Jo vairāk darbu, jo vairāk izaicinājumu

Talsu novads

11. janvārī Talsu novada domes deputāti apstiprināja šī gada pašvaldības pamata (31 368 155 eiro) un speciālo (1 698 012 eiro) budžetu. Visu iecerēto dažādu iemeslu dēļ gan nav izdevies realizēt.
«Būtiskākie šī gada projekti, nenoliedzami, Talsos ir uzsāktā Raiņa ielas rekonstrukcija un jau pabeigtā Talsu Valsts ģimnāzijas stadiona atjaunošana. Nozīmīgs notikums ir vides objekta «Latvijas saule» uzstādīšana pie Talsu ezera un Talsu Galvenās bibliotēkas pārbūves uzsākšana. Noteikti nevar nepieminēt šogad uzsākto Firksu-Pedvāles muižas pārbūvi, kas nākotnē radīs starptautisku mākslinieku rezidenci ar augstvērtīgu saturu. Novadā uzbūvētas divas jaunas brīvdabas estrādes — Tiņģerē un Valdemārpilī. Būtiski, ka Talsu kinoteātris «Auseklis» ieguvis otru elpu, jo veikts telpu un kāpņu remonts, iegādāts jauns aprīkojums. Liels finansējums tika piešķirts XXVI Vispārējiem Dziesmu un XVI Deju svētkiem, tai skaitā tērpu iegādei. Visi tērpi nav vēl piegādāti, bet nākamā gada sākumā šis process būs noslēdzies,» par paveikto informē Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks. Tāpat viņš uzskaita virkni ar daudziem darbiem, kas paveikti novada pagastos un pilsētās, tai skaitā dažādi labiekārtošanas un remontdarbi, apgaismojuma papildināšana, videokameru, soliņu, atkritumu urnu uzstādīšana, atpūtas iespēju uzlabošana, sabiedrisko tualešu izveide un daudzi citi.
Kas nav izdevies?
Pašvaldība informē, ka šogad nav pilnībā apgūts līdzfinansējums vecpilsētu ēku restaurācijai, kam bija atvēlēti 30 000 eiro. No tā iztērēti aptuveni 9000 eiro. Tiek pieļauts, ka šāds rezultāts tāpēc, ka konkurss notika pirmo reizi. Toties ir palielināts līdzfinansējums biedrību īstenotajiem projektiem. Pilnībā nav apgūts arī līdzfinansējums kanalizācijas sistēmu pieslēgšanas nodrošināšanai, kam bija paredzēti 20 000 eiro. Arī tā ir jauna iniciatīva.
Nav īstenota Sabiles kultūras nama jumta daļēja nomaiņa, kam bija paredzēti nedaudz vairāk par 24 000 eiro. Apsekojot situāciju, atklāts, ka nepieciešami lielāki un pamatīgāki ieguldījumi. Šobrīd daļa no finansējuma atvēlēta projektēšanai, atlikusī summa paredzēta nākamajā gadā, bet līdztekus būs jāmeklē papildu līdzekļi nepieciešamo darbu apjomu īstenošanai, skaidro izpilddirektors. Savukārt gada vidū paredzētais finansējumu Laidzes pagastam, Paugurciema apgaismojuma izbūvei, pārcelts uz 2019. gada budžetu. Plānotie darbi nenotika, jo a/s «Sadales tīkls» mainīja darbu secību. Arī Spāres muižas kāpņu remontam paredzētais finansējums pārcelts uz nākamā gada budžetu, jo nebija iespējams atrast atbilstošus darba veicējus.
«Būvprojektu izstrādei un būvniecības projektu īstenošanai kopumā bija atvēlēti 600 000 eiro. 100 000 eiro jau šajā gadā bija paredzēti multifunkcionālā sporta kompleksa projektēšanai, bet smagnējā procesa dēļ tas nav izpildīts. Finansējums paredzēts nākamajā gadā,» skaidro M. Jaunvalks.
Būtiskākās šī gada budžeta izpildes problēmas
Tās radījuši dažādi faktori: iespējas atrast piemērotu darbu veicēju par paredzētā finansējuma apjomu, kā arī darbu plānošanas un izpildes precizitāte.
Pašvaldība atklāj, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā Talsu novadam ienākumus līdz sākotnēji prognozētajam līmenim piemaksāja Finanšu ministrija. Proti, valsts prognozētā un aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze neīstenojās paredzētajā apmērā, tādēļ Finanšu ministrijai bija jāsedz šī starpība. Bez ministrijas finansējuma Talsu novada budžeta ieņēmumi būtu zemāki un mazāki, nekā plānots.
Kā radusies šāda situācija? Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko skaidro, ka ministrijas sākotnējās prognozes, ņemot vērā valsts makroekonomiskos attīstības rādītājus, bijušas pārāk optimistiskas vai arī netika ņemti vērā visi to ietekmējošie faktori. Finanšu ministrija gada laikā ir piemaksājusi 18 054,89 eiro (kompensācija par IIN) un vēl 214 421,13 eiro no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (papildu iepriekš izmaksātajiem 4 626 933,90 eiro).
Pilnā sparā top nākamā gada budžets
Izpilddirektors teic, ka bāzes budžets ir sagatavots. «Pašvaldība šajā procesā ir atkarīga no valsts budžeta, tāpēc gaidām tā apstiprināšanu, lai iegūtu ticamus un pamatotus aprēķinus, novada iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu un izlīdzināšanas fonda maksājuma apmēru,» visu novadu pašvaldību bažas, tai skaitā Talsu, atklāj M. Jaunvalks.
Jautāts par prioritātēm nākamajā gadā, viņš apgalvo, ka tās noteikti esot uzsākto projektu īstenošana: bērnudārzu «Vīnodziņa» un «Zīlīte» būvniecība; Talsu tirgus pārbūve; vides uzlabošana Talsu Valsts ģimnāzijā, Talsu 2. vidusskolā, Sabiles pamatskolā un Talsu pamatskolā; multifunkcionālā sporta kompleksa tālāka virzība; Raiņa, Jaunās Celtnieku, Celtnieku un Laukmuižas ielas pārbūve; Talsu Galvenās bibliotēkas pārbūve, Sabiles sinagogas un pilsētas laukuma pārbūve; Firksu-Pedvāles muižas atjaunošana.
Prioritāte ir arī sociālā joma. Ik gadu palielinās pakalpojumu klāsts un pieaug esošo pakalpojumu sniegšanas apjoms. Tāpat papildu finansējums tiek piešķirts pedagogiem un pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem, proti, pašvaldība piešķir vairāk, nekā to paredz valsts. Kā pozitīvs aspekts vērtējams fakts, ka tiek atbrīvoti budžeta resursi, jo ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana tiek nodota kapitāldaļu uzņēmumam SIA «Talsu ūdens». Nākamajā gadā šis process noslēgsies, uzņēmuma pārraudzībā nonākot atlikušajām novada teritorijām — Laucienes, Balgales un Ķūļciema pagastam.
Lai arī plāni ir iespaidīgi, nākamā gada budžets, visticamāk, būs mazāks nekā šogad, un tas liek aizdomāties, cik daudz no iecerētā izdosies realizēt. «Nākamā gada budžets, ņemot vērā aptuvenās aplēses, tiek plānots mazāks. Samazinājums gaidāms par aptuveni 500 000 eiro, kas, protams, ir būtisks. Tomēr tās ir tikai aptuvenās aplēses, īstais budžeta apmērs būs zināms vien pēc valsts budžeta apstiprināšanas un attiecīgā finansējuma sadalījuma,» teic M. Jaunvalks.