Paiesim pretī tautasdziesmai!

Viedokļi

Ja jau lasāt šīs rindas, tātad esat kopā ar «Talsu Vēstīm» arī jaunajā — 2019. — gadā, par ko mums liels prieks! Paldies katram, kas mums uzticas un abonē mūsu laikrakstu, jo bez jums, mīļie lasītāji, mums nebūtu iemesla sacīt, ka esam piedzīvojuši tik daudz gadu kopš mūsu laikraksta pirmā numura!
Kā jau solījām un būsiet pamanījuši, šajā gadā «Talsu Vēstu» pirmā un pēdējā lappuse kļuvusi krāsām bagātāka, bet arī pārējās desmit melnbaltajās lappusēs centīsimies ieviest jaunas vēsmas, lai tās būtu piesātinātas notikumu, cilvēku dzīvesstāstu, ķibeļu un prieka brīžu atspoguļojumiem rakstos, kas interesēs lasītājam gan Talsu, gan Dundagas, gan Rojas un Mērsraga novadā.
Vēlreiz pateicamies par jūsu atsaucību gada nogalē rīkotajai telefonakcijai «Ziemassvētkos es saku paldies…». Savukārt atšķirot šodienas «Talsu Vēstu» astoto lappusi «Starpbrīdis», ieraudzīsiet mūsu pamudinājumu lasītājiem iesaistīties fotokonkursā «Mans jaunā gada sākums». Piekritīsiet taču, ka tas mums katram ir iesācies citādi. Interesantākās fotogrāfijas publicēsim laikrakstā. «Starpbrīža» lappusē katru piektdienu ievietosim arī pa vienai latviešu tautasdziesmai, mēģinot pavērt ceļu uz mūsu tautasdziesmu vērtībām. Kā liecina ne vienas vien aptaujas rezultāti, mēs par savām tautas dainām zinām gaužām maz un vēl mazāk zinām tās noskaitīt vai nodziedāt. Varbūt, sākot no Latvijas simtgades, ir beidzamais laiks paiet tām pretī? Gandrīz katram mūsu sadzīves notikumam vai parādībai taču piemērojama sava tautasdziesma. «Latvieši pret dainām izturas nevērīgi. Kad saku, ka ir nevērīga pieeja dainām, ar to domāju, ka nepievērš uzmanību, nezina, neieklausās, par ko ir dziesma, kuru dzied,» apgalvo valodniece, trimdas latviete Ieva Auziņa-Sentivani, kuras tautasdziesmu atdzejojumi un skaidrojumi angļu valodā iznākuši grāmatā «Dainas». Un, jāatzīst, nevērīgi mēs nereti mēdzam izturēties ne tikai pret tautasdziesmām, kas būtībā ir mūsu tautas saknes. Ikdienas steigā nepamanām, neieklausāmies, negribam iedziļināties, jo mums taču nekam neatliek laika, un atrodam to kā parocīgu attaisnojumu. Domājam — gan jau kādreiz vai, labākajā gadījumā, kā Margaretas Mičelas populārā romāna «Vējiem līdzi» varone Skārleta mierinām sevi: par to padomāšu rīt. Un te jāpiekrīt mūsu šodienas laikraksta viesim Zanei Bārbalei, ka «ir jādzīvo šodien, tagad, jo tas «kaut kad» var nepienākt».
Papildinot otrajā laikraksta lappusē ievietotās aptaujas «Kam jaunajā gadā pievērsīsi vairāk uzmanības?» rezultātus, neapšaubāmajam aptaujas līderim «veselībai» pievienoju arī savu variantu: jaunajā gadā atlicināsim vairāk laika cits citam, neaizbildinoties, ka mums tā nav.