Talsi — pirmā vieta no daudzām Latvijā

Kultūra

Kopš Ziemassvētkiem Talsu Baznīckalnu rotā oriģināls vides objekts. Tā autors ir 23 gadus vecais Latvijas Mākslas akadēmijas students Kristaps Šulcs, kura ģimene mājvietu radusi Īves pagasta Ķurbē. Talsos tapušais vides objekts ir pirmais Latvijā, kas īstenots projektu konkursā «Teksts kā laikmetīgs vides objekts pilsētvidē, ainavā un interjerā».
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atklāja, ka projektu konkursa «Teksts kā laikmetīgs vides objekts pilsētvidē, ainavā un interjerā» idejas autore ir mākslas zinātniece un pedagoģijas doktore Austra Avotiņa, kura ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja un Rīgas Jēzus draudzes locekle.
«Gatavojoties Reformācijas 500 gadu svinībām, aicinājām baznīcēnus nākt klajā ar idejām, kādus pasākumus varētu realizēt. Viens no priekšlikumiem bija Austras Avotiņas ideja. Tā ļoti labi saderēja ar manu jau ļoti senu misijas ideju par to, ka nepieciešams Dieva Vārdu izvietot vietās, kuras apmeklē (brauc, iet garām un tā tālāk) daudz cilvēku. Tā ir fantastiska iespēja Dieva Vārdu pasludināt daudziem, kas citādi netiek aizsniegti! Viņiem ir iespēja to izlasīt, vienkārši garām ejot vai garām braucot, un mēs zinām, ka Dieva Vārds, kas cilvēkā sēts, savā laikā nes augļus,» ieceres garīgos aspektus atklāja R  Ganiņš.
Tādās pašās domās ir A. Avotiņa, kura savulaik intervijā žurnālam «Svētdienas Rīts» atgādinājusi Mārtiņa Lutera rakstīto: ja viņš mācētu zīmēt, tad visas brīvās sienas apgleznotu ar Bībeles sižetiem, lai visi cilvēki tos redz un lai viņus sasniegtu Evaņģēlija vēsts. Viņa pati par ko līdzīgu sapņojusi, braukājot pa Eiropu, kur tik daudzviet gan pilsētās, gan mazos miestiņos uz ēku fasādēm redzami vēstījumi līdzcilvēkiem, ģimenei un Dievam. «Mūsdienās, kad visu pārņēmusi bilžu kultūra, mūsu skatiens ir diezgan notrulinājies, mēs vispār neko vairs neievērojam, un tad varbūt askētisks uzraksts varētu vairāk iekrist acīs nekā krāsaina bilde,» uzskata mākslas zinātniece.
Izlasīs aicinātie un izredzētie
R. Ganiņš rosinājis šo ideju iekļaut Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Reformācijas piecsimtgades pasākumu plānā. Bīskapu kolēģija un Virsvalde to atbalstījusi. Izveidota darba grupa, atlasītas iespējamās Bībeles rakstvietas, lūkoti objekti — pārsvarā dievnami vai citi draudžu īpašumi —, kur tās varētu tapt skatāmas, un organizēts konkurss studentu vidū. Kristaps Šulcs tobrīd studējis Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, un viņu šī iecere ieinteresējusi. «Talsu Baznīckalnu izvēlējos tāpēc, ka no visām iespējamām konkursā piedāvātajām vietām Talsi man bija vistuvākie, vispazīstamākie. Esmu pateicīgs Dievam un vecākiem, ka iesvētes mācību man bija iespējams iziet tieši Talsu luterāņu draudzes rīkotajā vasaras nometnē,» atzina K. Šulcs.
Talsu luterāņu draudzei jau bijusi sava rakstvieta — ņemot vērā baznīcas atrašanās vietu Baznīckalna galā, draudzes moto ir Mateja evaņģēlijā atrodamie Jēzus vārdi: «Jūs esat pasaules gaišums. Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.» «Mans uzdevums bija šo saturu jeb reliģisko tekstu parādīt pēc iespējas uzskatamākā un saturam atbilstošākā veidā. Tā, lai vides objekts spētu uzrunāt cilvēkus un būtu pēc iespējas iederīgāks apkārtējā vidē. Kompozīcija sastāv no kalna silueta, kuru krusts simboliski vieno ar Debesīm, un no burtu salikuma vertikālām rindām, kas rada asociācijas ar gaismu no augšas. Vēstījums garāmgājējam: «Ja Tu, cilvēk, spēj tekstu, kas nāk no augšas, lasīt un saprast, tad ir visai droši, ka esi gan aicināts, gan izredzēts, un Tev jāsper nākamais solis tuvāk Dievam — jāieiet baznīcā!»,» pauž mākslinieks.
Iespējams, viens no 95 objektiem
Projekts īstenots aptuveni pusotra gada laikā, piedzīvojot gana apjomīgu ideju ģenerēšanas, saskaņošanas un nu jau redzamā objekta izstrādes procesu. «Vides objektam centos piemeklēt materiālu, kas varētu kalpot iespējami ilgāk. Visas tā daļas ir no dzelzs — režģis, caurulītes un burti. Šī darba izveide man bija pavisam kas jauns. Es esmu grafiskā dizaina students. Lai gan vides objekts sastāv no tādiem grafiskā dizaina pamatelementiem kā līnijām un burtiem, tomēr realizēšanas process bija pavisam kas cits — jauns izaicinājums. Izjūtas bija ikdienas darbam neraksturīgas. Mani bija pārņēmusi liela atbildības izjūta, pienākuma apziņa un miers vienlaicīgi,» apliecina Kristaps.
Bībeles rakstvieta Baznīckalnā, uz Kristīgā ģimeņu centra ēkas gala sienas iepretim ieejai baznīcā, tika uzstādīta pagājušā gada 24. decembrī, kļūstot par jauku pārsteigumu daudzajiem abu Ziemassvētku vakara dievkalpojumu apmeklētājiem. «Man jāpateicas gan Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pasniedzējiem, ar kuriem konsultējos par idejas koncepciju, gan Talsu luterāņu draudzes loceklim Oskaram Ķīvičam par pašaizliedzīgo darbu vides objekta nogādāšanā Baznīckalnā, gan vecākiem un viņu draugiem par palīdzību dažādu tehnisku problēmu risināšanā,» atskatoties uz paveikto, saka K. Šulcs.
Pērn viņš kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas studentu. Funkcionālā dizaina nodaļā Kristaps studē iepakojuma un grafikas dizainu. Pašlaik svarīgākais esot iegūt kārtīgu zināšanu bāzi, lai viņš būtu gatavs jauniem izaicinājumiem. Tikmēr arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca iet izaicinājumiem pilnu ceļu pretim mērķim. R. Ganiņš pastāstīja, ka, līdzībā ar Mārtiņa Lutera 95 tēzēm, arī projektu konkursā «Teksts kā laikmetīgs vides objekts pilsētvidē, ainavā un interjerā» kopējā ideja bijusi par 95 objektu izveidi. Ieceres īstenošana sākotnēji plānota līdz 2022. gadam, kad apritēs 500 gadi Reformācijai Latvijā, tomēr ceļā stājušies dažādi sarežģījumi. «Domāju, ka šo lietu sasteigt nevajag. Mums ir iesākti vēl trīs objekti saskaņošanai. Ir idejas arī par citu realizāciju, bet katrai lietai ir savs nolikts laiks. No savas puses esmu izvirzījis uzdevumu no projekta īstenošanas neatkāpties, bet to realizēt tādā tempā, kādā mēs to varam izdarīt,» pauda R. Ganiņš.