Talsos norit kultūrvēsturisko vērtību inventarizācija

Talsu novads

Aizvadītajā gadā Talsu novada dome nolēma paveikt ko tādu, kas līdz šim nebija darīts. Proti, uzticēt speciālistiem veikt Talsu pilsētas kultūrvēsturisko vērtību inventarizāciju, kas ļautu apzināt esošo situāciju un turpmāk pamatoti strādāt.
Pamatīgo izpētes darbu veic uzņēmuma SIA «AIG» speciālisti. Pašlaik paveikts aptuveni četras piektdaļas darba, un ar secināto tika iepazīstināti arī Talsu novada domes deputāti.
Uzņēmuma pārstāvis, arhitekts, zinātņu doktors Ilmārs Dirveiks, sniedzot konspektīvu ieskatu notiekošajā izpētes darbā, uzsvēra, ka tas balstās uz ilggadēju pieredzi darbā ar vēsturisku pilsētvidi, tās uzturēšanu un atjaunošanu. Kā viņš skaidroja, lai varētu sekmīgi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, nepietiek tikai ar labiem projektiem, praktiķiem un nodomiem, bet ir nepieciešama arī labi pārdomāta stratēģija un profesionāli veidots plāns.
«Latvijā ir daudz pilsētu ar nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, bet paradoksāli, ka tikai dažās notiek šāda plānveidīga, stratēģiska pieeja. Citviet tā ir rīcības imitācija, citviet tā ir kļūdaina, citviet vispār nekas nenotiek. Jautājums par Talsu arhitektūras mantojuma saglabāšanu aktualizējies absolūti likumsakarīgi,» Talsu novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē sacīja I. Dirveiks.
Vajag apzināties savas vērtības
Neraugoties uz to, ka kopumā vēsturiskajā pilsētvidē notiek aktīva saimnieciskā darbība, ir normatīvie akti, kas jāievēro. «Pirmkārt, Latvijā ir problēma, ka mums ir labi likumi, bet vajadzētu labāku to ieviešanu praksē. Savukārt atsevišķi normatīvie akti ir stipri novecojuši un nepilnīgi. Piemēram, aizsardzības robežas, pieminekļa statuss ēkām.

Kurioza ir situācija, ka Talsos pieminekļa statuss ir iestrēdzis gandrīz vai pēckara situācijā. Un, otrkārt, saimnieciskajām aktivitātēm vēsturiskā pilsētvidē vēlams būt stratēģiski pārdomātām. Lai to visu realizētu praktiskā ikdienas darbā, pilsētas saimnieku rīcībā ir jābūt detalizētam pārskatam, informācijai, kādas konkrētas vērtības ir talsenieku rīcībā. Tas ir iemesls, kāpēc šādi pārskati tapuši arī citās pilsētās, piemēram, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī un citviet,» skaidroja I. Dirveiks.
Šajā pētnieciskajā darbā speciālisti apskata pilsētas vēsturisko centru un tās kultūrvēsturisko mantojumu gan kopumā, gan atsevišķi, īpaši pievēršot uzmanību detalizētai pieejai, kas ir nepieciešama, lai turpmāk varētu veikt smagu, praktisku ikdienas darbu, piemēram, būvvalde, arhitekti, pilsētas pārvalde u. c.
Pilsēta, kas pilna ar pērlēm
Speciālistam sniedzot prezentāciju ar dažādiem aprakstiem un fotogrāfijām, bija iespējams uzzināt daudz ko jaunu vai ko tādu, par ko līdz šim vietējais iedzīvotājs nevarētu aizdomāties vai saskatīt. Tika demonstrēti vairāki paraugi, piemēram, atklājot, kādas īpašas, līdz šim nepamanītas un neapzinātas vērtības atrodas vairāku vecu namu iekšpusē vai atklājot dažādu namu likteni — kāds tas bijis vai kas tos sagaida, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Tāpat tika izceltas gan pilsētas namu pērles, gan piemēri ar ēkām, kuras nepieciešams uzlabot, pilnveidot.
Izrādās, veicot laikietilpīgo un skrupulozo izpēti, speciālisti atraduši līdz šim nezināmu Talsu pilsētas plānu (19. gadsimta trešais ceturksnis), kas vērtējams kā ļoti krāšņs un iespaidīgs dokuments. Arhitekts to pat nodēvēja par notikumu Latvijas pilsētvēstures izpētes jomā. Šis plāns palīdzējis precīzāk datēt pilsētas ēkas un labāk izprast konkrētu vietu attīstību un nozīmi.
«Talsos joprojām saglabājušās ēkas, kas ir 200 un vairāk gadu senas, un tas nav joks, tas ir ļoti nopietni. Viens no šī pētījuma rezultātiem ir ierosinājums pārskatīt un koriģēt zonas un robežas. Varu nomierināt talseniekus, ka nevajag uztraukties, jo esošā situācija pilsētā ir tāda pati kā visā Latvijā, proti, tipiska,» klāstīja arhitekts I. Dirveiks.
Pētījumā tiek inventarizēta katra ēka un definēti to dažādie oriģinālie, vērtīgie elementi. Dažviet esot vērojams haoss un nesaprašanās, piemēram, kādai koka ēkai noteikts, ka tas ir kultūrvēsturisks piemineklis, bet ēkai, kura atrodas blakus, šāda statusa nav, lai gan tā ir vēl vecāka. Šādi un līdzīgi gadījumi liek vēl jo vairāk saprast, ka nepieciešama vērtību precizēšana. «Katrai pilsētai ir kaut kas tikai sev raksturīgs. Piemēram, Talsiem ir īpatnējs apdares veids un dažādas detaļas. Arī tas šajā detalizētajā izpētē nāk gaismā, un, iespējams, no malas tas ir vēl labāk saskatāms, nekā pašiem tam ikdienā ejot garām,» lika aizdomāties speciālists.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka ir ēkas, izcilas pērles, kas atrodas ārpus kultūrvēsturiskā centra robežām, bet tas nebūt nenozīmējot, ka par tām vajadzētu aizmirst un atstāt novārtā.
Arhitekts aicināja talseniekus pārvērst ūdenstorni, kas atrodas Talsu pilskalnā, par skatu torni. «Tas ir izcilā vietā, un uzskatu, ka tas būtu nevis nojaucams, bet no defekta pārvēršams efektā. Šis ir laimīgs gadījums, ka tornis jau ir! Sirsnīgi aicinu to izmantot! Savukārt ja runājam par slimnīcas (bijušās) dūmeni, manuprāt, tas ir pilnīgs svešķermenis pilskalna ainavā.»
Izpētei bija jābūt gatavai līdz aizvadītā gada 1. decembrim, bet, tā kā darbs pie tās bijis sarežģītāks un plašāks, nekā sākotnēji domāts, uzņēmums lūdza darba izstrādes termiņa pagarinājumu. Šobrīd Talsu novada pašvaldības juridiskās nodaļas speciālisti izvērtē līguma nosacījumus ar SIA «AIG», lai varētu noteikt līguma termiņa pagarinājumu. Līguma summa ar uzņēmumu — 30 630 eiro (bez PVN).