Lēnām ieskrienamies…

Viedokļi

11 dienas dzīvojam 2019. gadā. Zemi klāj balta sniega sega, interneta plašumos cilvēki sūdzas par slidenajiem lauku ceļiem, ievietojot video, kurā redzami slidojam pa tiem. Citi slimo, jo apkārt klejo dažādi vīrusi. Cilvēku savstarpējās sarunās joprojām izskan veiksmes un izdošanās vēlējumi šim gadam. Ceru, ka teikt labus vārdus neaizmirsīsim arī citās šī gada dienās, jo ikdienā bieži vien par tiem piemirstam.
Mazliet citādāks iesācies šis gads. Joprojām esam bez jaunas valdības un šī gada budžeta, neviens vairs tik aktīvi nerunā par simtgadi… Kā smejoties dzirdu daudzus sakām, janvāris parasti ir klusais mēnesis, kad visi lēnām ieskrienas jaunam darba cēlienam.
Lēnām savam uznācienam gatavojas arī partijas «Jaunā vienotība» pārstāvja Krišjāņa Kariņa veidotā valdība, kuru solīts apstiprināšanai Saeimā virzīt šī mēneša otrajā pusē. Ceru, ka valdību izdosies izveidot, jo darāmo darbu iekrājušies ļoti, ļoti daudz. Tam uzmanību pievērš daudzi, ka valdības neesamība var iekavēt veicamos darbus. Runā ar ko gribi, visi gaida uz nākamā gada valsts budžetu, lai arī vietvaras varētu pieņemt savējo un realizēt plānotos darbus. Citur top plāni šim gadam, bet neskaidrību tajos rada situācija, kurš tad uzņemsies jaunajā valdībā nozares vadību. Ja nu amatā stājas tāds, kas vēlas būtiskas izmaiņas; kā lai zina, ko un kā plānot.
Lai gan publiski jau izskanējuši potenciālo ministru vārdi, diskusijas ap šīm kandidatūrām plešas arvien lielākas. Kā tas var būt, ka uz veselības ministra posteni kandidē Ilze Viņķele, kura Saeimas vēlēšanās Zemgales vēlēšanu apgabalā no pirmās vietas partijas sarakstā nokrita uz pēdējo un Saeimā nav ievēlēta? Vēlētāju liktie plusiņi un svītrojumi attieksmi pret šo kandidāti ir parādījuši. Kā tas var būt, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā viņa no Saeimas deputāta mandāta atteicās, jo bija saņēmusi stipendiju studijām Amerikas Savienotajās Valstīs un nespēja nostrādāt līdz 12. Saeimas beigām, lai gan vēlētāji viņai šādu iespēju bija devuši? Tagad viņa atgriežas, cerot uz ministra posteni… Šajās Saeimas vēlēšanās nekandidēja arī Kaspars Gerhards, kas tagad solās būt zemkopības ministra amatā. Ceru, ka par nozarē notiekošo viņš ir lietas kursā un saprot, kas un kā būtu veicams. Tas būtu ļoti nepieciešams, jo šogad priekšā daudz nozīmīgu diskusiju Eiropā par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada. Tā kā izmaiņas solās ieviest piešķirtā atbalsta apjomā, Latvijas balsij Eiropā vajadzētu izskanēt skaļi. Arī iekšlietu ministra kandidāts Sandis Ģirģens šajās vēlēšanās palika aiz svītras un nesaņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu darbam parlamentā.
Laiks rādīs, vai ar trešo piegājienu izdosies izveidot valdību. Simtgades gadā savās pārdomās vairākkārt minēju, ka esam nākamās paaudzes priekšā atbildīgi, kādu valsti veidojam tagad. Vienu vēstījumu, kas plaši izskanēja pagājušā gada noslēgumā, nākamajai paaudzei jau esam devuši — Latvijā sasniegts ilgākais valdības veidošanas rekords, ar to saprotot Saeimā ievēlēto politiķu nespēju vienoties par kopīgi veicamo darbu.