«Vispirms jāaudzina sabiedrība, nevis mājdzīvnieki»

Mērsraga novads

Jau vairāku gadu garumā, ik nedēļu sazinoties ar Mērsraga novada pašvaldības policijas vecāko inspektoru Egīlu Bolmani, kā nebeidzama problēma tiek minēta klaiņojošie mājdzīvnieki.

— Kāpēc tā ir problēma?
— Situācija ar klaiņojošiem mājdzīvniekiem pastāv jau gadiem, un tai neredzu beigas, jo visas dzīvnieku patversmes ir pārpildītas un jaunus sadarbības līgumus ar pašvaldību neviena no tām nevēlas slēgt. Solījumi ir bijuši, bet rezultāta nav. Esmu iedzīvotāju sapulcēs piedāvājis Mērsragā izveidot dzīvnieku patversmi, un tad tantes, kurām patīk barot vientuļos suņus un kaķus, lai iet uz patversmi un to dara. Bet tas, protams, prasītu ievērojamu finansējumu un milzum daudz birokrātisku procesu risināšanu.
Runāju daudz un ar dažādām dzīvnieku patversmēm. Tās ir pārpildītas! Viņiem arī ir tik daudz un dažādu situāciju… Piemēram, darbinieks atnāk no rīta, bet pie durvīm stāv kaste ar dzīvnieciņiem… Liels paldies patversmēm Talsos, Tukumā, Slokā un Rīgā, kas ir atsaukušās un mums palīdzējušas!

— Aptuveni cik daudz klejojošu mājdzīvnieku gadā tu nogādā dzīvnieku patversmēs?
— Precīzu skaitu nepateikšu. Decembrī, piemēram, tie bija astoņi kaķi. Gadā noteikti vairāk nekā 50 dzīvnieku. Lielākā daļa ir kaķi.

— Vai, tavuprāt, nebeidzamā jaunu klejojošu mājdzīvnieku rašanās atspoguļo sabiedrību un to, ka cilvēki pret mājdzīvniekiem izturas ļoti neatbildīgi un pavirši?
— Tieši tā! Diemžēl ne visi čipo kaķus, tāpēc nav iespējams pierādīt, ka tas ir attiecīgās personas mājdzīvnieks, lai gan likums pieprasa to darīt jau vairāk nekā gadu. Sabiedrības skatījumu uz to varētu mainīt tikai ar stingru likumu, noteikumiem un kontroli. Un jābūt atbilstoši lielam sodam, jo mazs, protams, nesniedz vajadzīgo rezultātu.
Runājot par klaiņojošiem mājdzīvniekiem, jāpiemin, ka nereti saimnieki atstāj savus suņus bez uzraudzības. Piemēram, ir daudzi, kuri pa nakti savus suņus izlaiž ārā, uz ielas. Pēdējā laikā šo problēmu Mērsraga novadā esam diezgan izskauduši. Cik zinu, šāda problēma ir arī citos novados. Cilvēkiem jāapzinās — ja viņam piederošs suns kādu sakož, Valsts policija par notikušo uzsāk krimināllietu.

— Nav noslēpums, ka klaiņojošos mājdzīvniekus pārsvarā baro kundzes gados. Kā likt viņām saprast, ka to nevajag darīt?
— Neskaitāmas reizes esmu skaidrojis un mudinājis iedzīvotājus nebarot klaiņojošus mājdzīvniekus. Viņu atbilde, protams, ir, ka dzīvnieciņiem gribas ēst! Bet to nevajag darīt, jo starp šiem klejojošajiem mājdzīvniekiem izplatās dažādas slimības un kaitēkļi, viņi piedrazo apkārtni un aplipina ar savām slimībām labi koptos mājdzīvniekus. Regulāri barojot šos klaiņotājus, rodas barības bāzes, kur līdz ar to pulcējas aizvien vairāk dzīvnieku, kuri savukārt vairojas savā starpā. Un kas ir pats absurdākais — par klaiņojošo mājdzīvnieku notveršanu pie manis vēršas tās tantes, kuras pašas viņus baro. Tagad, redz, sākusies ziema, un kaķītim salst! Vienkārši nebarojiet šos dzīvniekus, un viņi izzudīs kā rīta rasa!

— Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kuriem ir vai kuri plāno iegādāties mājdzīvnieku?
— Pirms iegādāties mājdzīvnieku, jāapdomā un jāsaprot, ka tā ir atbildība uz vismaz desmit gadiem. Par viņiem ir jārūpējas, un tas nav vienkārši. Diemžēl daudzi neapzinās šo atbildības apmēru, to, ko viņi dara. Vispirms vairāk ir jāaudzina sabiedrība, nevis mājdzīvnieki.