Darbos palīdz slaukšanas robots

Lauksaimniecība

Uzklausot Lauku atbalsta dienesta pārstāvju teikto par iesniegtajiem projektiem Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai saimniecību modernizācijai, arvien vairāk nākas dzirdēt, ka piena lopkopji savās saimniecībās izvēlējušies vai tikai vēl plāno uzstādīt slaukšanas robotu vai robotus, tā kompensējot darbaspēka trūkumu laukos. Pirms trīs mēnešiem piena slaukšanas robots uzstādīts arī zemnieku saimniecībā «Rogas» Valdgales pagastā.
Ar piena lopkopību «Rogās» nodarbojas kopš 2006. gada. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu dažādos projektos, attīstīta saimniecība. Lai gan viegli nav gājis un piedzīvoti arī smagi brīži, saimnieki Aija un Vilnis Strazdiņi teic, ka pašlaik par pienu maksājot normāli un izdzīvot varot. Gadu no gada, saskaroties ar darbaspēka trūkumu un problēmām, nolemts, ka izvēle par labu jādara slaukšanas robota iegādei. Tiem saimniekiem, kuriem ir labi un uzticami strādnieki, paveicies, bet laukos palīdzīgas rokas saimniecības darbos ir grūti atrast. Lai iegādātos piena slaucēja robotu, uzrakstīts projekts Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai, un pagājušā gada oktobrī tas arī kūtī uzstādīts.
«Robots darbu ļoti atvieglo. Protams, rūpīgi pirms tam izvērtējām, cik robots izmaksās un vai tas atmaksāsies. Pašlaik šķiet, ka izvēle izdarīta pareiza,» saka saimnieki.
Robota darbība no pirmā acu uzmetiena šķiet ļoti vienkārša, taču programma, kas nodrošina visas daudzās funkcijas, ir pietiekami sarežģīta.
Sarunas laikā redzu, ka govs ieiet speciālā boksā pie robota. Uz kājas uzlikto aproci tas noskenē. Ja govs ir slaucama, robots gatavojas darbam. Ar birsti nomazgā tesmeņa pupus, ar lāzera stariem tos sameklē, tiem piesūcas slaukšanas ierīce un piena ieguve var sākties. Saimniece datorā mājās redz, cik no katras govs piens iegūts, kāda ir tā kvalitāte. Kad darbs padarīts, govs saņem barību — našķi, ko tai piešķir robots. Pēc slaukšanas piens automātiski nonāk dzesētājā, no kura to reizi divās dienās savāc piena uzpircēji no kooperatīva «Māršava». Govs šī našķa dēļ pie robota varot pienākt septiņas un pat vairāk reižu dienā, bet to izslauc tikai trīs reizes.
Saimniece teic, ka viņai nav jābūt sešos no rīta vai vakarā kūtī, lai izslauktu govis. To visu izdara robots. Lai gan tas ir liels palīgs ikdienas darbos, bez uzraudzības nevar atstāt. Nākas sekot līdzi, vai tas veic visas dotās funkcijas. Var pazust elektrība, kas nozīmē darbības pārtraukumu. Elektronika paliek elektronika. Pie dzīvnieku novietnes redzams, ka joprojām saglabāta arī slaukšanas zāle. «Tas rezervei,» smejoties teic Aija. Lai gan laiciņš pagājis, kamēr pie jaunajām tehnoloģijām pieradušas gan piena devējas, gan paši saimnieki, tagad par padarīto un veiktajām investīcijām saimniecībā esot gandarījums.