Kā rojenieks kļuva par restorāna «Vincents» direktoru un pasaulē atzītu vīnzini

Personības

38 gadus vecais Raimonds Tomsons, kura dzimtā puse ir Roja, savā dzīvē sasniedzis ļoti daudz. Kopš aizvadītā gada vasaras viņš strādā par plaši pazīstamā restorāna «Vincents» direktoru, un ir viens no labākajiem vīnziņiem Latvijā un pasaulē. Harizmātisks, pārliecināts un mērķtiecīgs vīrietis, kurš ar smagu darbu neatlaidīgi kāpj pa karjeras kāpnēm un izveidojis ģimeni, kurā ar sievu audzina trīs bērnus. Lai arī viņš ir daudz ceļojis un redzējis plašo pasauli, atzīst, ka nekur nav tik labi kā mājās, Latvijā.
Mūsu saruna notika tiešsaistē ar videozvana palīdzību, kas ļāva redzēt, cik pārliecināts, zinošs, pieklājīgs, tajā pašā laikā «tuvu zemei» atrodas Raimonds. Mums abiem pa rokai krūze karsta dzēriena, tomēr intervijā, protams, vairāk runājām par vīnu.
No prakses vietas līdz direktora amatam «Vincentā»
Raimonds ir dzimis Talsos, bet dzīvojis un mācījies Rojā. Kad bērni izauga, vecāki nolēma pārdot dzīvokli Rojā un nopirka māju Mazirbē, kur viņi dzīvo joprojām.
Pēc Rojas vidusskolas absolvēšanas jaunais vīrietis iestājās toreizējā Rīgas tūrisma skolā, kur apguva viesmīļa, bārmeņa arodu. Šāda izvēle patiesībā neesot bijusi primārā, jo sākotnēji Raimonds gribēja studēt Ventspilī par tulku, tomēr neizturēja konkursu. Kad pēc pirmā kursa Rīgas tūrisma skolā bija jādodas praksē, viņš pieteicās restorānā «Vincents». Kopš tā laika (1999. gads) Raimonds ir uzticīgs šai vietai.
«Strādājot restorānā, apguvu un sapratu, kas ir labs ēdiens un dzērieni, ļoti saistīja viss ar viesmīlību saistītais. 2005., 2006. gadā sāku interesēties par vīniem. Tas bija laiks, kad restorānā strādāja vīnzinis Gints Sniedze, kurš ir ļoti zināma persona, profesionālis šajā jomā. Kad viņš pārtrauca darbu «Vincentā», ieņēmu Ginta vietu. Kopš tā laika esmu restorāna vīnzinis (starptautiski zināms kā someljē), un kopš aizvadītā gada jūlija arī restorāna direktors,» īsumā ieskicē R. Tomsons.
Nefokusējas uz būšanu Mārtiņa Rītiņa ēnā
Jautāju, vai, ieņemot direktora amatu, nav bijis grūti, jo viņa priekštecis Mārtiņš Rītiņš uzstādījis augstu latiņu ar kvalitāti un spilgtu personību. Uz to Raimonds atbild, ka viņam patīk izaicinājumi. «Domāju, ka visai komandai un Latvijai bija pārsteigums, ka pēc 23 gadiem «Vincentā» Mārtiņš izlēma doties prom. Uzskatu, ka tas, kas notiek, notiek uz labu. Daudz kas ir mainījies, bet būtiski, ka komandā ir laba atmosfēra. Turpinām nest restorāna vārdu ar lielu respektu un cieņu pret visu to, ko Mārtiņš mums visu šo gadu laikā ir iemācījis. Tas mūsu komandai ir izaicinājums — noturēt sasniegto kvalitāti, un, iespējams, ilgtermiņā pat pacelt,» pauž jaunais restorāna direktors.
Kas restorānā «Vincents» ir tik īpašs? «Domāju, ka cilvēki, kuriem patīk šī sfēra, apzinās, ka Latvijā ir grūti atrast labāku vietu, kur ir tik augsta līmeņa serviss, ēdieni un dzērieni. Ja esi šīs profesijas entuziasts, tad «Vincents», manuprāt, ir labākā vieta, kur to apgūt un darīt.»
Roja — lieliska vieta, kur uzaugt
«Atminos laiku, kad mācījos Rojas vidusskolā, un pēdējos gados vasaras brīvlaikā braucu uz Rīgu, dzīvoju pie māsas un strādāju pie brāļa autoservisā, lai piepelnītos. Māsa dzīvoja tepat netālu no restorāna, Ausekļa ielā. Atceros, ka es, puika būdams, gāju garām «Vincentam» un nodomāju: «Šis ir tas krutais restorāns!» Bet, protams, nevienā brīdī pat nevarēju iztēloties, ka reiz tur strādāšu, kur nu vēl, ka būšu restorāna direktors! Līdz vidusskolas beigām pat nespēju iedomāties, ka nākotnē strādāšu viesmīlības sfērā,» atmiņās dalās Raimonds.
Roja vīrieša prātā un atmiņā vienmēr paliks kā ļoti laba vieta, kur uzaugt. Jo īpaši viņam bērnība asociējas ar jūru un zivju aromātu, kā arī plašo iespēju spektru sporta jomā, ko Raimonds aktīvi izmantojis, viņš mācījās un absolvēja arī Rojas mūzikas skolu. «Roja man asociējas ar piedzīvojumiem un dažādām aktivitātēm. Tur piedzīvots daudz kas, protams, paveikta arī kāda blēņa, bet kur nu bez tā,» smaidot teic rojenieks.
Vīnzinis — nebeidzami plaša profesija
Vīnziņa profesijā informācija un zināšanas, ko apgūt, ir ļoti daudz, jo tā iekļauj ne tikai zināšanas par vīnu, bet arī citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kokteiļiem, karstajiem dzērieniem (tēju, kafiju), cigāriem, sieriem u. c. Kad Raimonds sāka mācīties, daudz ko apguva pašmācības ceļā, piedalījās arī dažādos konkursos. Lai iepazītu vīnu, viņš sāka vairāk ceļot, lai izzinātu to dabisko izcelsmes vietu. Tam sekoja nākamais izaicinājums — iestāšanās Austrijas Vīnu akadēmijā, kur pēc nepilnu četru gadu mācībām ieguva diplomu. «Tēmas ir tik plašas, ka apgūstu kaut ko jaunu katru dienu, tas ir nebeidzams process. Un tas ir burvīgs aspekts šajā profesijā. Vīnzinis — tas ir dzīvesveids, ne tikai konkrētos rāmjos ierobežota profesija.»
Lai arī darbs saistīts ar alkoholu, Raimonds gan smejot teic, ka nepazīst nevienu vīnzini alkoholiķi. «Protams, ir jābūt uzmanīgam, bet vīnziņi lielākoties degustē. Ja skatāmies no citas puses — cilvēki gadsimtiem ilgi tādās valstīs kā Spānija, Itālija, Francija, Portugāle un citas vienmēr dzēruši vīnu. Vienīgā maltīte, kad viņi (un arī ne vienmēr) to nedara, ir brokastis.» Arī Raimonds ikdienā ierasti pie maltītes dzer vīnu.
Paver skatu uz pasauli
Tuvākais notikums, kas sagaida R. Tomsonu — martā Beļģijā norisināsies Pasaules vīnziņu čempionāts, kur pirms trīs gadiem viņš ieguva 7. vietu. Šī gada mērķis ir nostartēt tikpat veiksmīgi vai pat pakāpties vēl augstāk.
«Jauniešiem, kuri nav pārliecināti, ko vēlas darīt nākotnē, iesaku apsvērt šo profesiju. Gribu lauzt stereotipu, ka viesmīlis nav tikai pagaidu profesija, kā piepelnīties studiju laikā. Darba tirgū ir labu viesmīļu trūkums. Nevajag baidīties, ka nav pieredzes, galvenais, lai tas interesē. Šajā jomā ir iespējams veidot karjeru un labi nopelnīt. Cilvēku ar ambīcijām un, pat jāteic, ar normālu attieksmi pret darbu trūkst. Vēlētos jauniešiem pateikt, ka dzīvē nekas nenotiek šitā (sasit knipi — aut.)! Lai kaut ko sasniegtu, protams, vajag veiksmi, bet ir arī daudz jāmācās, jāstrādā un jāgrib kaut ko sasniegt. Nepateicu neko jaunu, bet to uzsveru, jo no jauniešiem ir jūtams attieksmes trūkums,» savos novērojumos un pārdomās dalās Raimonds.
Sarunas noslēgumā arī spriežam par dzīvi Latvijā un to, kāpēc viņš izvēlējies palikt te, dzimtenē. «Es ļoti daudz ceļoju, un katru reizi, atgriežoties Latvijā, saprotu, ka varam justies ļoti laimīgi un priviliģēti. Ir vietas, kur notiek tādas šausmas… Mums ir tīra vide, nav tādu dabas katastrofu kā zemestrīces, viesuļvētras vai tamlīdzīgi. Man ļoti patīk dzīvot Latvijā, un te ir mana ģimene,» savu nostāju pauž R. Tomsons.

Restorāns «Vincents» 
Kopš restorāna atvēršanas 1994. gadā «Vincents» ir kļuvis par iecienītāko mērķi visiem, kas augstu vērtē labu ēdienu un izsmalcinātus vīnus. Restorāns ir viens no gardēžu iecienītākajiem galamērķiem Ziemeļeiropā, tā reputācija izskanējusi tālu aiz Latvijas robežām.
Pēc 23 gadiem restorāna «Vincents» direktora un šefpavāra amatā Mārtiņš Rītiņš aizvadītā gada jūlijā pieņēma lēmumu atstāt darbu restorānā.