz visaugstāko divīziju («star» divīziju).
Iegūt tiesības startēt pasaules čempionātā var tikai tādā gadījumā, ja dejotājs ir veicis ieskaites trīs starptautiskos posmos. Tā kā studijas «Elfas» dejotājas uz to apzināti gāja, viņas aizvadītajā gadā piedalījās Baltijas, Itālijas, Vācijas un Zviedrijas atklātajās sacensībās. Gadu līnijdejotāji parasti noslēdz pasaules čempionātā, kas notiek laika posmā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
E. Fricberga uzsver, ka sadalījums ir ļoti smalks — tiek izšķirtas sešas divīzijas jeb līmeņi, un katru no tiem pārstāv atšķirīgs dalībnieku skaits.
M. Upesjozupa pārstāvēja 5. divīziju, bet B. E. Gauja — 3. divīziju. Lai iekļūtu nākamajā divīzijā, dalībniekam gada laikā jāiegūst noteikts uzvaru skaits. E. Fricberga 5. divīzijā nokļuva, pateicoties tam, ka pirms diviem gadiem uzvarēja pasaules čempionātā, bet
B. E. Gauja, pateicoties uzvarai 3. divīzijā, nākamgad varēs startēt jau augstākā līmenī.
Lai kaut ko sasniegtu, kaut kas jāiegulda
Vislabākos rezultātus šogad izdevās uzstādīt M. Upesjozupai, kuru E. Fricberga raksturo kā izcilu dejotāju ar lielām darba spējām un savu stilu. «Megija ir no Ķūļciema, un es ar lepnumu viņai vienmēr saku — maza meitenīte no maza ciematiņa, kas desmit gadus dienu dienā braukājusi uz Talsiem un Roju. Tas ir apbrīnojams darbs. Ja cilvēks kaut ko grib sasniegt, kaut kas ir jāiegulda. Šīs meitenes to ir izdarījušas. Protams, ir vēl daudz citu dejotāju, kas ir guvušas labus panākumus. Ir bijis tā, ka sacensībās ārzemju žūrijas locekļi tver telefonus un filmē mūsu dejotāju, jo viņi nav redzējuši tik mazu bērnu dejojam tik savdabīgi. Mans mērķis ir atrast dejot gribošus bērnus, palaist pa ceļu uz priekšu un iedot nepieciešamo bagāžu, lai viņi varētu ar to rīkoties, baudīt procesu, pilnveidot sevi un atrast savu stilu. Vēlos panākt, lai bērni paši prot rīkoties ar informāciju. Lai nav tā, ka skolotājs tikai māca un bērns attēlo. Pats galvenais ir prieks par deju. Ja dalībnieks uz sacensībām dodas tāpēc, ka tur ir forši, var skaisti saģērbties, izdejoties, zaudējuma gadījumā nav nekādas vilšanās,» norāda E. Fricberga.
Jābūt fiziski un psiholoģiski sagatavotam
Viņa atzīst, ka, piedaloties augsta mēroga sacensībās, zūd laika izjūta — nav ne dienas, ne datumu, bet viena vienīga deja un visas pasaules dejotāji vienuviet. Tā kā dalībnieki savā starpā ir draudzīgi un pirms starta cits citu uzmundrina, atmosfēra ir ļoti patīkama. «Pasaules čempionātā piedzīvotās sajūtas nav iespējams aprakstīt, tās ir ļoti spēcīgas. Dejošana pārņem dalībniekus savā varā, un viņi ar pavērtu muti var stundām ilgi skatīties, kā uzstājas pārējie. Nav tā, ka sacensībās piedalās tikai jaunieši, tiek pārstāvētas arī 30+ un 40+ vecuma grupas. Vecākajai dalībniecei no Latvijas bija 78 gadi!
Lai varētu dejot līnijdejas, jābūt fiziski un psiholoģiski labi sagatavotam. To visu var apgūt mūsdienu dejās. Mūsdienu dejas ir starta kapitāls, bet tie, kuri vēlas vairāk un ir gatavi strādāt, dejo līnijdejas. Tur aiziet viņu individuālais ceļš, bet ir jābūt sagatavei. Cilvēks nevar atnāk un sākt dejot sporta līnijdejas augstā līmenī, ja viņam nav stājas, fiziskās sagatavotības, izpratnes par dejām un pārliecības par sevi. To visu no bērna kājas var apgūt mūsdienu deju studijā. Ir divi lauciņi, kuros strādājam, bet tie abi ir sasaistīti. Nav runas par talantu, ir runa par vēlmi dejot! Daudzi iesāk dejot, bet līdz galam nesajūt, kur šis ceļš viņus aizvedīs. Tie, kuri izvēlas un turpina šo ceļu, ir tikai ieguvēji. Protams, ir jāiegulda laiks, līdzekļi, un reizēm nākas cīnīties ar sevi, bet tas ir tā vērts. Lai kaut kas izdotos, jābūt bērnam, kas grib to darīt, un vecākam, kas ir gatavs bērnu atbalstīt,» uzskata E. Fricberga.
Lielākā nozīme — gandarījumam
Viņa ir pārliecināta, ka daudz lielāka loma par uzvaru ir gandarījumam, ko iespējams gūt no dejas. Audzēknim nekad nevajadzētu izjust skumjas par to, ja viņš nav līderis, bet gan priecāties par to, ko viņš dara. «Reizēm, kad bērni startē čempionātos, es netirzāju, kuras vietas viņi ieņem, bet apskatos, pie kuriem stiliem vairāk vajag piestrādāt, un novēlu no sirds izdejoties. Protams, ar Megiju bija citādāk, jo viņa atradās soļa attālumā no liela sasnieguma, bija ieguldījusi lielu darbu un bija uzvaras cienīga. Citreiz cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par līnijdejām, viņi sasaista to ar tautas sadejošanos, kolektīviem, zābaciņiem un cepurītēm. Sporta līnijdejās nozīme ir gan tehnikai, gan izpildījumam. Tās attīsta dažādas prasmes un palīdz izkāpt no ikdienas. Nākotnē plānoju attīstīt sporta līnijdejas Talsos. Varbūt Talsi kļūs slaveni ne tikai ar atsevišķiem, spēcīgiem līnijdejotājiem, bet arī lielāku kolektīvu,» cerību pauž E. Fricberga.