2018. gada notikumu apskats lauksaimniecībā

Lauksaimniecība

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kas ir lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome un apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas, un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku, ir apkopojusi 2018. gada notikumus, izdalot tos, kuri lauksaimniecībā bijuši nozīmīgi, kā arī iezīmējot šogad veicamos darbus.

Gada panākums

  1. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas noteica ieviest samazināto PVN likmi piecu procentu apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Gada griezumā rezultatīvie rādītāji atklāj, ka ieviestās izmaiņas ir veicinājušas ēnu ekonomikas samazināšanos, augļu un ogu tirdzniecības legalizāciju. Samazināts PVN visai svaigai pārtikai, ne tikai dārzeņiem un augļiem, jau daudz gadu ir 24 no 28 Eiropas Savienības valstīs. Dažās valstīs svaigai pārtikai PVN vispār nepiemēro. Lēmums ietekmē ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku «pelēkā tirgus» un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to tirgū atbrīvojas vieta vietējai produkcijai.

Gada cīņa ar vējdzirnavām

Ne tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma — mēģināt atrast vēlamo attīstības virzienu, kas nodrošinātu gan uzņēmējdarbības attīstību, gan vides saglabāšanu un risinātu lauku novecošanās un mazapdzīvotības problēmas. Jāmeklē un jāstimulē labākie scenāriji, kā attīstīt infrastruktūru, sākot ar ceļiem, kas ir katras valsts ekonomiskā asinsrite, beidzot ar izglītības un veselības sistēmas fleksibilitāti un pielāgošanu mūsdienu prasībām un attīstībai. Latvijas lauki joprojām ir mazapdzīvoti un darāmā šajā jautājumā ir ļoti daudz.

Gada sērga

Āfrikas cūku mēra izplatība Latvijas teritorijā, jo aizvien konstatē jaunus saslimšanas gadījumus mežacūkām, kas uzliek papildu spriedzi un slogu cūkaudzētāju saimniecībām. Kā gada sērga noteikti minams arī lauksaimnieku vidū valdošais satraukums par traktortehnikas zādzībām, kas kļūst aizvien grūtāk izsekojamas un biežākas.

Gada neraža

Ilgstoši valdošā sausuma un karstuma ietekme uz augļkopības nozari. Iepriekšējā gadā bojātos augus turpināja iznīcināt Latvijā viens no sausākajiem maijiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Dārzi izkalta, tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, bet palikušie bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Nozare cieta ievērojamus ražas zudumus jau otro gadu pēc kārtas. Latvijas augļkopjiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 40 procentu, atsevišķām kultūrām pat vēl lielākos apmēros. Sausums ražas daudzumu ietekmēja arī graudkopjiem, bet lopkopjiem bija problēmas ar barības sagatavošanu lopiem ziemai.

Gada pasākums

Par tādu noteikti uzskatāms 8. septembrī Rīgā notikušais pasākums «Lauki ienāk pilsētā», kas Latvijas simtgades gadā notika 11. novembra krastmalā. Tajā ikvienam bija iespēja uzzināt par tehnoloģijām, ko mūsdienās izmanto lauksaimnieki, atskatīties vēsturē, nogaršot un redzēt visu, kas ir saistīts ar saimniekošanu un dzīvi laukos. Pasākums parādīja, ka lauksaimniecība ir nozare, kas attīstās līdzi laikam un ir uz nākotni vērsta, spēj piesaistīt jaunos speciālistus, kas vēlas dzīvot un strādāt laukos.

Gada sadarbība

Tāpat kā pirms šī Eiropas Savienības plānošanas perioda, kas sākās 2014. gadā un drīzumā beigsies, 2018. gada 13. decembrī kārtējo reizi Baltijas lauksaimnieki protestā Briselē prasīja taisnīgākus tiešmaksājumus nākamajā plānošanas periodā. Ņemot vērā, ka atbalsta maksājumi Baltijas lauksaimniekiem joprojām solās būt zem vidējā Eiropas Savienība līmeņa un dalībvalstu līderu vidū ir sākušās sarunas par jauno septiņu gadu budžetu, šis ir īstais laiks, lai atgādinātu par savām prasībām. Protestā pie lauksaimniekiem devās arī visu trīs Baltijas valstu premjeri, solot valstu vadītāju sarunās Briselē aizstāvēt savu valstu intereses.

Darāmais 2019. gadā

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome turpinās darbu, lai aizstāvētu vietējos ražotājus un cīnītos ar ēnu ekonomiku. Jāturpina runāt ar atbildīgajām institūcijām, lai risinātu jautājumu par esošo situāciju un kontrolēm tirgos, par importa un vietējās produkcijas īpatsvaru nesakritību, kas liecina, ka liela daļa produkcijas tiek ievesta bez nodokļiem. Jau gadiem cīnāmies ar ievestās produkcijas uzdošanu par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšanu tirgošanās vietā par tirgošanās dalībnieku, pārtikas aprites noteikumu neievērošanu, cenas norādīšanu bez PVN un kases aparātu neizmantošanu. Padome joprojām pastāv uz elektronisko pavadzīmju sistēmas ieviešanu Latvijā, jo mūsu mērķis ir pircējiem nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu vietējo produkciju.

Turpināsim vērtēt samazinātās PVN likmes augļiem, ogām un dārzeņiem rezultatīvos rādītājus, paralēli pierādot un panākot samazinātas PVN likmes ieviešanu arī gaļas un piena produktiem.

Strādāsim, lai Latvijai panāktu labāku Eiropas Savienības finansējuma sadali un nosacījumus nākotnes kopējās lauksaimniecības politikā. Nav atbalstāms Eiropas Komisijas piedāvātai finansējuma samazinājums kopējai lauksaimniecības politikai, jo salīdzinājumā ar finanšu periodu no 2014. līdz 2020. gadam finansējums periodā no 2021. līdz 2027. gadam samazināsies par pieciem procentiem, lai gan izaicinājumi un sabiedrības prasības pret lauksaimniekiem pieaug. Komisijas piedāvājums daudzgadu finanšu periodam arī paredz, ka Latvija saņems tiešmaksājumus tikai 77 procentus jeb 202 eiro par hektāru. Uzskatām, ka tiešajiem maksājumiem jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs, novēršot to atšķirības.

Ņemot vērā aizvien pieaugošās darbaspēka problēmas lauksaimniecības nozarē, plānots aizstāvēt īpašos noteikumus sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai. Vairākus gadus ir piemēroti īpaši noteikumi par sezonas laukstrādniekiem, kas nodarbināti lauksaimniecības sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Šāds sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir būtisks un jāsaglabā. Tāds būtu piemērojams arī citās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, graudkopībā, sezonas darbiem tādiem kā akmeņu lasīšana un sēklu lauku ravēšana.

Pēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes