Vai centieni samazināt plastmasas maisiņus veikalos ir pietiekami?

Ziņas

1. janvārī stājās spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kam sākotnējā ideja bija ar to samazināt mazo plastmasas maisiņu izmantošanu veikalos. Vides speciālisti un liela daļa sabiedrības uzskata, ka grozījumi ir bezjēdzīgi, un lielveikalu pārstāvji izmanto visas iespējamās grozījumu nianses, lai tikai neapdraudētu pircēju ierastās ērtības, līdz ar to  neradītu draudus apgrozījuma kritumam. Tomēr atkritumu un dabas piesārņojuma problēma ir krietni plašāka un daudzšķautņaināka, ne tikai plastmasas maisiņu izmantošana.

Likumā minēts, ka «plastmasas, tai skaitā vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus». Un te sākas «interesantākā» daļa: aizliegums attiecas tikai uz tiem mazajiem maisiņiem, kas atrodas pie pārdevējiem kasēs, pie pašapkalpošanās kasēm un tiem plauktiem, kuros atrodas preces, kas nerada higiēnas riskus un pārtikas izšķērdēšanos. Kā smejoties norāda organizācijas «Zero waste Latvija» (darbojas ar mērķi samazināt atkritumu daudzumu) valdes locekle Mairita Lūse, izmainās vien tas, ka nav vairs mazo maisiņu, kur ielikt zeķes! Jo tie mazie maisiņi, kur ievieto dažādus sveramos produktus, piemēram, augļus, dārzeņus, riekstus, cepumus u. c., jo­projām būs pieejami bez maksas, tā teikt, cik uziet.
Lielveikali izmanto savā labā
Absurdo situāciju, kā sākotnējā vēlme būtiski samazināt mazo plastmasas maisiņu izmantošanu palikusi principā nemainīga, «Talsu Vēstīm» atklāj M. Lūse. Brīdī, kad parādījās informācija par ieceri veikt grozījumus Iepakojuma likumā, organizācija bijusi ļoti priecīga. Vairāku valstu piemēri rādot — brīdī, kad maisiņiem piemēro maksu, to lietošana strauji samazinās. «Kad ieraudzījām likuma grozījumu tekstu, mūsu uzmanību piesaistīja atkāpe par ļoti vieglajiem plastmasas maisiņiem, kas nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas iepakošanai, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu. Sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) stāstīja, ka tas neattieksies uz augļiem un dārzeņiem. Kad piedalījos vienā no VARAM darba grupas sanāksmēm, tur kāda lielveikala ķēdes pārstāve paziņoja, ka viņi savas ķēdes veikalos šo atkāpi attiecinās uz visu, arī augļiem un dārzeņiem. Tā kā likumprojektā nebija definēta atkāpe par higiēnas nolūkiem, ministrijas sākotnējo nolūku lielveikali «aizvilka» uz sev vēlamo pusi,» stāsta M. Lūse.

Viņa skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) prasība dalībvalstīm ir samazināt plastmasas maisiņu lietošanu, bet Latvijā ES dokuments pārkopēts un pārtulkots tieši, to nepiemērojot vietējiem apstākļiem un situācijai. Rezultāts — principā nekāds. «Šie grozījumi Iepakojuma likumā nekādas izmaiņas nerada. Pati, piemēram, pirms pāris dienām novēroju, kā ļoti lielas ķēdes veikalā stāv mazie plastmasas maisiņi pat pie biezpiena sieriņiem! Veikali skaidro, ka cilvēki tam neesot gatavi, viņiem esot bail, ka cilvēki sūdzēsies un bļaus, lai gan tajā pašā laikā ir valstis (un ne tikai ES, bet visā pasaulē), kur maisiņiem tiek piemērota samaksa vai vispār tiek izņemti no aprites, un cilvēki to pieņem un ir priecīgi par šādiem grozījumiem, jo saprot lietas būtību,» situāciju raksturo organizācijas pārstāve.
Jāpiem, ka likumā arī minēts: «No 2025. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.»
SIA «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa Latvijas Radio 1 apgalvoja, ka uzņēmums jau par to domā. «Ļoti svarīgi, lai pēc šīm izmaiņām būtu arī pēctecība un sistēma valstī, kas nodrošinātu šī izvēlētā biodegradējamā materiāla pārstrādāšanu. Jo, ja mēs to izdarītu tagad, tas nebūtu efektīvi. Tie nonāktu atkritumu tvertnē ar visu pārējo, un rezultāta nebūtu nekāda,» uzskata D. Preisa.
Plastmasas maisiņu ielenkumā
«Maisiņi ir grūti pārstrādājami. Tos ir grūti savākt, tie aizlido pa gaisu, viegli pielīp utt. Ja PET pudelēm, piemēram, der depozīta sistēma, tad maisiņu gadījumā ir vajadzīgs cits risinājums, vislabāk — izskaužot tos no tirgus,» īsumā raksturo M. Lūse.
Mazie plastmasas maisiņi tiek ražoti milzīgos apjomos, un, lai gan dabā nokļūst tikai neliela daļa, tas kopumā joprojām ir ļoti daudz. Tos nevar pārstrādāt, jo atkritumu šķirošanas mašīnas tos neatpazīst, tie sprūst iekārtās un ir tik viegli, ka pārtaisīt lietojamā materiālā ir neizdevīgi. Labākajā gadījumā tos varētu sadedzināt. Vējš tos aizpūš vidē, upēs, kur tos aiznes jūrās. Dabā tie nesadalās, un paietu aptuveni simts gadu, kamēr tie noārdītos.
«Plastmasas piesārņojums vidē kļuvis par samilzušu problēmu: aptuveni 150 miljonu tonnu plastmasas mēslu jau peld jūrās un okeānos, un katru gadu aptuveni 5—10 miljoni tonnu nāk klāt. Aptuveni 80 procenti plastmasas piesārņojuma jūrā nonāk no sauszemes, pārējo daļu atstāj jūras transports un zvejniecība. Klusajā okeānā veidojas milzīgas plastmasas salas — viena ir tikpat liela cik Meksika. Plastmasas drazas tiek arī izskalotas un rada galvassāpes jūru un okeānu piekrastes valstīm, kuru pludmalēs katru gadu sarodas aizvien vairāk atkritumu. Protams, problēma nav tikai plastmasas maisiņos, jūrā nokļūst arī citi iepakojuma veidi un plastmasas lietas, tostarp mikroplastmasa, bet, tā kā plastmasas maisiņi ir daļa problēmas, likumdevējs vēlas tos ierobežot.
Jūras dzīvnieki un putni plastmasas maisiņus un citus plastmasas priekšmetus sajauc ar medījumu un apēd. Piemēram, mazais, caurspīdīgais plastmasas maisiņš jūras ūdenī izskatās pēc medūzas. Ziemeļjūrā zinātnieki novērojuši, ka atkarībā no reģiona 40—90 procentu jūras putnu vēderos ir plastmasas priekšmeti, un ar katru gadu to skaits aizvien pieaug. Klusajā okeānā pētnieki trešdaļas pētīto zivju vēderā atraduši kādu plastmasas gabalu. Pavasarī Norvēģijā izskalotā vaļa vēderā bija 30 plastmasas maisiņu! Plastmasu saēdušies, dzīvnieki slimo un mirst,» skaudro realitāti sabiedrībai uzsvērusi vides eksperte Jana Simanovska.
Plastmasas maisiņi ir topu augšgalā un to īpatsvars kopējā atkritumu skaitā ir tikai audzis: no 6,9 procentiem 2012. gadā līdz 15,5 procentiem 2017. gadā, atklāj Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Vai sabiedrība gatava mainīt ieradumus?
M. Lūse uzskata, ka Latvijā cilvēki ir gatavi mainīt (un to jau pamazām dara) iepirkšanās ieradumus. Piemēram, dodas uz veikalu ar auduma maisiņiem vai darina un izmanto mazos maisiņus, piemēram, no veciem aizkariem, kur ievietot augļus un dārzeņus, konfektes un citas sveramās preces. Arī pārdevēji veikalos pie tā pieraduši, tā ka par to pircējiem nevajag uztraukties.
Arī «Talsu Vēstu» veiktās aptaujas rezultāti (skatīt 2. lpp.) liecina, ka cilvēki saprot, cik būtiskas ir ekoloģiskās problēmas, un ir gatavi vairāk piedomāt, lai izmantotu iepirkumu maisiņus no dabai draudzīgiem materiāliem. Diezgan liela daļa respondentu (16%) pat uzskata, ka vajadzētu aizliegt plastmasas maisiņus arī pie augļiem, dārzeņiem u. c. sveramās produkcijas.
Tomēr, ja jāizvēlas starp plastmasas vai papīra maisa, kur savietot iegādāto preci, SIA «Rimi Latvija» pārstāve atklāj, ka, lai arī papīra maisi ar nolūku maksā mazāk nekā plastmasas, tos vienalga izmanto tikai aptuveni septiņi procenti klientu. Šī iemesla dēļ uzņēmums šogad plāno paplašināt papīra maisiņu sortimentu, joprojām saglabājot zemāku cenu nekā plastmasas maisiņiem.
Vides inženiere Zane Gailīte, kura vairākus gadus attiecīgo tēmu studējusi Francijā un tur aizvadījusi 11 gadus, par problēmām Latvijā «Talsu Vēstīm» izsakās īsi un konkrēti. Ieviestās izmaiņas likumā viņa sauc par muļķībām, jo reālu, būtisku izmaiņu no tā nav. Runājot par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņu, viņa teic, ka citur ES no iepirkumu maisu/somu atkārtotas izmantošanas neviens sen vairs nekautrējas. «Sajūta, ka Latvijas iedzīvotāju iezīme ir tā, ka katrā mājā ir pa maisam ar maisiņiem un pa lielveikala maisiņam atkritumu konteinera maisa vietā, jo tie katru reizi tiek iegādāti no jauna. Varbūt neapzināti «noraujamies» pēc PSRS laikā pārdzīvotā, kad apdrukāti plastmasas maisiņi bija deficīts, un cilvēki spiestā kārtā tos mazgājuši un žāvējuši?» pārdomās dalās Z. Gailīte.
«Nevienam negribas likt cilvēkiem justies vainīgiem. Jāsaprot, ka plastmasas maisiņi nav nieks. Protams, globāli piesārņojuma problēma ir ļoti sadrumstalota, jo piesārņojumu veidi ir ļoti dažādi. Par šo tēmu jārunā, un tas, salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, arī tiek vairāk apspriests,» spriež M. Lūse.