Viss plānotais realizēts, jo netiecas pēc neīstenojamiem sapņiem

Rojas novads

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa teic skaidri un gaiši: «Viss ieplānotais ir izdevies un pat vairāk nekā bija plānots!» Šī gada Rojas novada pašvaldības pamatbudžets sastādīja 3 937 477 eiro, speciālais budžets — 92 119 eiro.
Būtiskākie no šogad paveiktajiem darbiem: pilnībā pabeigta Rojas stadiona pārbūve; izbūvēts jauns multifunkcionāls laukums un iegādāts sporta inventārs; uzsākta un pēc grafika notiek Rojas brīvdabas estrādes būvniecība; veiksmīgi darbojas jaunās struktūrvienības, jo ar šo gadu sociālā dienesta pārraudzībā nav jauniešu centru, tie pārdēvēti par brīvā laika pavadīšanas centriem, kuros mājvietu raduši jaunieši, seniori, invalīdu biedrība un izglītojošo semināru organizatori; izbūvētas laipas Ģipkas pludmalē un izbūvēts jauns operatīvā transporta piekļuves ceļš pie jūras starp Ģipku un Melnsilu; izbūvēts ielu apgaismojums Rudē un dažās Rojas ciemata ielās un nomainīts vecais ielu apgaismojums pret jaunu. E. Kārkliņa apgalvo, ka viss ieplānotais ir īstenots, jo darbi plānoti piezemēti, reāli īstenojami, nevis sapņots par neiespējamo.
Nekādu problēmu
Jautāta, kādas bijušas šī gada budžeta būtiskākās izpildes problēmas, novada priekšstāve teic, ka tādu nav, jo Rojas novadā visi iestāžu, struktūrvienību vadītāji strikti ievēro budžeta disciplīnu, ko kontrolē finanšu nodaļa. «Un pozitīvi, ka mums ir vienota, centralizēta grāmatvedība. Trīs reizes gadā notiek budžeta grozījumi katras iestādes atvēlētā budžeta ietvaros. Kopā ar budžeta pieprasījumu iestāžu, struktūrvienību vadītāji iesniedz prioritārā secībā plānoto darbu sarakstu un kontroltāmes. Mūsu budžeta veidotāji šo darbu veic nopietni,» veiksmīgo darba rezultātu komentē E. Kārkliņa.
Un darbs pie nākamā gada budžeta uzsākts jau brīdī, kad apstiprināts šī gada budžets. Attīstības nodaļas vadītāja izveidojusi failu, kurā, lai gada laikā nekas nepiemirstos, uzreiz ievada informāciju par kādu darbu, kas būtu veicams nākamajā gadā.
«Katru gadu līdz novembra beigām notiek visu darbinieku vērtēšana, un atkarībā no novērtējuma līmeņa budžetā tiek iestrādātas algas. Iestādēs, struktūrvienībās prioritāri plāno tādus darbus, kur kāda valsts kontrolējošā institūcija sastādījusi aktu, kur norādīts konstatētais trūkums un tā novēršanas termiņš. Lielu uzmanību veltām ugunsdrošībai, elektrības jautājumiem, labiekārtošanai un pašreiz — personu datu aizsardzībai,» dalās domes priekšsēdētāja.
Nākamajā gadā pats galvenais uzdevums būšot pabeigt Rojas brīvdabas estrādes būvniecību, piepildīt estrādi ar labu un kvalitatīvu saturu un darīt visu, lai novadnieki un viesi šo vietu iecienītu un apmeklētu organizētos pasākumus.
Strādāt saimnieciski, nevis čīkstēt vai cerēt uz palīdzību
E. Kārkliņa nepiekrīt apgalvojumam, ka mazo novadu salīdzinoši nelielie budžetu apmēri ļauj vairāk izdzīvot, nekā attīstīties. «Ja ir normāli domājoši deputāti, spēcīga domes administrācijas komanda, profesionāli izstrādāti plānošanas dokumenti un finanšu disciplīna, tad ir iespējama attīstība, kā tas ir mūsu gadījumā. Ja bez pārtraukuma «jābīda politika» vai jāvaimanā, ka mums neko nedod un mēs neko nevaram, tad arī rodas izdzīvošana un nīkuļošana,» vērtē priekšsēdētāja.
Viņa arī nepiekrīt idejai, ka situāciju mazajos novados varētu uzlabot, ja tie tiktu pievienoti kādam lielākam novadam. «Kamēr lielajos novados pastāvēs «lielā politika», nevis saimnieciska darbošanās iedzīvotāju labā, tikmēr vienmērīgu attīstību mums neredzēt. Tā ir ilūzija, ka lielā reģionā nebūs nomales! Ir pat ļoti dīvaini, ka tagad, kad demogrāfija atrodas tik zemā līmenī, kad izveidojušās lielas teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kad jālikvidē skolas, kultūras centri un pārvaldes, kā arī ceļus dažu iedzīvotāju dēļ uzturēt izmaksā ļoti dārgi, mēs sākam runāt par vienmērīgu attīstību! Lai būtu vienmērīga attīstība, Latvijai tikai šai opcijai vien būtu nepieciešams viss valsts budžets. Saprotu, ka Ziemassvētki ir brīnumu laiks, bet šajā jautājumā gan mums vajadzētu būt reālistiem!» liek aizdomāties E. Kārkliņa.