Cīņa par izdzīvošanu

Mērsraga novads

16. janvārī Mērsraga novada domes deputāti vienbalsīgi apstiprināja šī gada pamata budžetu 2 298 918 eiro un speciālo budžetu 8000 eiro apmērā. Domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš to raksturoja kā taupības un izdzīvošanas budžetu, kam vienīgais glābiņš ir izlīdzināšanas fonda līdzekļi. Nākotne nav diez ko spožāka, jo nākamā gada budžets solās būt vēl mazāks.
Ja pērn Mērsraga novada pašvaldība no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) saņēma 199 234 eiro, šogad tie ir jau 255 788 eiro, un nākamgad summa visdrīzāk tikai pieaugs. Kredītportfeļa iespējas pašvaldībai tādas, ka turpmāk iespējams realizēt tikai nelielus projektus. Šis novadam bijis gads, kas aizvadīts taupības režīmā: pašvaldības informatīvais izdevums tiek izdots melnbalts, lai ekonomētu līdzekļus, arī kultūras dzīvei, lai gan šis bija Latvijas simtgades laiks, kad visapkārt tika rīkoti dažādi un plaši pasākumi, līdzekļu bija mazāk nekā pērn. «Jostas savilktas tik cieši, ka ciešāk vairs nevar. Pretējā gadījumā jau vispār zūd pašvaldības jēga,» gada sākumā sacīja R. Šiliņš.
Novada priekšstāvis stāsta, ka šogad pašvaldībai izdevies īstenot visas budžetā ieplānotās ieceres un pasākumus. Kā būtiskākie tiek izcelti sporta zāles un estrādes būvniecība un daudzi mazāki darbi, piemēram, pludmales labiekārtošana, aprīkojuma iegāde tautas namam un citi. Jautāts, kādus plānotos un budžetā iekļautos darbus šogad neizdevās realizēt, R. Šiliņš teic, ka, ņemot vērā nelielo novada budžetu, jau plānošanas laikā tika izslēgti pasākumi, kuriem nav finansējuma.
«Galvenā budžeta izpildes problēma,
tāpat kā citām pašvaldībām, bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nepildīšanās valsts mērogā, kas savukārt izraisīja nodokļu maksājumu kavēšanos no valsts puses,» skaidro R. Šiliņš.
Pašreiz pašvaldībā ir uzsākts darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas, bet, tā kā nav apstiprināts valsts budžets un nav arī skaidri zināmi visi budžetu veidojošie skaitļi, tad pilnīgi precīzus aprēķinus izdarīt nav iespējams. «Balstoties uz Finanšu ministrijas iedotajiem, provizoriskajiem IIN, PFIF un nekustamā īpašuma nodokļa skaitļiem, ir skaidrs, ka nākamā gada novada budžets būs mazāks nekā šī gada. Jebkurā gadījumā budžets tiek plānots piesardzīgi, tā, lai nodrošinātu pašvaldības iestāžu un infrastruktūras uzturēšanu un funkcionēšanu,» pauž R. Šiliņš.
Ņemot vērā mazā novada finansējuma izaicinājumus, šķiet, vai šādā gadījumā nebūtu loģiski apvienoties ar kādu lielāku novadu, lai varētu ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties? Mērsraga novada domes priekšsēdētājs gan neuzskata, ka tas būtu risinājums. «Apvienošanās vai neapvienošanās nevar būt pašmērķis, tam ir jādod kāds pozitīvs pienesums iedzīvotājiem pakalpojumu groza kvalitātē vai kvantitātē. Ja tas nenotiek vai nav skaidra mehānisma, kā to īstenot, tad šādas darbības neko nerisina, jo finansējums parasti paliek novada centrā, bet perifērijas stāvoklis neuzlabojas,» ir pārliecināts R. Šiliņš.