Kamparkalnā atklāta ziemas sezona

Ziņas

Svētdien, 13. janvārī, Talsu novada Kamparkalnā atklāja slēpošanas un snovošanas trases. Neparedzamie laikapstākļi ik gadu ir kalna saimnieku izaicinājums, bet, neskatoties uz to, darbi rit uz priekšu, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju baudīt ziemas priekus.
Otrdien pēcpusdienā dodamies uz sniegoto Kamparkalnu, kur jau pa gabalu redzams — kalna sniegtos ziemas priekus cilvēki izmanto. Kā ierasts, teritorijā skan mūzika, aktīvisti sārtām un smaidīgām sejām slēpo un snovo, un vienalga, vai no kalna izdodas nobraukt veiksmīgi vai ne tik ļoti, arī nokritušie nebūt neizskatās neapmierināti ar situāciju. Ne velti, satiekot Kamparkalna vienmēr smaidīgo saimnieku Almantu Kalniņu, spriežam, ka uz šejieni nebrauc īgni un neapmierināti cilvēki. Te allaž strāvo pozitīva enerģija un ir patiesi lieliska vieta, kur gan tiešā, gan pārnestā nozīmē izvēdināt galvu.
Sezonas atšķiras
Šogad kalns atvērts nedaudz vēlāk nekā ierasts, jo pēc pirmā sala tika solīti plus grādi. Viena izdevība gan bijusi, un tad kalns būtu atvērts jau dažas nedēļas, bet tā palaista garām neprognozējamo laikapstākļu dēļ. Pirmajā dienā, 13. janvārī, cilvēku skaits bijis apmierinošs. Almants domājis, ka būšot pat vēl mazāk, bet acīmredzot ļaudis bija noilgojušies pēc iespējas tikt uz kalna. «Tagad jau izplatīt informāciju nav grūti. Ievieto sociālajos medijos, un tas aiziet uz priekšu,» par to, cik ātri iedzīvotāji aptvers, ka ir iespēja tikt uz kalna, teic saimnieks.
Pērn sezona noslēdzās marta beigās, šogad tas varētu būt līdzīgi. Atšķirība ierasti ir sezonas sākumā, ko nav iespējams prognozēt. Kā agrākais sezonas atklāšanas laiks Almantam palicis prātā 27. novembris, kad sezona ilga līdz pat aprīļa sākumam. Pēdējie pieci gadi laikapstākļu ziņā bijuši ļoti nepateicīgi.
Atpūtas vietā, kā ierasts, iespējams iznomāt inventāru — gan slēpes, gan snovborda dēļus. Tie katru gadu tiek papildināti, atjaunoti; pašlaik piedāvājumā ir aptuveni simts komplektu. «Protams, ir daudz cilvēku, kuriem ir savs inventārs, bet tajā pašā laikā ir arī nemitīga paaudžu maiņa, kura sākotnēji izmanto mūsu inventāru, lai saprastu — viņam patīk slēpot vai snovot. Vispirms jāpamēģina,» skaidro A. Kalniņš.
Cik cilvēku, tik variāciju
Kalmparkalns ir diezgan populārs galamērķis, uz kurieni baudīt ziemas priekus ierodas ne tikai novadnieki, bet arī cilvēki no blakus un tālākiem novadiem. Daudzi cilvēki uz Kamparkalnu brauc jau gadiem, un Almants viņus sauc par «savējiem». Viņi brauc tik bieži, ka cits citu jau pazīst un zina, kādas katram ir vēlmes. Vieni strikti pieturas pie vienas trases, savukārt citi tās maina. Ja darba dienās uz kalnu pārsvarā brauc vietējie, tad nedēļas nogalēs ierodas no malu malām. Almants min piemēru, kad trīs darba dienu vakarus nedēļā uz kalnu brauca grupiņa studentu no Liepājas. Un tas ir pilnīgi iespējams, jo kalns ir atvērts līdz 22.00, savukārt piektdienās un sestdienās vēl ilgāk — līdz 23.00. Savukārt rīta pusē kalns katru dienu ir vaļā no 12.00, izņemot pirmdienu, kad no 14.00.
Kā izrādās, izteiktas tendences, ar ko braukt no kalna, neesot. Slēpes un snovborda dēļi tiek izmantoti līdzīgos apmēros. Tas, ko Almants pamanījis, ir atšķirība skolēnu vidū. Proti, skolēni no Talsu pilsētas krietni vairāk (aptuveni 80 procenti) izvēlas snovborda dēļus, savukārt jaunieši no lauku rajoniem — slēpes.

Tiem, kuri vēlas iemācīties kalnu priekus, bet nav nepieciešamo prasmju vai baidās to apgūt uz savu galvu, iespējams izmantot sertificētu instruktoru pakalpojumus. Pašlaik Kamparkalnā tādi ir divi (gan slēpošanai, gan snovošanai), tomēr jāņem vērā, ka tam laikus jāpiesakās, jo ir liels pieprasījums. «Ir cilvēki, kuri piezvana un prasa: «Ar ko ir vieglāk: slēpēm vai snovborda dēli?» Es jau saku, ka it kā vieglāk ir ar slēpēm, bet, ja prasmi grib apgūt skolēns, viņš visdrīzāk gribēs iemācīties braukt ar dēli, jo tas viņu vidū ir populārāk, stilīgāk,» smaidot teic Almants.
Spriežam par to, kāda vecuma cilvēki ierodas uz kalna, un saimnieks stāsta, ka amplitūda ir ļoti plaša. Sākot ar maziem bērniņiem, kuri tikko iemācījušies staigāt, beidzot ar senioriem, kuriem pat grūti noteikt vecumu. «Ir personas, kuras sevi uztur labā fiziskā formā, tāpēc ļoti grūti noteikt gadu skaitu. Bet viņu vidū noteikti ir cilvēki vecuma posmā no 70 līdz 80 gadiem. Savukārt mazuļus uz slēpēm agrā vecumā pārsvarā uzliek tie vecāki, kuri paši slēpo,» novērojis A. Kalniņš.
«Zelta kalnus» no kalna nevar iegūt
A. Kalniņš atklāti teic, ka ar ziemas sezonu Kamparkalnā nevar nopelnīt tā, lai pēc tam varētu izdzīvot pārējo gadu. Tas ir izteikts sezonas darbs. «Esam savā starpā sprieduši — ja vēlreiz būtu jāiegulda līdzekļi, lai atvērtu kalnu, noteikti to nedarītu, jo ziemas ir tādas, kādas ir. Bet mums ir viss aprīkojums, nepieciešamais iegādāts, nav jau vairs variantu. Protams, katru gadu ir jāiegulda līdzekļi un darbs, bet tas vēl ir paveicams. Ja 2000. gadu sākumā Latvijā bija aptuveni 46 slēpošanas kalni, tagad aktīvi ir tikai 16 vai 17. Manuprāt, bija īpašnieki, kuri domāja, ka tas var būt kā pamata bizness. Tie, kuri darbojas joprojām, pārējā gada laikā nodarbojas ar kaut ko citu, piemēram, piedāvā dažādas tūrisma izklaides. Arī mēs vasarā aktīvi strādājam, notiek dažādas sporta spēles, korporatīvie pasākumi, velo aktivitātes, ir viesu māja, pirts, kā arī nodarbojamies ar mežizstrādi un citām lietām. Vasarā viennozīmīgi nevar atslābt, darbi norit nepārtraukti. Tāpat ir jāpļauj, jāuztur teritorija, kas ir plaša,» par reālo situāciju klāsta Almants.
Kaļ nākotnes plānus
Katru gadu tiek ieguldīti līdzekļi, lai uzlabotu atpūtas pakalpojumus uz kalna. Šīs sezonas jaunums — pacēlājiem uzlikta «mīkstā palaišana». Tas nozīmē, ka brīdī, kad slēpotājs vai snovotājs aizāķējas aiz pacēlāja un viņu sāk vilkt uz augšu, tas notiek bez strauja rāviena, kā tas bija līdz šim, bet gan lēni un plūstoši. Vienai trasei sistēma jau uzstādīta, tūlīt būs arī otrai. Aizvadītā gada vasarā pārvilkti elektrības kabeļi. Sarakti kabeļi, lai uzstādītu jaudīgāku apgaismojumu uz trasēm. «Varbūt klienti pat īpaši neievēros izmaiņas, bet, šādus it kā sīkumus saliekot kopā, veidojas kopējā aina,» uzskata kalna saimnieks.
Tuvākā nākotnē Kamparkalnā plānots izveidot borderkrosa trasi. Proti, trasi, kas iet cauri mežam ar dažādiem līkumiem, virāžām un tramplīniem. To iecerēts veidot blakus lielā kalna trasei. Almants neslēpj, ka gribētu nākotnē izveidot arī kempinga mājiņu netālu no trases, piemēram, ar ūdens kubulu pie tās. Cilvēkiem būtu iespēja izīrēt namiņu, lai tur atpūstos. Jo, tikai uzstādot mērķus, ir iespējams pilnveidoties un kļūt vēl labākiem. Lai izdodas!