Aug produktivitāte, bet govju skaits samazinās

Lauksaimniecība

Atskatoties uz aizvadīto gadu, nozīmīgāko notikumu apskatu sagatavojusi arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienība. Kā būtiskāko tā uzsver, lai veicinātu piena produktu patēriņu ikdienā, viens no soļiem būtu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošana, kā tas jau ir izdarīts Latvijā raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.

Gada lepnums

Latvijas piena produkti pēdējo desmit gadu laikā kopumā pārdoti vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Šobrīd lielākā vai mazākā apjomā Latvijas piena pārstrādātāji sadarbojas ar 70 valstu uzņēmējiem. 2018. gadā pirmo reizi Latvijas piena produkti nonākuši arī tādās valstīs kā Kambodža un Mjanma — tur aizvests gan piena sūkalu pulveris, gan vājpiena pulveris. Pērn septembrī rīkotajā piena produktu konkursā kategorijā «Gada jaunais produkts» bija pieteikti 22 produkti, kuru ražotājus apbalvoja izstādē «Riga Food 2018». Tas ir apliecinājums tam, ka piena produktu pārstrādātāji spēj saražot kvalitatīvus un garšīgus produktus gan tradicionālajās kategorijās, gan arvien pārsteigt ar jauniem un netradicionāliem ražojumiem, saka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks. Piemēram, pagājušajā gadā piena pārstrādes uzņēmums «Talsu piensaimnieks» ieguva divas sudraba medaļas un Atzinības rakstu kategorijā «Kefīrs ar tauku saturu līdz 2,5%» un «Biezpiens ar tauku saturu 0,5%».

Nākotnes izaicinājumi

Latvijā vērojams pašu ražoto piena produktu īpatsvara samazinājums vietējo veikalu plauktos. Detalizēta analīze par vienu no tradicionālākajiem produktiem —dzeramais piens — ir satraucoša. Tikai puse no tā, ko redzam veikalos, ir vietējās izcelsmes. Otra puse — imports, kur ap 20 procentiem jau ir zīmolu produkti, pārējais — ap 30 procentiem — privāto preču zīmju produkti. Šāda situācija ilgtermiņā nav pieļaujama. Diemžēl arī citi importētie piena produkti lielākā vai mazākā apjomā atrodami mūsu veikalu plauktos. Visiem produktu apritē iesaistītajiem jāsaprot, ka maksimāla vietējo resursu izmantošana ir visstabilākais pamats mūsu izaugsmei. Tieši tāpēc Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība turpinās darīt visu iespējamo, lai Latvijā saražotie produkti maksimāli tiktu izmantoti pašu zemē.

Gada neraža

Lielais sausums vasarā noveda pie pārstrādei iepirktā piena apjoma samazinājuma par četriem procentiem, salīdzinot ar 2017. gadu. Taču šis samazinājums 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos ir salīdzinoši nenozīmīgs un Latvijā iepirktā piena apjoms pārstrādei kopumā ir pietiekams.

Gada skaitļi

Latvijā strauji aug produktivitāte — izslaukums no vienas govs audzis, pārsniedzot 7000 kilogramus gadā. Taču govju skaits samazinās: pirms gada bija nedaudz zem 160 000 piena devēju, tagad — 148 000. Piena iepirkuma cena gada griezumā ir turējusies tuvu 29 eiro centiem par kilogramu. Latvijā vidēji dienā pārstrādei iepērk 2200 tonnas piena, no kura tikai nedaudz vairāk par 800 tonnu dažādu produktu veidā tiek realizēts vietējā tirgū, aptuveni 600 tonnu piena nepieciešams eksporta produktu ražošanai un vēl 800 tonnu piena dienā tiek izvests ārpus valsts. Vidēji 2016. gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 124 gramus piena dienā, un 2018. gadā vidēji tas saglabājas ap 120 gramiem dienā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada mērķis

Līdzšinējais eksperiments ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem devis vairākus pozitīvus efektus. Pilnīgi skaidrs, ka līdzīgi tas būtu arī piena sektorā. Piena produktu patēriņš Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir mazākais Baltijas reģionā. Tā kā piena produkti ir nozīmīga veselīga pārtikas groza sastāvdaļa, nosacījums samazināt pievienotā vērtības nodokļa likmi piena produktiem noteikti būtu jāatbalsta jau tuvākajā nākotnē. Radot labvēlīgākus apstākļus piena produktu patēriņa palielināšanai, tas nodrošinātu lielāku pienesumu valsts budžetam papildu nodokļu veidā. Katra pārstrādātā piena tonna valsts budžetam pievieno vismaz 30 eiro, savukārt izvestā — vien nedaudz vairāk par trijiem eiro, uzskata Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā.